No Putina nāves līdz iebrukumam Igaunijā – RAND modelē Krievijas un NATO kara scenāriju 2030. gadā

Kas notiktu, ja pēc Vladimira Putina nāves Krievija piekristu pamieram Ukrainā, atjaunotu savus bruņotos spēkus un pēc dažiem gadiem uzbruktu Igaunijai? Šādu hipotētisku scenāriju 2026. gada 10. novembrī publicēja pētniecības centrs RAND Europe.

Autori ar to vērtē, vai Eiropas sabiedrotie spētu aizstāvēt NATO austrumu flangu un izturēt ilgstošu karu, ja ASV militārā iesaiste būtu ierobežota.

Pamiers Ukrainā dod Maskavai laiku atjaunot armiju

Scenārijā Putins 2027. gada janvārī mirst dabiskā nāvē. Cīņā par varu Kremlī virsroku gūst drošības dienesti, un martā par prezidentu kļūst bijušais Federālā drošības dienesta (FSB) ģenerālis.

Aprīlī jaunais prezidents piekrīt ar ASV starpniecību panāktam pamieram Ukrainā, kas paredz arī daļēju sankciju mīkstināšanu. Jūlijā miera sarunas iestrēgst, jo Maskava joprojām pretendē uz okupētajām Ukrainas teritorijām. Plaša mēroga kaujas apsīkst, un Kremlis pievēršas armijas kaujas spēju atjaunošanai.

Iebrukums Igaunijā pārbauda NATO vienotību

Scenārijā Krievija pastiprina hibrīdo spiedienu uz NATO valstīm, bet ASV uzmanību novirza krīze Dienvidamerikā. 2030. gada maijā Maskava par ieganstu iebrukumam izmanto nemierus Narvā, atsaucoties uz nepieciešamību aizsargāt pilsētas krievu kopienu. Kremlis rēķinās, ka NATO sabiedrotie pēc atsaukšanās uz 5. pantu nespēs vienoties par kopīgu militāru atbildi.

RAND aprakstītajā scenārijā vairākums sabiedroto sniedz Igaunijai tiešu militāru atbalstu, bet ASV loma ir ierobežota. ziņojumā

Karadarbība izplešas ārpus Baltijas. Pēc vairākiem mēnešiem Eiropas armijām kļūst arvien grūtāk turpināt kaujas, bet Krievija nav guvusi ātru uzvaru. Novembrī Maskava ierosina pamieru, tās spēkiem joprojām kontrolējot Narvu un lielāko daļu Austrumviru apriņķa. Pamiers ir spēkā arī 2031. gada janvārī, kad miera sarunās jau vairākus mēnešus nav panākts progress.

Ko 5. pants nozīmē Latvijai un Igaunijai

Ziemeļatlantijas līguma 5. pants paredz, ka bruņotu uzbrukumu vienai dalībvalstij uzskata par uzbrukumu visām. Katram sabiedrotajam nekavējoties jāsniedz palīdzība, pašam lemjot par nepieciešamajiem pasākumiem. Tie var ietvert arī bruņota spēka izmantošanu. Igaunijā izvietotos NATO daudznacionālos spēkus vada Apvienotā Karaliste. Latvijā izvietoto brigādi vada Kanāda, un, pēc Latvijas Aizsardzības ministrijas ziņām, tā 2026. gadā sasniedza pilnu kaujas gatavību.

RAND analīzē liela uzmanība pievērsta Apvienotajai Karalistei. Autori vērtē arī to, kā ilgstošā krīzē uzturēt pārtikas, enerģijas un medikamentu piegādes, un iesaka labāk koordinēt valdības iestāžu un bruņoto spēku darbu.