Mūsdienās cilvēks dzīvo mūžīgā stresā, lai cik līdzsvarots sev šķistu. Bieži vien iekšējā spriedze tiek izgāzta uz apkārtējiem, provocējot skandālus un kliedzot līdz aizsmakumam.
Tā patiešām ir dilemma — no medicīniskā viedokļa rīkot skandālus drīkst un pat vajag, bet no ētikas skatu punkta – nepieņemami.
Klusēšanas cena
Emociju apvaldīšana bieži izraisa dažādas saslimšanas. Ārsti to ir novērojuši jau senatnē, tieši saistot organismā radušos traucējumus ar sliktu omu. Skaudība un naids grauj gremošanas orgānus, bet neizraudātas bēdas saasina cukura diabētu. Ja cilvēks pastāvīgi no kaut kā baidās, cieš vairogdziedzeris.
Nervu spriedze un negatīvas reakcijas, kam nav bijusi iespēja izpausties, izraisa hipertoniju, sirdsdarbības traucējumus un miokarda infarktu.
Mūsdienās ir pierādīts, ka klusētājiem, kas nekad neatļaujas paust sarūgtinājumu, aizvainojumu, vilšanos, ir krietni vairāk izredžu sabojāt veselību nekā tiem, kuri atļaujas pamatīgi izkliegties. Tiem, kas ir raduši apspiest savas emocijas, sirdslēkmes piemetas aptuveni divas reizes biežāk nekā tiem, kuri ļaujas brīvi paust savas emocijas.
Pilnīga mobilizācija
Katru reizi, apvaldot spēcīgas emocijas, mēs provocējam nevēlamas izmaiņas organismā. Saņemot pamatīgu negatīvo emociju devu, mūsu organisms acumirklī mobilizējas lielam fiziskam darbam — tas ir gatavs graut un lauzt. Vārdu sakot, visi iekšējie resursi momentāni tiek pakļauti mobilizācijai un gaida aktīvas darbības. Ja sagatavošanās „uzbrukumam” izrādās nevajadzīga, organisms sāk atriebties par „veltīgajām” pūlēm. Satricinājums nepaiet bez sekām.
Muti ciet!
Ko darīt, ja dzīves apstākļi neļauj dabiski izlādēt emocionālo spriedzi?
Pirmkārt, emocionālās spriedzes izraisītās novirzes organismā ir iespējams novērst ne tikai ar kliegšanu, bet arī ar jebkādu intensīvu muskuļu darbību. Piemēram, var strauji uzskriet pa kāpnēm līdz desmitajam stāvam, saskaldīt malkas kaudzi, ātrā tempā braukt ar velosipēdu. Stāvoklis ātri normalizēsies.
Otrkārt, jāpacenšas ātri aizvietot negatīvās emocijas ar pozitīvajām. Neirologi uzskata, ka jāņem talkā humors. Vienkārši jāpacenšas ieraudzīt situācijā kaut ko smieklīgu un no sirds izsmieties. Šī metode acumirklī likvidē organisma spriedzi.
Treškārt, ja vien to pieļauj veselības stāvoklis, var pamēģināt krasi atvēsināties. Bāzt galvu auksta ūdens spainī diez vai ir vērts, taču auksta duša vai sejas norīvēšana ar ledus gabaliņu ir ļoti labs līdzeklis. Papildus var izdzert arī glāzi auksta ūdens.
Ceturtkārt, ja ir tāda iespēja, ieslēdziet savu iecienītāko mūziku. Mūzikas terapijas nozīme ir nenovērtējama. Tā spēj ātri apdzēst satraukumu un pat pilnīgi mainīt noskaņojumu. Pēc mirkļa jūs pat neatcerēsieties negatīvo emociju uzliesmojuma cēloni.
Kas mīlējas, tas ķīvējas…
Laulāto un mīlētāju agresīvie strīdi ir īpašs psihologu izpētes objekts. Pēdējā laikā speciālisti sliecas noticēt senai parunai — sak’, kas mīlējas, tas ķīvējas. Kāpēc strīdas dzīves partneri?
Saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem laulāto strīdi ir veselīgi abām iesaistītajām pusēm. Pētījumos ir atklāta likumsakarība: ja vīrs un sieva apslāpē dusmas, tad nāve no sirdslēkmēm pieaug par 11 %. Ja dusmas izpauž tikai vīrs, šis rādītājs krītas par 7 %. Savukārt, ja strīdā nolaiž tvaiku abi laulātie, risks nomirt samazinās vēl par 15 %.
Tomēr būtība nav tikai organisma reakcijas īpatnībās. Psihoterapeiti ir pārliecināti, ka konflikti, uz laiku attālinot mīlētājus, tajā pašā laikā stimulē abpusēju pievilkšanos. Salīgstot mieru, katrs laulātais it kā no jauna iepazīst savu otru pusīti un atklāj viņā kaut ko tādu, kas šķiet pievilcīgs. Tomēr, ja strīdi notiek bieži un ir agresīvi, arvien ir iespēja pārspīlēt, radot otram cilvēkam pārāk dziļas dvēseles traumas.
Lai tā nenotiku, jāatceras daži noteikumi:
– strīda laikā nedrīkst pārkāpt konflikta iemesla robežas, jācenšas strīdēties tikai par kaut ko vienu, nepieminot visus iespējamos pēdējo gadu nodarījumus; nedrīkst pāriet pie personībām, iesaistīt strīdā trešās personas, it īpaši labus draugus, radiniekus vai pašu bērnus;
– nedrīkst gaidīt, kamēr pretinieks piekāpsies — vienmēr labāk ir būt pirmajam, kas apklust.
Un visbeidzot, atcerieties, ka noskaņojums ietekmē veselību, tāpēc centieties pēc iespējas biežāk smaidīt.
Sagatavots pēc interneta plašajās ārēs pieejamiem materiāliem.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!