Pēteris Apinis. 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas – vēlē Latvijas prezidentu

Pēteris Apinis, ārsts

Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmusi vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).

Pasaules sabiedrība šajā dienā tiek informēta par tabakas lietošanas bīstamību, tabakas uzņēmumu uzņēmējdarbības praksi, PVO pasākumiem cīņā pret tabakas epidēmiju un par to, ko cilvēki visā pasaulē var darīt, lai aizstāvētu savas tiesības uz savu veselību un veselīgu dzīvesveidu, kā arī aizsargātu no smēķēšanas kaitējuma nākamās paaudzes. Diena bez tabakas tiek atzīmēta jau kopš 1988. gada, kad Pasaules Veselības organizācija apkopoja zināšanas un pētījumus, un saprata – nav lielāka riska faktora cilvēka veselībai kā tabakas smēķēšana. Pasaulē pieņemts, ka šajā dienā pret smēķēšanu publiski izsakās un nākotnes mērķus smēķēšanas apkarošanā nosprauž valstu prezidenti, premjerministri un veselības ministri. 

Latvijā šī diena šogad ir itin nozīmīga, jo Saeimas Sociālo un  darba lietu komisija ar lielām pūlēm un asiņainām diskusijām ir sagatavojusi trešajam lasījumam  grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Jāpiebilst, ka iepriekšējā – 13. Saeima neveica nevienu labojumu, un visi 13. Saeimas lēmumi bija tabakas industrijas zīmē.

Pasaules medicīnas literatūrā ir plaši analizēta tabakas industrijas darbība lai kavētu jebkādu stingrāku pretsmēķēšanas normatīvo aktu pieņemšanu. Tabakas industrijas ražošana – vai tā tin klasiskās cigaretes vai štancē elektroniskās smēķēšanas ierīces, atrodas vienās un tajās pašās biznesa rokās, un šī smēķēšanas industrija pelna triljardus. No šiem triljardiem var atrast mazu naudiņu, ko ieguldīt – lai Latvijas (un citu valstu) parlamenta diskusijas novirzītu uz sīkumiem un nenozīmīgiem labojumiem. 

Otrs tabakas industrijas spēles lauks ir tēlot karu starp cigarešu ražotājiem un elektronisko ierīču ražotājiem. Tiek radīta milzu ažotiāža diskusijā – kas kaitīgāks, un tas tad būtu vairāk jāierobežo. 

Trešais aspekts ir publiska smēķēšanas ienaidnieku apņirgšana, viņu diskreditēšana un beigu beigās – pat sūdzēšana tiesā. Visas šīs pasaules literatūrā plaši aprakstītās darbības Latvijā ir jau notikušas; Latvijas plaušu ārstu asociācijas prezidents, profesors Alvils Krams ir iesūdzēts tiesā, bet Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa portālos aprakstīta kā izsaimniekotāja. Šo rindu autors no tabakas industrijas uzbrukumiem cietis tik bieži, ka kļuvis imūns. 

Nav labas un sliktas smēķēšanas – tabakas un elektronisko ierīču tirgotāji pārdod nāvi  

Katrā diskusijā, kurā man nācies piedalīties, ir atradies kāds, kas mani cenšas izprovocēt uz atziņu, ka elektroniskās cigaretes ir mazāk kaitīgas par parastajām cigaretēm vai uz norādi, ka ar elektroniskām ierīcēm var atmest smēķēšanu.

Patiesībā ar elektroniskām cigaretēm bērns tiek ievilināts atkarību un smēķēšanas pasaulē, bet ar parasto cigareti tiek iesista nagla zārka vākā – vai nu  cigarete ir radījusi infarktu, insultu vai vēzi. Man ir analoģija šim skaidrojumam – smēķēt cigareti ir kā izdarīt pašnāvību, lecot no 20 stāva, bet smēķēt elektronisko cigareti – ir kā izdarīt pašnāvību, lecot no 10 stāva. Reiz skaidrojot šo analoģiju dzirdēju tai papildinājumu – no 10 stāva var izlekt un palikt dzīvs, bet kroplis. 

Tai pašā laikā nevar nepamanīt, ka Latvijas likumdevēji un Ministru kabinets ir īpaši vēlīgi un draudzīgi pret klasisko cigarešu ražotājiem un tirgotājiem. Ja mēs redzam, ka inflācijas apstākļos piena un maizes cena pieaugusi vismaz pusotras reizes, bet tabakas cena saglabājusies iepriekšējā līmenī, tas ir tikai tādēļ, ka Krišjāņa Kariņa valdība kategoriski nepieļauj akcīzes nodokļa celšanu cigaretēm. Cigaretes vismaz šobrīd Latvijā smēķē ievērojami vairāk nekā elektroniskās cigaretes, un cigarešu smēķētāju skaits pieauga Kariņa/Pavļuta vārdā nosauktās kovidmājsēdes laikā. Elektronisko smēķēšanas ierīču lietošana strauji pieaugusi ir pēdējo divu gadu laikā bērnu un pusaudžu vidū, un 60% zēnu, 40% meiteņu vecuma grupā 15+ lieto elektroniskās smēķēšanas ierīces biežāk vai retāk.

Te nu es atkārtošu vispārzināmas atziņas:

• tabakas iedarbībai nav droša līmeņa. Pat gadījuma rakstura uzsmēķēšana un pasīvā smēķēšana (atrašanās cita smēķētāja piedūmotā telpā) ir kaitīga un bīstama veselībai;

• tabakas dūmu radītais kaitējums ir tūlītējs. Tabakas dūmi satur vairāk nekā 7000

ķīmisko vielu un ķīmisko savienojumu, kas nonāk plaušās katru reizi, kad tie tiek ieelpoti.

Ar asinīm šīs indes nonāk visos audos un bojā DNS, kamdēļ attīstās vēzis; šī  indes bojā

asinsvadus un rada recēšanas traucējumus, kas izraisa sirdslēkmes un insultu, tās bojā

plaušas, radot astmas lēkmes, emfizēmu un hronisku obstruktīvu plaušu slimību. 

• ilgāka smēķēšana nozīmē lielāku kaitējumu. Iespēja saslimt ar vēzi vai infarktu ir proporcionāla smēķēšanas ilgumam un dienā izsmēķēto cigarešu skaitam;

• cigaretes ir paredzētas atkarībai. Atkarība no nikotīna un smaržvielām piespiež

cilvēkus smēķēt pat tad, kad viņi vēlas atmest smēķēšanu. Bez tam tabakas smēķēšana ir vārti uz citām atkarībām, īpaši – alkohola un narkotiku atkarībai;

• drošu cigarešu un smēķēšanas produktu nav.

2023. gada globālā diena bez tabakas veltīta tabakas audzēšanas ierobežošanai

1987. gadā Pasaules Veselības organizācija pieņēma rezolūciju cīņai pret tabaku, bet kopš 1988. gada 31. maiju atzīmē kā Pasaules dienu bez smēķēšanas.

Šā gada globālais mērķis ir mobilizēt pasaules valstu valdības izbeigt subsīdijas tabakas audzēšanai un ietaupītos līdzekļus izmantot kultūraugu aizstāšanas programmām, atbalstīt lauksaimniekus, lai tie varētu pāriet uz citu kultūru audzēšanu un uzlabotu pārtikas nodrošinājumu un uzturu.

Tabakas audzēšana kaitē cilvēku veselībai, lauksaimnieku veselībai un planētas veselībai. Tabakas rūpniecība traucē mēģinājumiem aizstāt tabakas audzēšanu, tādējādi veicinot globālo pārtikas krīzi. Tabakas monokultūras audzēšana Āfrikā ir nozīmīgi veicinājusi pārtuksnešošanos un vides degradāciju, un tas viss – tikai tabakas industrijas peļņas nolūkos. 

Šeit vēl piebilde, kas raksturo globālo tabakas industrijas vadītāju. Izrādās, ka globālo kompāniju vadībā nestrādā smēķētāji; apsekojot globālos tabakas karteļus izrādījies, ka  >95% no to valžu un direktorātu locekļiem nesmēķē. Vienkāršoti – viņi ražo nāvi citiem un piepilda savas kabatas ar asinīs mērktu naudu.

Kā atmest smēķēšanu un samazināt smēķēšanas postu Latvijā?

Man ir tāda indeve pieiet pie smēķējošiem jauniešiem un aicināt viņus nesmēķēt. Puišiem atgādinu, ka viņiem „slikti stāvēs”, bet meitenēm – kā viņas smaržos (plašākā kontekstā).

Mēs parasti baidām smēķētājus no nāves, bet smēķēšanu vienmēr uzsāk bērnu un pusaudžu vecumā, kad par nāvi un slimībām izpratnes nav. Tabakas lietošana joprojām ir galvenais novēršamais nāves un slimību cēlonis. Puse no smēķētājiem mirst 20–25 gadus ātrāk par saviem vienaudžiem nesmēķētājiem. Veselu smēķētāju nav.

Kādi ir mani ārsta padomi smēķētājiem:

• nosacīsim kopā atmešanas datumu, ideālā gadījumā tas ir 2 nedēļu laikā. Tās divas nedēļas iesaka psihiatri un man nav iemesla viņiem neticēt;

• pilnībā izslēgsim tabakas izstrādājumus savā vidē, tas nozīmē mājās nesaglabāt nevienu paciņu vai cigareti;

• meklēsim atbalstu pie ģimenes locekļiem, draugiem un kolēģiem;

• pārskatīsim kopā iepriekšējos atmešanas mēģinājumus – smēķētājs itin labi mēdz atcerēties – kas palīdzēja, kas noveda pie recidīva;

• paredzēsim problēmas pirmajās nedēļās, kas saistās ar nikotīna atkarību; plāksteri, pastillas un medikamenti palīdz. Es zinu medikamentus, kas palīdz atmest smēķēšanu, bet nedrīkstu tos nosaukt šajā rakstā. Ticiet man – kolēģi ārsti šos medikamentus zina, to lietošanu pārvalda un labprāt izraksta; varu pateikt priekšā, ka smēķēšanas atmešana ir līdzīga depresijas ārstēšanai;

• pārrunāsim ieguvumus, ko sniedz atmešana (nu kaut vai finansiāls ieguvums – smēķētājs mūžā nosmēķē 50–100 tūkstošus eiro);

• būtiska ir pilnīga atturēšanās no smēķēšanas un pat izvairīšanās no citu izsmēķētiem dūmiem; 

• izvairīsimies no alkohola – iedzeršana bieži rada recidīvu;

• neļaujiet mājsaimniecībā smēķēt arī citiem. Smēķēšanas atļaušana citiem mājsaimniecībā kavē veiksmīgu smēķēšanas atmešanu.

Daži padomi Saeimas sociālo un darba lietu komisijai cīņā pret smēķēšanas postu Latvijā

Tabakas industrijas aizstāvji šobrīd neizskatās pēc resna tēvoča Sema ar katliņu galvā un cigāru zobos. Tie lielākoties ir inteliģenti un gudri cilvēki, dažkārt bijušie ministri un deputāti, kas vārdos aizstāv smēķēšanas mazināšanu. Viņi atrod deputātus, kam piedāvā iesniegt grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, un šos grozījumus iespējami plaši un gari apspriest, īpaši, ja tie ir nebūtiski. Galvenais uzdevums – nepieļaut grozījumiem nonākt Saeimā trešajā lasījumā, bet ja nu tas ir noticis – kaut kā atgriezt grozījumus atkal atpakaļ komisijā. No mana viedokļa pašreizējie grozījumi ir pārlieku niecīgi, jāteic – gandrīz vai nenozīmīgi. Un tomēr – katrs solis smēķēšanas ierobežošanai ir nozīmīgs, pat ja tas ir klibs pussolītis. Un tādēļ es aicinu – tiklīdz likums būs pieņemts, prezidenta parakstīts,  tas atkal jāver vaļā ar stingriem un nopietniem priekšlikumiem. 

Smēķēšanu var ierobežot tikai:

• samazinot tabakas produktu pieejamību (ceļot cenu ar akcīzes nodokli, apgrūtinot iegādi, nepieļaujot tabakas un elektronisko iekārtu iegādi bērniem un jauniešiem, apkarojot kontrabandu, samazinot cigarešu un citu smēķēšanas produktu iegādes iespējas);

• samazinot iespējas smēķēt sabiedriskās vietās, telpās, kā arī ļaužu kopās, novēršot otrreizējo dūmu ļaundabīgo iedarbi;

• nepieļaujot bērnu un jauniešu smēķēšanu.

Latvijas izpildvarai un likumdevējai varai veicamie darbi tabakas smēķēšanas ierobežošanai šobrīd – 2023. gadā (ar dažādām metodēm tieši šie priekšlikumi šobrīd likumu grozījumos ir noraidīti):

• ar likumdošanas palīdzību jāizņem cigaretes no lielveikalu kasēm un jebkādiem pārtikas veikaliem; cigaretes nav pārtika, bet cilvēka veselību graujoša un nāvi veicinoša narkotika;

• jāpalielina akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem vismaz atbilstoši inflācijas līmenim – lai cigarešu cena pieaug vismaz kā pienam – pusotras reizes; bet papildus iekasēto naudu, atbilstoši likumam, jānovirza onkoloģisko slimnieku ārstēšanai;

• jāaptur kovidlaika likumu labojumu darbība, kas atļauj alkoholu pasūtīt internetā. Bērni pasūta interneta vidē alkoholu, elektroniskās cigaretes, smēķēšanas ierīces un tabaku, bet nav izkontrolējams pasūtītāja vecums; ar policejiskām metodēm jāaptur sociālo tīklu burbuļi, kur tiek izplatītas cigaretes, cigarillas, smēķēšanas iekārtas un elektroniskās cigaretes;

• jākriminalizē elektronisko smēķēšanas iekārtu pildīšanu ar sintētiskiem opioīdiem un narkotiskām vielām. Skolās jau šobrīd caur tabakas dūmiem bērni tiek piesaistīti narkomānijai;

• jāprecizē un jāpapildina to vietu, institūciju, teritoriju saraksts, kurā nedrīkst smēķēt, piemēram – uz ietvēm, jekādās publiskās telpās, parkos, aizsargājamās dabas teritorijās utt. 

Nobeigums speciāli Saeimas deputātiem – ko lasīt prezidenta vēlēšanu pārtraukumā

Tabakas smēķēšanas ierobežošana ir globāla, uz pierādījumiem balstīta sabiedrības veselības joma, tiesa, globālajā literatūrā attiecībā uz smēķēšanas ierobežošanu ir daudz pretrunu, un, iespējams, tas saistīts ar tabakas industrijas spēju integrēties pētījumu procesā gan finansiāli, gan publiski. 

Smēķēšanas ierobežošana ir viens no nozīmīgākajiem soļiem, kas pagarina veselīgi nodzīvotus mūža gadus, samazina saslimstību ar vēzi, sirds asinsvadu un plaušu slimībām. Tabakas smēķēšana ir atkarība, nikotīns ir narkotika. 

Tabakas industrija ir viena no pasaules TOP 10 pelnošākajām nozarēm, un ar savu triljonu peļnu tā spēj pretoties jebkādiem ierobežojumiem. Globālajā literatūrā atrodami tabakas industrijas priekšraksti – kā pret smēķēšanas apkarošanas iniciatīvām cīnīties. Divi galvenie uzsvari mūsdienu tabakas industrijas priekšrakstos ir – radiet ķildu ārstu un smēķēšanas apkarotāju vidū; radiet strīdu par nenozīmīgiem ierobežojumiem, kur aizstāviet abas puses. Tabakas industrijai (globāli lielākie tabakas ražotāji darbojas karteļa veidā) pieder arī kontrolpakete karsējamās tabakas, elektronisko cigarešu un citu modernu smēķēšanas iekārtu ražošanā, bet globāli tiek radīts mīts, ka cigarešu ražotāji „cīnās” ar elektronisko cigarešu ražotājiem. 

Pēdējos gados tabakas industrija ir ievērojami paplašinājusi savu ļauno darbību, parādījušies jauni produkti, kur elektroniskās cigaretes un karsējamā tabaka tiek papildināta ar narkotiskām un psihotropām vielām, kā arī dabiskiem aromatizētājiem, kas veicina atkarības rašanos. Pieaudzis smēķējošo pusaudžu skaits. Elektroniskās cigaretes un karsējamā tabaka kļūst par vārtiem, kā bērni nonāk pie smēķēšanas, vēlāk smēķētājs pāriet uz cigaretēm, un tieši cigaretes kļūst par naglu zārkā. 

Tabakas tirdzniecība nav ekonomikas sastāvdaļa. Iegūtie nodokļi ir ievērojami mazāki par līdzekļiem, ko valsts tērē tabakas izraisīta vēža ārstēšanai. Vēža ārstēšanai medikamentozā terapija onkoloģijā nozīmē trīs ļoti atšķirīgas medikamentu grupas – ķīmijterapija, mērķterapija un imūnterapija, un visas šīs zāles katram pacientam maksā desmitiem tūkstošu.

Smēķētājs ir fiziski daudz vājāks par nesmēķētāju, smēķētājs ir sliktāks  dara ņēmējs, jo mazāk padara (arī pamanās daudz laika vadīt „pīppauzēs”). Smēķēšana atstāj ļoti nozīmīgu iedarbību uz prāta spējām un kognitīvām funkcijām, jo smēķētāja smadzenes parasti atrodas hipoksijā (skābekļa trūkumā). Valstij smēķēšana nodara milzu kaitējumu – gan sociāli, gan ekonomiski, gan demogrāfiski – bet tas jau ir veselas lielas publikācijas materiāls. Tomēr katram smēķētājam būtu nozīmīgi paskatīties mikroskopā uz saviem novārdzinātajiem un saindētajiem spermatozoīdiem. Latvijas iedzīvotāju zemā dzimstība korelē ar smēķēšanas pandēmiju.

Ļoti labs informācijas avots ir Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapa.