Ar ko atšķiras «Moderna» un «Pfizer»/«BioNTech» vakcīnas?

vakcīna

Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju – “Pfizer”/“BioNTech” un “Moderna” – vakcīnas pret Covid-19. Tā kā abu vakcīnu izstrādē ir izmantotas inovatīvas metodes, Zāļu valsts aģentūra skaidro, kas šīm vakcīnām ir kopīgs un ar ko abas vakcīnas atšķiras.

Zāļu valsts aģentūra informē – lai arī šīs ir pirmās reģistrētās vakcīnas, to izstrādē izmantotā mRNS vakcīnu tehnoloģija jau tiek pētīta vairāk nekā desmit gadus gan vakcīnu, gan citu zāļu radīšanai.  

Abu vakcīnu kopīgais

Abas reģistrētās vakcīnas ir veidotas pēc inovatīvas metodes, kuras pamatā ir mRNS ziņnesis, kurš organismam palīdz izveidot pīķa proteīna daļiņas jeb S-proteīnu, kuras atrodas koronavīrusa sastāvā un ko vīruss izmanto, lai iekļūtu organisma šūnās. Tas nozīmē, ka pēc vakcīnas saņemšanas vakcinētās personas imūnsistēma izveidos antivielas pret pīķa proteīna daļiņām jeb S-proteīnu un brīdī, kad organisms sastapsies ar koronavīrusu, atpazīs šo proteīnu un varēs aizsargāt organismu pret vīrusu.

Šīs vakcīnas ir sintezētas mākslīgi, līdz ar to nesatur dzīvu vīrusu. Kā arī to izgatavošanā nav izmantotas cilvēku, embriju šūnas vai mikročipi.

Salīdzinot ar citām vakcīnām, mRNS vakcīnu lielākā priekšrocība ir iespēja to saražot ātrāk, kas ir īpaši svarīgi, apkarojot pandēmiju.

Gan “Pfizer” un “BioNTech”, gan “Moderna” izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 ir līdzvērtīgas ne vien pēc izmantotās vakcīnas izstrādes tehnoloģijas, bet arī efektivitātes ziņā – abas vakcīnas uzrāda teju identisku efektivitāti pret Covid-19 (jeb 95 % – Pfizer un “BioNTech” vakcīna un 94% – “Moderna” vakcīna), kā arī atbilst visām stingrajām drošuma prasībām.

Lai vakcīnu varētu izmantot Eiropas Savienībā (ES), tai jāizpilda tādas pašas kvalitātes, drošuma un efektivitātes pierādījumu prasības kā jebkurām zālēm. Nekādas atkāpes no šīm pamatprasībām netiek veiktas, norādīja Zāļu valsts aģentūra.

Vakcīnu izstrādes un reģistrācijas process šoreiz notiek ātrāk nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vakcīnu reģistrēšanu uzraugošajām iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem. Turklāt pētnieki jau vairāk nekā 10 gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie, iepriekšējie pētījumi kalpo kā pamats ātrākai vakcīnu kandidātu izstrādei Covid-19 pandēmijā, skaidroja Zāļu valsts aģentūra.

Atšķirības – uzglabāšana un intervāls starp devām

Lielākā šo vakcīnu atšķirība ir saistīta ar to uzglabāšanu. Ja “Pfizer” un “BioNTech”  izstrādātā vakcīna sasaldētā veidā ir jāuzglabā īpašās saldētavās -90°C līdz -60°C temperatūrā (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu līdz 5 dienām ledusskapī 2°C-8°C), tad “Moderna” vakcīnu iespējams uzglabāt ledusskapjos  -25°C  līdz -15°C temperatūrā.

Jānorāda, ka “Comirnaty” vakcīna ir piemērota vakcinācijai no 16 gadu vecuma, bet “Moderna” –  no 18 gadu vecuma. Tas ir saistīts ar pētījumos iekļauto populāciju.

Tāpat zāļu ražotājs “Moderna” savos pētījumos iedarbības un drošuma demonstrēšanai ir izmantojis 28 dienu intervālu starp abām vakcīnu devām, tāpēc arī vakcīnas aprakstā ir rekomendēts starp pirmās un otrās vakcīnas devas ievērot 28 dienu intervālu. Savukārt zāļu ražotāja “Pfizer” izstrādātās vakcīnas “Comirnaty” gadījumā starp abām devām jāievēro 21 dienas intervāls.

Tā kā abas vakcīnas ir reģistrētas ar nosacījumiem, tad vēl divus gadus abiem ražotājiem būs jāturpina veikt klīniskie pētījumi, lai iegūtu papildu datus par vakcīnu dažādu vecuma grupu pacientiem.

Zāļu valsts aģentūra atgādināja, ka tikmēr, kamēr vakcīnas Eiropas Savienībā pieejamas ierobežotā daudzumā, pacienti nevar izvēlēties, kuru vakcīnu saņemt.

Par atbilstošākās vakcīnas piemērošanu lemj ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, alerģiskās reakcijas pret vakcīnu sastāvā esošajām palīgvielām.

Vakcinēšanās pret Covid-19 ir brīvprātīga un pilnībā valsts apmaksāta. Ņemot vērā vakcīnu pakāpenisko pieejamību visā Eiropas Savienībā, sākumā tiek vakcinētas visneaizsargātākās Latvijas sabiedrības grupas.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


4
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Adata
Adata

Kā tika izmainīta Phizer vakcīna, ja to vajag uzglabāt -80-90 grādu temperatūrā, bet Latvijā pietiek tikai ar -20

Anna
Anna

No Astra Zeneka vakcīnas atteicās Austrālija, it kā neesot ilgstoša imunitāte un tikai 74% iedarbība. Krievijā vakcinēšana ar SputnikV neiet gludi, Maskavā, piemēram, vakcinēti 220 000 cilvēku, iedzīvotāju skaits, ja nemaldos, ir ~15 000 000. KatrīneII vakcinējās ar dzīvu, tikai novājinātu baku vīrusu, lika visiem vakcinēties, zemnieki savus bērnus slēpa, rezultātā cilvēce tikai nesen tika vaļā no šīs postošās slimības; esmu redzējusi večiņu ar bakurētainu seju, esmu mācījusies kopā ar poliemielītu pārslimojušajiem bērniem un mēs bijām pirmā klase, ko vakcinēja pret poliemielītu ar … dražejām(!). Ticēsim zinātniekiem un mediķiem, vakcinēsimies! Maska – 2m – higiēna! Varbūt tad mediķiem nevajadzēs šķirot… lasīt vēl »

Bet
Bet

Sputnik V ir būvēta uz cilvēka adenovīrusa bāzes , un Astra Zeneka – uz mērkaķu adenovīrusu bāzes , nesteigsimies , pagaidīsim šīs vakcīnas !

Domīgā,
Domīgā,

Un ar ko pērtiķa, svešā olbaltuma, vakcīna būs labāka, drošāka? Tāpat, uz adenovīrusi bāzes? Potēties var un vajag, kurā labāka, parādīs tikai laiks