Neviena no četrām Latvijas zinātņu universitātēm nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules augstskolām, liecina jaunākais “Time Higher Education” pasaules augstskolu reitings.
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) ierindojušās 1001.-1200.vietu grupā, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) – 1201.-1500.vietu grupā, bet viszemāk novērtēta Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte – “1501.+” vietā.
Reitingā augstskolu sniegums novērtēts piecās jomās: mācību vide, pētniecības vide, pētniecības kvalitāte, sadarbība ar industriju un starptautiskā sadarbība.
Latvijas izglītības iestādes augstākos rezultātus sasniegušas jomā “Starptautiskā sadarbība”, kas atspoguļo universitāšu spēju piesaistīt ārvalstu studentus, starptautiskos pasniedzējus un pētniekus. Šajā kategorijā RTU saņēma 65,4 punktus, RSU – 64,6, LU – 50,7, bet LBTU – 27,8 punktus.
Zemākie rezultāti novērojami mācību un pētniecības vidē. Izņemot LU, neviena universitāte šajās kategorijās nav sasniegusi vairāk nekā 30 punktus. LU pētniecības vide novērtēta ar 31,3 punktiem, bet mācību vide – ar 20,5.
Gada laikā Latvijas augstskolas savu sniegumu galvenokārt nedaudz uzlabojušas. Lielākais kāpums vērojams RSU kategorijā “Pētniecības kvalitāte”, kur vērtējums pieaudzis no 31 līdz 39,1 punktam.
Reitingā kopumā šogad iekļauta 2091 pasaules universitāte. Visaugstāk reitingā kopumā novērtēta Oksfordas Universitāte, otrajā vietā ierindojies Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, bet trešo vietu dala Prinstonas Universitāte un Kembridžas Universitāte.
Starp Baltijas valstu augstskolām reitingā labāko sniegumu uzrādījusi Tartu Universitāte, kura ieņēmusi 301.-350.vietu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Toties, ja paskatās amatpersonu deklarācijās, tad var likties, ka LU ir top 250 vismaz. Ja Izglītības fakultātes dekāne pēdējā gadā no LU ir saņēmusi turpat vai 172 000.00 eur gadā, tad redzam, ka izglītības nozarē naudas netrūkst.
Tas nekas, toties ir mācīti WOLT kurjeri. Prinstonā diez vai tādi atrodami…;-)
Stabili un droši sekojot mīļās partijas dižajiem norādījumiem – visu valsts augstskolu politpadomes te piestrādājušas jau kuro gadu, lai tad droši atrastos starp Āfrikas zemju skolām. Par to klimatneitrāli. Tās bezcerības padomes jau arī virza pašu apstiprinātās augstskolu vadības- īpaši atlasītas no nespējīgākiem un nekompetentākajiem, lai taču vienreiz izlīdzinātos ar profenītēm. Fronti ir taisnu jatur Pilnīgā Vienotībā. Nolaist vēl vairāk universitātēs arī ir jāprot- un tur komjaunieši sārtvaidži kā viens -gatavi
bēdīgi.
Par LU bezcerībām jau vairs nav nekādas jēgas bēdāties. Tur viss jau ir norakstīts
Paskatieties, kādus “zinātniskos rakstus” cep augšā RTU tā saucamie pētnieki un doktoranti…. Šausmas. Viņu vienīgā cerība ir tā, ka tos murgojumus nevirns nelasīs…
Atraduši par ko brīnīties! Tai pašā LU pedagoģijas fakultātē kratās vaļā no profesoriem, kas pasniedz ķīmiju, fiziku, matemātiku un ir prasīgi. Pirmajā vietā ir nekaunīgo “studentu” prasības, lai viņiem nebūtu jāapgūst zināšanas. Saprotams demagoģiskās frāzes, ka mēs gribam zināt, tikai tie prasīgie profesori nezin ko iedomājs un ar karotīti mutē nebāž zināšanas iekšā, ir standartarguments.
Tādiem studentiem kam ir “jālej ar karotīti” nav vietas nopietnā augstskolā un no tādiem nekādi pat viduvēji skolotāji nesanāk.
Salātu receptes pētījums zinātniskajās aprindās pagaidām palicis nenovērtēts. Paradigmas maiņai vajag laiku…
Kuras receptes? Tās gurķu salātu receptes?
Vai akvārija zivtiņi par to jau aizmirsis?
žēl, bet laikam taisnība, ko var gribēt, ja var studēt par ārstu, kaut vidusskolā ķīmiju nemācījies
Ha!! Diez kāpēc, zinot kvalitāti brīnos kā vispār tik augstu 1500 vietā tikuši.
Reitings tika radīts tiem, kas dodas nevis pēc zināšanām, bet pēc papīra, kas apgalvo, ka tādas viņiem ir. Latvijas augstskolās ir vairāki virzieni, kas ar savu līmeni ir pasaules topā, bet pie esošā finansējuma un vidusskolas līmeņa drīz tos varam zaudēt.
Ja brauc pēc zināšanām, tad ir jāpēta aktuālie līderi nevis reitingi.
Un kapēc gan viņām vajadzētu būt “topā”?
RTU uztaisa koka ratiņus, putuplasta tarataiku, nopērk rektorelim Teslu, un stāsta kā nu tik viņi innovacionē. Kur palika Kristīnes ūdeņraža šūna? Kur tie ratiņi innovacionektējuši?
Mūsējiem diezgan stabili rezultāti.Pagājšgad arī bija tādi paši reitingi kā Āfrikas vidienes lauksaimniecības mācībiestādēm.Kaplis, spainis,divi maisi…………..