Bijusī politiķe
Dzimšanas gads: 1967.
Izglītība:
- Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē (2002)
- Latvijas Universitāte, tiesību zinātnes (1992)
Zinātniskās publikācijas: NAV
Grāmatas: NAV
Publikācijas presē:
- Ja vecāki vēlas strādāt ārzemēs /Rīgas Apriņķa avīze, 2005/
- Vārdiem seko rīcība /Staburags, 2005/
Politiskā pieredze, vēlēti amati:
- Rīgas izpilddirektora amata pienākumu izpildītāja (līdz 2020.g.novembrim)
Dalība partijās: NAV
Dalība kapitālsabiedrībās:
- SIA “Zalpēteres konsultācijas” – īpašniece, patiesā labuma guvēja
Darba pieredze:
- AS Ventas osta Padomes priekšsēdētāja,
- SIA “Vides investīciju fonds” – izpilddirektore;
- SIA “LDz ritošā sastāva serviss”- vadošais korporatīvas pārvaldības partneris;
- VAS Privatizācijas aģentūra, pārvaldījusi valsts kapitāla daļas t.sk. AS Citadele banka, Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons;
- Iepriekš Valsts sekretāre Bērnu un ģimenes lietu ministrijā,
- Privāto tiesību departamenta direktore Tieslietu ministrijā;
- Privātprakse SIA “Zalpēteres konsultācijas”
Amatpersonai piederošā vai vadītā uzņēmuma | SIA “Zalpēteres konsultācijas” |
apgrozījums | 2020.g. 4 860 EUR |
peļņa/zaudējumi | 2021.g. 1 714 EUR |
Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā | 0 |
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 0 |
Darbinieku skaits | 1 |
Parādsaistības: NAV
Papildu informācija:
- Atstājusi Rīgas izpilddirektora amata pienākumu izpildītājas amatu 2020.gada 17.novembrī (ŠEIT vairāk);
- Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija saviem darbiniekiem un izpilddirektora pienākumu izpildītājai Ivetai Zalpēterei maksājusi dāsnas piemaksas otras algas apmērā, kā arī uz atvadām izmaksājusi naudas balvas, 2020.gadā ziņo aģentūra LETA;
- Pēdējās pašvaldību vēlēšanās startēja uz vietu Rīgas domē no Latvijas Reģionu apvienības/”Latvijas attīstībai” saraksta, taču netika ievēlēta;
- 2014.gada Saeimas vēlēšanās startēja no “Latvijas attīstībai” saraksta (ŠEIT vairāk), taču netika ievēlēta;
- No 2010.gada līdz 2012.gadam Zalpētere vadīja Privatizācijas aģentūru, bet pēc konflikta ar tā laika ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (AP) iesniedza atlūgumu (ŠEIT vairāk) . Zalpētere Pavļutam toreiz pārmeta politisku iejaukšanos aģentūras darbā. LTV raidījums “de facto” ziņoja, ka konflikta iemesls varētu būt pretēji valsts interesēm sāktā nekustamā īpašuma privatizācija. Īpašumu tobrīd bija noskatījis Latvijas Nacionālais teātris un valdība meklēja risinājumus, kā to saglabāt valsts pārziņā, taču pretēji tam Privatizācijas aģentūra lēma gan par pirmpirkuma tiesībām, gan par šī zemesgabala privatizācijas noteikumiem;
- 2012. gada pavasarī izceļas skandāls, Privatizācijas aģentūras bijušiem un esošiem darbiniekiem nosūtot vēstuli masu medijiem par, viņuprāt, nepieņemamo PA vadītājas Zalpēteres darba stilu (ŠEIT vairāk). Arī audits Privatizācijas aģentūra konstatē “mobingu un bosingu” (ŠEIT vairāk). Vēlāk izskan pieļāvums, ka skandāls, kas raisījies ap valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) un tās dažādi vērtēto vadītāju Ivetu Zalpēteri, faktiski saistīts ar cīņu par ietekmi valstij piederošajā bankā Citadele (ŠEIT vairāk).
,,…izceļas skandāls, Privatizācijas aģentūras bijušiem un esošiem darbiniekiem nosūtot vēstuli masu medijiem par, viņuprāt, nepieņemamo PA vadītājas Zalpēteres darba stilu (ŠEIT vairāk). Arī audits Privatizācijas aģentūra konstatē “mobingu un bosingu”” – arī tagad viņas darbības stils neesot mainījies.