VM piedāvā ieviest trīs līmeņu slimnīcas un kvalitātē balstītu finansēšanas sistēmu

Veselības ministrija (VM) rosina līdz 2029. gadam pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli pašreizējo piecu vietā, kā arī ieviest kvalitātes rādītājos balstītu finansēšanas sistēmu un paredzēt ārstniecības iestādēm lielāku elastību līdzekļu izmantošanā, paredz sabiedriskajai apspriešanai nodotais ministrijas ziņojums “Par slimnīcu tīklu”.

Ziņojums aptver principus slimnīcu tīkla organizēšanai, nevis individuālu iestāžu darbības izmaiņas. “Būtiski norādīt, ka šobrīd nav pieņemti lēmumi par konkrētu slimnīcu profilu pārskatīšanu vai reorganizāciju,” uzsver ministrijā.

VM piedāvā pāriet uz trīs līmeņu iedalījumu slimnīcu modeli – daudzprofilu slimnīcām, reģionālajām un lokālajām slimnīcām.

Tiek plānots, ka specializētās ārstniecības iestādes veidos atsevišķu tīklu. Reģionālajās slimnīcās tiks nodrošināti terapijas un ķirurģijas pakalpojumu profili, savukārt pārējie profili tiks nodrošināti atbilstoši nepieciešamībai un resursu pieejamībai. Vienlaikus šajās slimnīcās visu diennakti būs jābūt pieejamiem funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskajiem pakalpojumiem.

Izvērtējot pacientu plūsmu un pieejamos cilvēkresursus, lokālās slimnīcas tiks iedalītas divās grupās: ārstniecības iestādēs, kurās saglabāsies Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļa (NMPUN) un ārstniecības iestādēs, kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa.

Lokālās slimnīcās, kurās tiks saglabāts NMPUN, visu diennakti neatliekamo veselības aprūpi nodrošinās ārsts speciālists internās medicīnas (terapijas) vai ķirurģijas profilā. Vienlaikus šajās slimnīcās tiks nodrošināti plānveida internās medicīnas pakalpojumi, tostarp terapija un hronisko pacientu aprūpe, kā arī turpināta pacientu ārstēšana un rehabilitācija pēc sarežģītākas vai smagākas ārstēšanās augstāka līmeņa slimnīcās.

Slimnīcu līmeņi un stacionāro pakalpojumu klāsts tiks noteikti pēc slimnīcas kapacitātes, pieejamā ārstniecības personāla, infrastruktūras un sniegto pakalpojumu sarežģītības, skaidro VM.

Vienlaikus paredzēts, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta visās slimnīcās neatkarīgi no to līmeņa. Katrā no slimnīcām iedzīvotājiem būs pieejami ārsti, atbalsta personāls, laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi diennakts režīmā.

Lai samazinātu pārslodzi uzņemšanas nodaļās, no 2025. gada paredzēts pilotēt “steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļas” mazākās slimnīcās, kur pacientu plūsma ir neliela.

Tāpat plānots ieviest vienotus pacientu novērošanas kritērijus, kas ļautu novērst nepamatotu hospitalizāciju. Pašlaik vidēji 80% novēroto pacientu pēc īslaicīgas ārstēšanas stacionēt nav nepieciešams. Paredzēta arī novērošanas jeb observācijas pakalpojumu attīstība, kas ļaus samazināt nepamatotu hospitalizāciju skaitu un uzlabot aprūpes efektivitāti.

VM uzsver, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta slimnīcām ārējās robežas tuvumā, lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības nepārtrauktību. Papildus tiks stiprināta sadarbība ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, analizēts brigāžu izvietojums un plānota tīkla paplašināšana.

Vienlaikus, kā uzsver VM, ņemot vērā ierobežotu valsts budžeta finansējumu, ir nepieciešams pārskatīt finansēšanas modeli, paredzot ārstniecības iestādēm lielāku elastību līdzekļu izmantošanā un vienlaikus veicinot efektīvāku pacientu ārstēšanu.

Tāpēc līdz 2029. gadam, plānojot finansējumu slimnīcām, tiks vērtēta arī sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte, lai mērķtiecīgi stiprinātu tās ārstniecības iestādes, kas darbojas efektīvāk, nevis vienādi uzturētu visas slimnīcas neatkarīgi no rezultātiem, norādīts ziņojumā.

VM uzsver, ka finansēšanas modelim jānodrošina lielāka elastība slimnīcu vadībai finansējuma izmantošanā, vienlaikus motivējot efektīvāku pakalpojumu sniegšanu ārpus stacionārās aprūpes un veicinot atveseļošanās procesu nodrošināšanu zemāka līmeņa slimnīcās. Tāpat finansēšanas principiem nevajadzētu ierobežot darba organizāciju attiecībā uz personāla piesaisti kādai konkrētai nodaļai vai dežurēšanu vienas slimnīcas ietvarā.

Tāpat VM rosina izvērtēt kopējā finansējuma (“bulk financing”) pilotprojekta iespēju vienā vidēja izmēra Latvijas slimnīcā. Tas nozīmētu, ka slimnīca, līdzīgi kā Skandināvijā, saņemtu fiksētu gada budžetu, nevis precīzu samaksu par katru pacientu. Slimnīca būtu atbildīga par noteikta pakalpojumu apjoma un kvalitātes nodrošināšanu, un pilotprojekta rezultāti tiktu salīdzināti ar līdzvērtīgu slimnīcu, kas turpina darbu esošajā finansēšanas modelī.

VM uzsver, ka pilotprojekta mērķis būtu samazināt maznozīmīgu hospitalizāciju un izmeklējumu skaitu, kā arī virzīt atlīdzību par rezultātu, nevis tikai par sniegto pakalpojumu apjomu.

Ministrija atzīmē, ka slimnīcu tīkla reforma ir nepieciešama, jo Latvijā joprojām trūkst ārstniecības personāla un slimnīcu spēja nodrošināt diennakts dežūras būtiski atšķiras.

Pagājušajā gadā īstenotais pilotprojekts par hospitalizācijas kārtību parādījis, ka jau šobrīd ir slimnīcas, kas nenodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību atbilstošā apmērā personāla trūkuma dēļ, tādēļ nepieciešams līdzšinējo kārtību pārskatīt. Tālab ziņojumā iekļautas pakāpeniski īstenojams pasākumu kopums atbilstoši Valsts kontroles revīzijas ieteikumu īstenošanai par stacionārās veselības aprūpes organizēšanu, norāda VM.

Demogrāfiskie izaicinājumi ir līdzīgi arī citās Eiropas Savienības valstīs, tādēļ slimnīcu tīkla pārskatīšana šobrīd tiek īstenota arī tādās valstīs kā Igaunija, Lietuva, Vācija, Īrija, Austrija, Slovākija un citās, norāda ministrijā.