Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadībai un izglītības un zinātnes, kā arī veselības ministriem vajadzētu pārrunāt, kā skolās sakārtot fiziskās sagatavotības un psiholoģiskās noturības sistēmu, intervijā aģentūrai LETA atzina aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
Runājot par jauniešu rekrutēšanu armijai, Melnis piekrita, ka armija vēlētos, lai dienestā iestājas sportisti, paņem 50 kilogramu mugursomu un uzreiz dodas uzdevumu izpildē.
Vienlaikus viņš pilnīgi piekrīt, ka NBS vadībai ar izglītības un veselības ministriem vajadzētu pārrunāt, kā sakārtot sistēmu un lielāku uzsvaru likt uz jauniešu fizisko sagatavotību un psiholoģisko noturību jau skolā, lai viņi būtu gatavāki dienestam.
Viņš pieļāva, ka nākotnē, iespējams, var domāt par iestāšanās prasību samazināšanu, tomēr tas, viņaprāt, būtu ļoti izaicinoši, jo ikviens komandieris norādīs, ka karavīram vajag spēt skriet un nest ekipējumu jau no pirmās dienas, lai piedalītos uzdevumos.
“Tomēr ir jāsaprot, ka arī mūsu sabiedrība ir mainījusies un ir jāmeklē līdzsvars, kā ieinteresēt jaunieti nākt un pievienoties NBS, “nenogalinot” to caur augstām fiziskās sagatavotības un veselības prasībām. Tādēļ es domāju, ka mums ir jāizrunājas un jānonāk pie modeļa, kas ir izdevīgs gan izglītības sistēmai, gan NBS, gan arī jaunietim,” uzsvēra Melnis.
Ministrs vienlaikus pilnīgi piekrīt, ka dronu operatoram, par kibertelpas aizsardzību atbildīgajam speciālistam nav vajadzīga tāda fiziskā sagatavotība kā kājiniekam vai speciālo uzdevumu vienības karavīram.
Uz norādi, ka Ukrainā armijā loģistikā un dronu vienībās darbojas pat iepriekš ievainotie karavīri, Melnis atbildēja, ka Ukrainas pieredze ir citāda, jo viņi skatās uz cilvēku spējām, tomēr vienlaikus jāņem vērā tas, ka Ukrainā ir karš.
“Miera apstākļos arī viņiem armijā bija visas šīs (uzņemšanas) prasības, bet karš mainīja daudzus nosacījumus un sapratni. Ir daudzi, tostarp arī civilie iedzīvotāji, kas kara laikā veic noteiktus uzdevumus un viņiem nav ne jāskrien, ne jārok ierakumi. Mums ir jāskatās, jāmācās un jādomā, cik daudz no Ukrainas pieredzes paņemt. Tam visam jānotiek caur izvērtēšanu,” uzsvēra Melnis.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tā jau var aizrunāties līdz tam, ka jauneklim būtu vēlams kļūt par fiziski normāli attīstītu vīrieti. Bez daudzajām identitātāšu izvēlēm. Tīrā ķecerība. :)
Jā jābūt fiziski attīstītam lai mirtu par Siliņu un Melni.
Doma pareiza, tikai kā to realizēt?
Arī agrāk pamatskolā fizkultūras skolotājs iedod bumbu, lai spēlē Tautas Bumbu. Tad pienāk stundas, kur jāpilda vingrinājumi, ieskaites un tad brīnās, ka nav rezultātu. Tā arī nekāda normāla vingrošana ieskaišu starplaikos nenotika.
Cik izglītības reformas jau bijušas kopš neatkarības atgūšanas! Un izrādās vēl vajag nākamo. Polārlapsa ir ieradusies jau sen.
Fizisko gatavību sakārto ar vingrošanu.
Es esmu bik attrofējies (sēdot pie galda), bet varu noiet tos kilometrus, pat pohains.
Kur ir mana kartiņa?
Klaunāde, bļeģ.
Tev pat kluci spiežot jau sirds streiko.
Tas gan nav pietiekoši nacionālpatriotiski. NA pašdarbnieki savā NVO sytilā tagad strādā pierevolūcijas un iztīra no skolas latviešu valodas paliekas, arī matemātiku, vēsturi un vispaŗ visu lieko, lai tad var sekmīgi bumbulēt. Kāds te sports? Ja vienīgi kādu datorspēļu čempionāti un trenniņi. Tas ir pilnīgi neiedomājami citādi, ir bērnu un sieviešu tiesības te nekādas liekas kustības veikt vienkārši tāpat.
Kārtējais ambīlis. Būs laba fizkultūra un nu tu būsi karavīrs. Jau tagad virsnieku pakāpes dod par nokārtotu fizkultūru. Izgītība pofig, zināšanas pofig – nokārtoji fizkultūru tātad vari vadīt vienības, plānot attīstību, īstenot IT attīstību utt. Jūs varat neticēt, bet tieši tā tagad ir armijā. Tāpēc visa IT, sakaru un citas jomas kur jāmāk vairāk par pumpēšanos, nedarbojas un ir nolaistas līdz klinķim. Un visa tendence tai jomā ir tāda ka nekas labāks nebūs. Tos pašus dronu jau 4 gadu nevar ieviest armijā, jo vadībai smadzeņu nepietiek un nu visi tur mīcās kā aptaisijušies.
No malas tā izskatās, bet it īpaši – par Zemessardzi. Tāds aktīvās atpūtas klubiņš. Skraida pa mežu ar automātiem dronu laikmetā un paši par sevi ir sajūsmā.
Par sportu, protams, ministram ir taisnība. Paskatieties uz mācībspēku – nav tas labākais piemērs jauniešiem.