VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitassabiedrība AS “LatRailNet” joprojām nav noteikusi trīskāršu dzelzceļa infrastruktūras maksu Krievijas izcelsmes graudaugu kravu tranzītam, bet paaugstinājusi to tikai par 24%, otrdien pēc valdības sēdes atzina Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Valdība, virzot likumprojektu izskatīšanai Saeimā, aicināja “LatRailNet” izvērtēt iespēju Krievijas graudaugu kravu tranzītam noteikt dzelzceļa infrastruktūras maksu 300% apmērā no līdzšinējās maksas. Tomēr, kā atzina Kulbergs, tas joprojām nav noticis.
“Viņi diemžēl nepilda nedz Ministru kabineta uzdevumu, nedz Saeimas lēmumu,” sacīja Kulbergs.
Pēc viņa teiktā, “LatRailNet” šobrīd infrastruktūras maksu ir palielinājis tikai par 24%, bet saskaņot ar Eiropas Savienības institūcijām 300% palielinājumu uzņēmums esot sācis tikai 1. oktobrī.
“Man nav saprotams, ko viņi darīja kopš 15. septembra,” sacīja premjers.
Kulbergs šodien valdības sēdē esot uzdevis ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV) kopā ar tieslietu ministru Edvardu Smiltēnu (AS) un satiksmes ministru Rihardu Kozlovski (JV) “tieši replicēt to pašu, ko ir izdarījuši Igaunijā – nākt pie [valdības] ar skaidru ietekmes [izvērtējumu] uz tautsaimniecību”.
Igaunijas valdība pagājušajā nedēļā nolēma noteikt nacionālās sankcijas, kas aizliedz Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Igauniju. Caur šo valsti gan ne Krievija, ne Baltkrievijas graudi līdz šim nav vesti.
Kulbergs atzina, ka pastāv starptautiskās tiesvedības riski, kas esot jāizvērtē naudas izteiksmē. Viņš sagaida, ka atbildes uz šiem jautājumiem valdībai būs pieejamas nākamnedēļ.
Kulbergs tieši nākamnedēļ dodas uz Briseli, kur viņš cita starpā tiksies arī ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu. “Es gribu šo jautājumu pacelt Eiropas līmenī tieši šajā sarunā,” teica Kulbergs.
Valdība otrdien slēgtajā daļā skatīja Satiksmes ministrijas (SM) informatīvo ziņojumu, kurā teikts, ka, izpildot Ministru kabineta aicinājumu izvērtēt iespēju Krievijas izcelsmes graudaugu kravu tranzītam noteikt paaugstinātu dzelzceļa infrastruktūras maksu, “LatRailNet” valde ir pieņēmusi pamatotu lēmumu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas apmēru atbilstoši normatīviem.
Par pieņemto lēmumu un tā apsvērumiem “LatRailNet” Ministru kabinetam 30. septembrī esot nosūtījusi vēstuli, sniedzot detalizētu informāciju.
Papildus “LatRailNet” ir vērsusies Eiropas Komisijā ar lūgumu sniegt vadlīnijas par praksi, kāda būtu piemērojama infrastruktūras maksu palielināšanas gadījumā, kuras pamatā būtu netiešās izmaksas. Papildus uzņēmums lūdz sniegt konsultācijas par maksu griestiem un par to, vai ir iespējams piemērot segmentāciju atbilstoši kravas izcelsmes valstij.
Kā zināms, Saeima 17. septembrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paredz līdz gada beigām paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijas labības tranzīta pārvadājumiem.
Grozījumu mērķis ir radīt iespēju operatīvi paaugstināt infrastruktūras maksu labības tranzīta kravām, kuru pārvadājuma dokumentos norādītā nosūtīšanas stacija atrodas Krievijā. Regulējums būs spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.
SM sagatavotais likumprojekts paredz, ka līdzšinējo divu mēnešu vietā infrastruktūras maksas izmaiņu publicēšanas termiņu šādos gadījumos varēs saīsināt līdz divām nedēļām. Vienlaikus valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējam būs nedēļas laikā jāpārskata attiecīgajiem pārvadājumiem piemērojamā infrastruktūras maksa un jāpieņem lēmums par tās apmēru.
Vienlaikus likumprojekta anotācijā norādīts, ka pastāv riski saistībā ar iespējamu kravu plūsmas samazināšanos, tiesvedībām un negatīvu ietekmi uz transporta nozares uzņēmumiem. Tāpat atzīmēts, ka piedāvātais īstermiņa risinājums var radīt strīdus par tā atbilstību ES transporta politikas regulējumam.
Valdība arī noteikusi, ka gadījumā, ja no paaugstinātās infrastruktūras maksas tiks gūti papildu ieņēmumi, tie tiks novirzīti Ukrainas aizsardzības vajadzībām atbilstoši vēlāk pieņemamiem lēmumiem.
Kā ziņots, valdība jau iepriekš apstiprināja izmaiņas, kas ļaus Pārtikas un veterinārajam dienestam ņemt paraugus no tranzītā pārvadātām graudu kravām un veikt laboratoriskās pārbaudes, lai pārliecinātos par deklarētās izcelsmes valsts atbilstību. Premjers iepriekš arī uzsvēris, ka Latvija vēlas ierobežot Krievijas graudu tranzītu, vienlaikus saglabājot iespēju atbalstīt Ukrainas un Latvijas lauksaimnieku produkcijas eksportu caur Latvijas ostām.
Ak, viņš laikam nebija informēts, ka LDz tranzīts ir drīzāk kaimiņvalsts intereses apkalpojošs uzņēmums, kas ne jau velti ir aplauzis daudzu bāliņu pūliņus tur ieviest kārtību.