Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nepieļaut atteikšanos no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs.
LDDK norāda, ka iniciatīva – atteikties no obligātā eksāmena dabaszinātnēs – izskanējusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šogad 13.novembrī. Tomēr uzņēmēju organizācijas kategoriski iebilst pret šādu soli, kas būtu pretrunā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.
Valdība 2022.gada septembrī atbalstīja noteikumus, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./2026.mācību gadā vidējās izglītības pakāpē, savukārt pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./2025.mācību gadā, uzsver LDDK.
LDDK atgādina, ka šo eksāmenu ieviešanai nav nepieciešamas izmaiņas “Skola 2030” izstrādātajā mācību saturā. Visās vispārējās vidējās izglītības iestādēs fizikas, ķīmijas un bioloģijas apguve patlaban ir obligāta, kā arī eksāmens kalpo kā instruments, lai novērtētu valsts vidējās izglītības kvalitāti dabaszinātņu jomā.
LDDK ieskatā šie dati palīdzētu skolotājiem, skolu vadītājiem un to dibinātājiem, izglītības politikas veidotājiem pieņemt lēmumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem un atbalstu, kā arī tas būtu informācijas avots skolēniem un vecākiem par skolās piedāvātās izglītības kvalitāti dabaszinātņu jomā.
Tāpat uzņēmēju organizācijas uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prezentētais viedoklis par nākotnes redzējumu valsts pārbaudes darbu sistēmas pilnveidei, kas ir “padiskutēts” IZM, ir nekompetents un pat kaitniecisks Latvijas konkurētspējai nākotnē. Pilnveide, atsakoties no dabaszinātnes eksāmeniem, nerisina pamata problēmu – skolēniem nav zināšanu.
LDDK uzsver, ka, neiemācot dabaszinātņu pamatus skolā, nav cerību, ka jaunieši augstskolās spēs apgūt inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju un citas gan patlaban, gan nākotnē nepieciešamās profesijas.
Tādējādi LDDK un uzņēmēju organizācijas pieprasa Čakšai (JV) novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu, kā arī nodrošināt valdības lēmumu izpildi.
LDDK un uzņēmēju organizāciju vēstule adresēta Rinkēvičam, Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV) un ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS).
Kā zināms, šomēnes Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē IZM piedāvāja samazināt centralizēto eksāmenu skaitu pamatskolā un vidusskolā.
Patlaban 9.klases absolventiem ir jākārto eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un kādā no trim svešvalodām. Tāpat no 2026./2027.mācību gada skolēniem, beidzot 9.klasi, būs jākārto starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomās apgūto.
IZM tagad piedāvā atteikties no eksāmena svešvalodā vērtēšanas centralizēti. Valsts pārbaudījumu svešvalodā vērtētu skolā vai pašvaldībā, un vērtējumu ierakstītu sekmju izrakstā. Savukārt plānotajā monitoringa darbā IZM piedāvā “pēc rotācijas principa” iekļaut to mācību priekšmetu saturu, kas attiecīgajā laikā tiek izteikts kā valsts prioritāte.
Vidusskolas absolventiem ir jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un divi eksāmeni no 14 piedāvātajiem augstākajā līmenī. Tagad IZM piedāvā samazināt obligāti kārtojamo centralizēto eksāmenu skaitu līdz diviem obligātajiem optimālā līmeņa eksāmeniem latviešu valodā un matemātikā.
Tāpat vidusskolas beidzējiem būtu jākārto vismaz viens augstākā līmeņa centralizētais eksāmens pēc skolēna izvēles atbilstoši izvēlētajai studiju programmai, tajā skaitā latviešu valodā un matemātikā.
Iecere vēl nav izdiskutēta ar nozares organizācijām laika trūkuma dēļ, izteicās IZM pārstāvji.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Nafig. Visi latvāņi būs dizaineri
Visu lauku ir sagrābuši cilvēki ar humanitāro izglītību, kas jauc pierādījumu ar argumentāciju, viedokli ar faktu, nepazīst dabaszinātņu produktus un ceļus kā tos iegūst. Tagad viņi, protams, dabaszinātnes negrib redzēt, jo jūtas komfortabli valsts pārvaldē, bankās, komunikāciju, personāla atlases, auditoru un tamlīdzīgās kompānijās.
Precizēju. Varu sagrābuši nevis cilvēki ar humanitāru izglītību, bet gan ar humanitārās izglītibas surogātu iepazinušies figuranti. Tipiskākais piemērs ir LU pedagoģijas fakultātes dāmītes, kas iedomājas, ka galvenais matemātikas un dabaszinātņu skolotājam ir stambulēšana, iekļaujošā izglītība un nedaudz apgrābstītas zināšanas profilējošā priekšmetā. Viss balstās uz neizglītota cilvēka spriedumu: es taču esmu docente pedagoģijā un labi iztieku gan bez matemātikas, gan dabas zinātnēm. Ko tie stulbeņi te uzbāžas ar dabaszinātnēm – datoru ieslēgt protu, norādījumus WORD dokumentā uzrakstīt protu, pat EXEL tabulu spēju sastādīt.
Es aicinu uzņēmējus iemācīties publicēt pareizu darba sludinājumu.
Je Blonski iemācies kā izveidot un vadīt uzņēmumu.