Latvijā piesārņota gaisa dēļ gadā mirst 14 reižu vairāk cilvēku nekā autoavārijās

gaiss

Ik gadu Latvijā piesārņota gaisa dēļ mirst 14 reižu vairāk cilvēku nekā autoavārijās. Tādus aprēķinus veikusi Pasaules Veselības organizācija. Tās ir novēršamas nāves – tā secina zinātnieki no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), tomēr Latvijā tam pievērš pārāk maz uzmanības.

Piemēram, aizvadītajā nedēļā, kad Lietuvu un Latviju sasniedza liels gaisa piesārņojums no mežu ugunsgrēkiem Krievijā, lietuvieši nekavējoties brīdināja iedzīvotājus, bet Latvijas iedzīvotāji brīdinājumu saņēma ar lielu novēlošanos. Kāpēc tā?

Laikā, kad aizvadītās nedēļas nogalē Latvijas iedzīvotāji novēroja interesantu dabas parādību – dūmakainas debesis un oranžīgu sauli, Lietuvas iedzīvotāji jau bija brīdināti – tas ir gaisa piesārņojums. Sīkas putekļu, pelnu un smilšu daļiņas. Latvijā ar vismaz diennakts nokavēšanos uzzinājām, ka nevajadzētu uzturēties ārā. Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis norāda – šāds gaisa piesārņojums, kas skāra gandrīz visu Latvijas teritoriju, ir lielākais aizvadīto 10–15 gadu laikā.

“Kad debesis bija aizseguši dūmu mākoņi, nebija informācijas no nevienas iestādes, ka kaut kas nav kārtībā. Nākamajā dienā, piektdien, uz darbadienas beigām, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatīja pirmo ziņu, ka, – jā, piesārņojums ir parādījies. Taču joprojām viņiem nebija datu, ka šie kritiskie līmeņi ir pārsniegti lielā mērā tāpēc, ka viņu iekārtas ir novecojušas un datus sniedz ar diennakts nokavēšanos,” stāsta Bricis.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā ir informācija par gaidāmajiem sliktajiem laika apstākļiem. Tāpat tiek mērīts gaisa piesārņojums, taču atšķirībā no mūsu kaimiņiem lietuviešiem nevis ik stundu, bet tikai reizi diennaktī.

“Šo sistēmu vajag uzlabot un pilnveidot, pie tā mēs arī strādājam. Šobrīd notiek gaisa tīklu modernizēšana, un viena no prioritātēm ir, ka mums turpmāk tiks nodrošināta cieto daļiņu mērīšana ik stundu režīmā, un ik stundu mēs saņemsim [informāciju] par to, kas notiek piezemes slānī, cik lielas koncentrācijas, un attiecīgi arī rīkosimies, izliekot paziņojumus mūsu mājaslapā,” norāda LVĢMC Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone.

Dati par piesārņojumu pirms nedēļas parādījušies vēlu arī tāpēc, ka nejaušas sakritības dēļ gaisa novērojumu stacijās bijusi tehniskā apkope. Turpmāk tikšot izstrādāts algoritms, kā iestādēm sadarboties, lai arī par piesārņojumu, kas vēl nav atzīstams par kritisku, iedzīvotāji saņemtu informāciju.

“Skaidrs, ka cilvēkiem ir jāsaņem informācija, it sevišķi gadījumos, kad putekļi aizsedz sauli,” uzsver VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Ārsti skaidro, ka sīkās putekļu daļiņas iekļūst dziļi elpceļos un tajos veido iekaisumu. Īpaši bīstami tas ir cilvēkiem, kas sirgst ar elpceļu un sirds slimībām.

“Cilvēks katru minūti elpo. Un katrā elpas vilcienā kaut kas tajās plaušās paliek; protams, jo gaisā ir vairāk to putekļu, jo vairāk daļa no tiem paliek arī plaušās; jo augstāka koncentrācija, jo tā kumulatīvā ekspozīcija parasti krājas no dienas uz dienu, uz priekšu, un tā, protams, ka būtiski pieaug tā hroniskā puse, akūtā puse, kas, protams, ir redzamāka. Varbūt arī īstermiņā bīstamākas ir šīs augstās koncentrācijas, var izprovocēt slimības plaušu slimību vai kaut kādu alerģisku iekaisīgas slimības paasinājumu,” skaidro RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Meteoroloģijas centrs jau noslēdzis līgumu ar izpildītājiem, lai vēlākais no nākamā gada vidus arī Latvijā gaisa piesārņojums tiktu mērīts ik stundu.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv; foto: Pixabay

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

2 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Stienis
Stienis
4 gadus atpakaļ

Es, protams, atvainojos, bet PVO jau sen vairs nav autoritāte, neskatoties uz plašsaziņas līdzekļu centieniem visur atsaukties uz šo organizāciju. Organizācijas rīcība Ķīnas vīrusa izplatības sākumā un pēc tam nevieš tai nekādu uzticību.

Jūmīts
Jūmīts
4 gadus atpakaļ

Te tā ar saprātu būtu tas jālas, lai arī histēriņu netr;ūkst. Protams var korelet labības ražu ar vemeitu skaitu sādžā (ķēdē iesaistot kaķus un peles), zināmi arī daudzi citi trokšņaini paziņojumi ciņā par fondu pārdali murgainiem dižpētījumiem, kas līdzīgi veidoti proporcionalitates dēļ…. zaļo demagoģija te atkal vilni uzsit neizglītot;ā publikā… derētu atkartot 5. klases vielu. Palīdz, ja ne , tad jāpārkrāso mati