Nē, to neizdomājām mēs, tā apgalvo zinātnieki – kad cilvēks ir iedzēris, viņš beidz liekuļot un izlikties – kļūst tāds, kāds ir patiesībā.
Ikreiz, kad apreibstam no grādīgo lietošanas, jūtaties tā, it kā spēlētu lomu kādā muļķīgā kinokomēdijā. Jebkurā gadījumā, to visu nākamajā dienā atceroties, vaigi svilst kaunā, jo šķiet, ka esat uzvedies kā īsts idiots. Bail pat atcerēties, turklāt visi to redzēja. Dabiski, vainojam visā savu “piedzērušo alter Ego”, ar kuru mums – īstajam, nav nekāda sakara.
Te nu jūs dziļi maldāties! Izrādās, ka viņam ar jūsu dzēruma izdarībām nav itin nekāda sakara. Zinātnieki pierādījuši, ka alkohola reibumā atklājas cilvēka patiesā daba.
Misūri Universitātē veiktajā pētījumā secināts, ka neviens cits, izņemot jūs pašus nevar precīzi noteikt, esat jūs piedzēries vai nē (bez šaubām, šeit nav runa par gadījumiem, kad vāļājieties uz grīdas tikpat kā bez dzīvības pazīmēm).
Zinātnieki veica šādu eksperimentu. Viņi sadalīja brīvprātīgos divās grupās. Pirmajai tika piedāvāts alkohols, atšķaidīts ar Spraitu, bet otrajai – parasts Spraits. Dabiski, ka gan eksperimenta dalībnieki, gan tie, kuri viņus novēroja, nebija informēti par krāpšanos un to pat nenojauta. Pēc vairāku glāžu iztukšošanas eksperimenta dalībniekiem lūdza veikt dažas darbības novērotāju klātbūtnē.
Rezultāti vārda tiešā nozīmē visus šokēja. Izrādījās, ka dalībnieki, kuri dzēra limonādi ar alkoholu, pamanīja, ka viņu uzvedība ir mainījusies, kaut gan eksperimenta novērotāji nekā tamlīdzīga neredzēja.
Novērotāji uzstāja, ka šie cilvēki pilnīgi ne ar ko neatšķiras no tās brīvprātīgo grupas dalībniekiem, kuriem tika piedāvāta alkohola “butaforija”.
“Piedzērušie” eksperimenta dalībnieki aprakstīja, ka mainījusies viņu uztvere un uzvedība, kaut gan eksperimenta novērotāji to kategoriski noliedza. Bet brīvprātīgie, kuri bija lietojuši alkoholu, uzstāja, ka esot bijuši atraisītāki, jutušies lieliski un neatkārtojami, atļāvušies ekstravagantas izdarības un visādi izrunājušies. Turpretī novērotāji norādīja uz to, ka viņi bijuši ekstravertāki – un nekas vairāk.
Secinājums: apkārtējie pamana tikai to, ka jūs esat kļuvis komunikablāks un drosmīgāks, bet viss cits – vienīgi jūsu paša prātā.
Tāpēc tad, kad nākamreiz otrā rītā pēc ballītes modīsieties ar kaunā svilstošiem vaigiem un šausminošām domām par to, ko esat vakar sadarījis un kā pa visu ģīmi izblamējies, vienkārši atcerieties – viss nav tik slikti, kā jums šķiet (tas ir, ne tā, kā to iztēlojaties savā prātā).
Protams, esot “kunga dūšā” mēs jūtamies kā ballītes karaļi. Taču viss patiesībā ir citādi. Mēs vienkārši nometam masku, kļūstot tādi, kādi esam patiesībā. Protams, ar vienu nosacījumu – ja alkohols ir dzerts samērīgā daudzumā, nevis spaiņiem un dekalitriem.
Tāpēc tad, kad atkal pārmetīsiet sev, svilstot kaunā, ka bombardējāt ar īsziņām vai zvanījāt savai “bijušajai”, parunājāt kā vīrs ar šefu vai izlamājāt labāko draugu, nekrītiet panikā. Jūs vienkārši izdarījāt to, ko sen jau gribējāt, bet kam skaidrā prātā nepietika dūšas. Jo tieši tad jūs bijāt pats, bez izlikšanās.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: The Minds Journal