Uzņēmējs Deifts komentē savu saistību ar Sprūda un Lūša aizturēšanu

Sprūda aizturēšana
Globālās finanšu krīzes laikā, kas sākās 2008.gadā, grūtībās nonākušo uzņēmēja Rafaila Deifta biznesu atņēmusi organizēta cilvēku grupa. Tā, lūgts komentēt līdz šim publiskajā telpā izskanējušo informāciju par viņa iespējamo saistību ar lietu, kurā aizturēts maksātnespējas administrators Māris Sprūds un kādreizējais Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis, norādīja Deifts.
.
Viņš gan atzīmēja, ka līdz šim izskanējušās situācijas un faktu interpretācijas maz atbilst reālajiem notikumiem. Taču plašāku informāciju Deifts vēl nevarēja sniegt. «Diemžēl es nedrīkstu sniegt visu informāciju, kas ir saistīta ar šo kriminālprocesu, tā kā esmu cietušās puses pārstāvis un neesmu tiesīgs izpaust nekāda veida informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas procesu,» viņš piebilda.Taču Deifts teica, ka, pēc viņa domām, līdz šim paustā informācija plašsaziņas līdzekļiem ir paredzēta izmeklēšanas procesa ietekmēšanai.«Gribu vērst uzmanību uz to, ka tā pati likumdošana attiecas arī uz citiem kriminālprocesa dalībniekiem. Kas nozīmē, ka, nepatiesas vai nepilnīgas informācijas publicēšana plašsaziņas līdzekļos, mūsuprāt, ir paredzēta, lai nelikumīgi ietekmētu izmeklēšanas procesu. Turklāt, šo personu rīcība un paziņojumi pagātnē un tagadnē nodara neatgriezenisku kaitējumu manai biznesa darījumu reputācijai, ko šī kriminālprocesa ietvaros cenšamies aizsargāt,» skaidroja Deifts.Tuvākajā laikā Deifts plāno sagatavot pilnīgu informāciju, kas saistīta ar kriminālprocesu.«Tuvākajā laikā mēs sagatavosim pilnīgu informāciju, kas ir saistīta ar šo kriminālprocesu un kuru mums ir tiesības publicēt saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Tomēr es varu droši apgalvot, ka es biju un esmu apzinīgs investors, kuram organizēta cilvēku grupa mērķtiecīgi ir atņēmusi labi attīstītu biznesu, izmantojot pagaidu grūtības, kuras izraisījusi globālā finanšu kataklizma – 2008.gada krīze,» uzsvēra Deifts.

TV3 raidījums «Nekā personīga» iepriekš vēstīja, ka vēl bez Sprūda un Lūša aizturēts arī maksātnespējas administrators Māris Gulbis un bijušais «Nordea bank» darbinieks Sandis Saulītis. Banka vērsusies policijā ar iesniegumu saistībā ar maksātnespējas lietu, kurā noziedzīgu nodarījumu varētu būt pastrādājušas vairākas personas, tostarp bijušais bankas darbinieks Saulītis. Šo nodarījumu rezultātā bankai nodarīti materiāli zaudējumi lielā apmērā. Banka ir atzīta par cietušo.

Policija Sprūdu tur aizdomās par nepamatoti lielu rēķinu izrakstīšanu maksātnespējas procesā, kurā banka viņu noalgoja, vēsta raidījums «Nekā personīga». Bijušais administrators šos apvainojumus noraida. Viņš uzrāda dokumentus, kas apliecina bankas amatpersonu parakstītu apņemšanos Sprūdam maksāt dāsnus procentus par 30 miljonu eiro liela parāda atgūšanu.

Raidījums noskaidrojis, ka lieta ir saistīta ar Ķekavā esošo trīs loģistikas noliktavu kompleksu. Centru «Dominante park» uzcēla vēl pirms krīzes 2007.gadā. Gadu vēlāk bizness paplašinājās un tapa nākamās noliktavas. Šos objektus uzcēla uzņēmējs Deifts.

Krīzes gados Deifts paņēma bankā kredītu, lai uzceltu noliktavu kompleksus «Dominante Park 2» un «Dominante Park 3». Kredītu vairāk nekā 30 miljonus eiro Deifta «Roņu ieleja 2» 2008.gadā bija ņēmusi «Nordea bank». Taču to atmaksāt uzņēmējs tā arī neesot sācis, vēsta raidījums.

Pēc diviem gadiem banka vērsās pēc palīdzības pie maksātnespējas administratora Sprūda. Viņš ieteicis bankai cedēt daļu sava prasījuma citam uzņēmumam, lai tas varētu tiesā iesniegt firmas maksātnespēju, tad ar administratora palīdzību iegūt kontroli pār naudas plūsmām.

Kā raidījumam skaidro Sprūds, viens no uzdevumiem bija nodrošināt to, lai tiktu pārtraukta situācija, ka parādnieks vairāk nekā divus gadus izmanto īpašumu, saņem nomas ieņēmumus un nevienu santīmu nemaksā bankai. Šī apburtā loka pārtraukšana maksāja 400 000 latu (aptuveni 569 000 eiro).

Kolīdz uzņēmums «Roņu ieleja 2» kļuva maksātnespējīgs, tas mainīja adresi uz Antonijas ielu 7, kur atradās gan Lūša, gan Sprūda biroji. Tiesas ieceltā administratore savā vietā pilnvaroja strādāt Lūsi. Viņš noslēdza līgumu par grāmatvedības pakalpojumiem ar Sprūda uzņēmumu SIA «Grāmatvedības standarts» un par parādu piedziņu ar SIA «MS».

Sprūdam bija vēl atsevišķs līgums ar «Nordea bank», kas paredzēja viņam 5% no atgūtajām summām plus konkrētas summas par sāktām maksātnespējām. Taču tas nebija viss. Kādā no kreditoru sapulcēm ir lemts arī maksāt Sprūda SIA «Grāmatvedības standarts» 25% no atgūtās naudas. Pašlaik «Luminor banka» uzskata, ka atlīdzības bijušas pārspīlētas un vērsusies policijā, ziņoja «Nekā personīga».

Banka vaino arī savu bijušo darbinieku Saulīti, kurš, piedaloties SIA «Roņu ieleja 2» kreditoru sapulcēs, šādu pretimnākšanu Sprūdam pieļāvis.

Savukārt LTV raidījums «De facto» ziņo, ka šajā lietā aizdomās tiek turēts arī kādreizējais «Nordea» bankas darbinieks Raivis Stumbergs, kurš ir administrators un arī advokāta palīgs Oskara Rodes birojā, bet pirms gada policija vērsās arī pret «Roņu ielejas 2» iepriekšējo administratori Lieni Ābolu. Maksātnespējas administrācija viņai tolaik pārmeta Sprūda un Lūša kā speciālistu algošanu, novirzot tam lielu daļu no maksātnespējas procesā iegūtajiem līdzekļiem.

Kā zināms, Valsts policija (VP) aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau citā kriminālprocesā apsūdzētā statusā esošo bijušo maksātnespējas administratoru Sprūdu un Lūsi.

VP, neminot personu vārdus, informēja, ka ENAP darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību iepriekš sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā, un kuru izdarīšanas rezultātā cietušajām personām nodarīti zaudējumi lielā apmērā, 24.aprīlī aizturējuši četras personas, kuru vidū ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti.

Kopumā desmit kratīšanu laikā izņemti dokumenti, elektroniskie datu nesēji un citi pierādījumi.

Aizturēšanas veiktas agrāk sāktā kriminālprocesā, kas tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas, 215.panta otrās daļas un 196.panta otrās daļas. Kriminālprocess pašlaik ir ENAP lietvedībā.

Minētie Krimināllikuma panti paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, maksātnespējas procesa kavēšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.

Izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju policija patlaban nesniedz.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: tvnet

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz