Uz „Trasta komercbankas” administratora posteni bīdītais Rasa nolīgts naudas atgūšanai no bankas viena klienta interesēs

Trasta komercbanka administrators

Advokāts Armands Rasa, kuru uz Trasta komercbankas administratora posteni „bīdīja” Finanšu un kapitāla tirgus komisija un kuram „par godu” nesen pat tika pieņemti strīdīgie Kredītiestāžu likuma grozījumi, pērn patiešām ir ticis nolīgts naudas atgūšanai no šīs likvidējamās bankas kādas ārvalstu kompānijas labā. Tā rāda Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti, ko publicē portāls.

Kā rāda 2016. gada 3. maijā parakstītā pilnvara, Lielbritānijā reģistrētā kompānija Cortferry Limited Rasu un reizē ar viņu arī viņa partneri Jāni Ešenvaldu un zvērināta advokāta palīgu Aleksandru Berjozkinu ir pilnvarojusi veikt faktiski jebkuras juridiskas darbības, lai atgūtu šīs kompānijas finanšu līdzekļus no likvidējamās bankas.

„Pilnvarnieks ir tiesīgs veikt visas nepieciešamās darbības, kā arī Pilnvarotāja interesēs parakstīt visus nepieciešamos dokumentus attiecībā uz Pilnvarotāja Trasta komercbankā esošo naudas līdzekļu atgūšanu minētās kredītiestādes likvidācijas un maksātnespējas procesa ietvaros,” teikts Rasam un kolēģiem izsniegtajā pilnvarā.

Par to, kas ir Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma patiesie labuma guvēji, kuri savu interešu pārstāvībai bija izvēlējušies Rasu, drošu ziņu nav, taču kompānijas oficiālais pārstāvis ir Krievijas pilsonis Konstantīns Vedunovs.

Kāds Pietiek lasītājs gan norāda uz https://beta.companieshouse.gov.uk datiem, no kuriem izriet, ka uzņēmuma līdzīpašnieks ar būtisku kontroli (75% kapitāldaļu vai vairāk) ir 1959. gadā dzimušais Baltkrievijas pilsonis Igors Koučuro (Igor Koutchouro).

Tas nozīmē, ka, ja spēkā stātos aizvadītajā nedēļā Saeimas pieņemtie Kredītiestāžu likuma grozījumi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas plāns virzīt Rasu par bankas likvidatoru nebūtu īstenojams.

Šie grozījumi noteica, ka kredītiestādes likvidatoru vai administratoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi.

Šādus grozījumus bija atbalstījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, norādot uz interešu konflikta situācijas rašanos šādos gadījumos un līdzīgu regulējumu citos normatīvajos aktos. Taču tad, kad dažas stundas pēc šo grozījumu pieņemšanas kļuva zināms par triju maksātnespējas administratoru aizturēšanu, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jau paziņojis, ka grozījumus nodos Saeimai otrreizējai izskatīšanai.

Pietiek jau informējis, ka dažus mēnešus iepriekš – šā gada marta sākumā Rasa jau bija parakstījis vienošanos par iespējamo Trasta komercbankas administratora atlīdzības sadali ar ar citu maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku un vēl trešo personu, kas Pietiek nav zināma.

Dokumenta parakstītāji bija vienojušies „savstarpēji sadarboties, lai sekmētu un veiksmīgi īstenotu akciju sabiedrības Trasta komercbanka maksātnespējas procesu”, un šīs sadarbības ietvaros Bunkus līdz ar tiesas oficiāli apstiprināmo Rasu iegūtu pilnvaras visās būtiskākajās bankas administrēšanas jomās.

Šīs jomas ir uzskaitītas dokumentā: „Nekustamās un kustamās mantas pārdošanas kārtības noteikšana; Izlīguma noslēgšana ar TKB debitoriem; Atteikšanās no prasības jau uzsāktās tiesvedībās pret TKB debitoriem; Speciālistu pieaicināšana; Tiesvedības stratēģijas izvēle un realizēšana.”

Vienošanās stātos spēkā, tikko likumīgā spēkā stātos Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas nolēmums, ar ko FKTK un Vienotības „bīdītais” Rasa būtu apstiprināts par Trasta komercbankas administratoru: līgumslēdzējas puses „vienojas un piekrīt, ka sekmīgas šīs vienošanās noteikumu izpildes rezultātā” Rasa no bankas saņemtās administratora atlīdzības Bunkum izmaksā 30%.

Rasa, nenoliedzot, ka šāda vienošanās patiešām parakstīta, Pietiek aizvadītajā uzsvēra, ka nu jau faktiski var uzskatīt, ka tā ir izbeigta, tā arī nemaz nestājoties spēkā, jo kāds no parakstītājiem – kas noteikti neesot viņš – esot pārkāpis dokumentā stingri noteikto konfidencialitātes principu.

Kā skaidro maksātnespējas administrators, šāda vienošanās bijusi nepieciešama tāpēc, ka, gatavojoties stāties pie Trasta komercbankas administratora pienākumiem, viņam gluži vienkārši trūcis cilvēkresursu, tāpēc arī viņš izšķīries piesaistīt papildspēkus, sev saglabājot noteicošo lomu.

Turklāt par bankas likvidatoru viņam neļaujot kļūt arī Saeimas pieņemtie Kredītiestāžu likuma grozījumi, minēja Rasa. Tiesa, tā kā tie nav stājušies spēkā un Valsts prezidents tos plāno nodot otrreizējai izskatīšanai Saeimā, pašlaik tie netraucē apstiprināt Rasu šajā amatā.

Pietiek jau aprakstīja, ka par „papildspēku” Rasa bija izvēlējies Vienotības Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa savulaik vadīta uzņēmuma bijušo administratoru Mārtiņu Bunku.

Kā rāda Lursoft datu bāze, šā gada februārī ir likvidēta plašākai sabiedrībai nezināmā SIA IVE Motors, kuras administrators līdz pat likvidācijas pabeigšanai bija jau pieminētais Bunkus.

Savukārt tā amatpersona, kuras kā valdes locekļa vadībā uzņēmums 2012. gada sākumā tika novests līdz maksātnespējai, bija Solvitas Āboltiņas vīrs – uzņēmējs Jānis Āboltiņš. Maksātnespējas datu bāze rāda, ka ir pieliktas vērā ņemamas pūles, lai par SIA administratoru kļūtu tieši Bunkus.

Publiski pieejamā, jau ar 2010. gadu datētā SIA IVE Motors ārpustiesas tiesiskās aizsardzības pasākumu (ĀTAP) plānā, kuru parakstījis tieši Solvitas Āboltiņas vīrs (skat. dokumentu raksta beigās), ir minēts – par uzņēmuma administratoru Jānis Āboltiņš ir uzaicinājis tieši Mārtiņu Bunku. Jāpiebilst, ka ārvalstu investoru paziņojumos tieši ĀTAP beigšanās ar maksātnespējas procesu ir minēta kā īpaši bieži izplatīts paņēmiens „sava” administratora noorganizēšanai.

Jāpiebilst, ka Bunkum ir ne tikai „biznesa”, bet arī viegli konstatējamas sadzīviskas saites ar Vienotības vadības pārstāvjiem: Pietiek šonedēļ jau publicēja kāda lasītāja rakstu, kurā bija norādīts uz faktu, ka ofšoros noslēptiem īpašniekiem piederošai lepnai Mežaparka savrupmājai Meža prospektā 38a, kur bieži redzamas Bunkus lietotas vēl lepnākas automašīnas, kaimiņš Meža prospektā 38 ir ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: abiem kaimiņiem pat ir kopēja ielas izbrauktuve.

Ne Ašeradens, ne Ekonomikas ministrija divu nedēļu laika nav vēlējušies atbildēt uz jautājumiem, kādas saites pašreizējo ekonomikas ministru saista ar maksātnespējas administratoru Bunkus, cik bieži šogad Ašeradens ir ticies ar šo maksātnespējas administratoru, kādos apstākļos tas noticis, pēc kura iniciatīvas un kādi jautājumi risināti.

Atšķirībā no Rasas pats “misters 30%” Bunkus uz jautājumiem par noslēgto vienošanos par bankas administratora atlīdzības sadali nekādu skaidru atbildi nesniedza, pavēstot, ka „Advokatūras likums noteic, ka advokātam ir aizliegts atklāt trešajām personām jeb kādu noslēgto līgumu saturu”.

Uz jautājumu, vai viņš vismaz apstiprina, ka šā gada martā noslēdzis ar Armandu Rasu vienošanos, kuras saturu neatklāsiet, Bunkus atbilde skanēja: „Es jums taču atbildēju, ka likums man liedz komentēt par jebkuru līgumu!? Jūs spiežat man pārkāpt likumu vai izdarāt spiedienu!?”

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek

 

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz