Kalnmeiers: Par tiesvedību ar Rimšēviču EST bija atbildīgi TM ierēdņi, nevis prokuratūra

Ēriks Kalnmeiers

Par tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā (EST) par drošības līdzekli kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam, kurā Latvija zaudēja, atbildīgi bija divi Tieslietu ministrijas ierēdņi. Viņi bija atbildīgi par stratēģiju un taktiku, bet prokuratūras pārstāvis bija “tikai konsultants”, otrdien LTV “Rīta panorāmā” teica ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers gan uzreiz piebilda, ka negribot meklēt vainīgos, jo esot izdarīts viss, ko varēja izdarīt. Turklāt ģenerālprokurors uzskata, ka Rimšēviča ierobežotā atgriešanās amatā šobrīd netraucē lietas izmeklēšanai.

Šādi Kalnmeiers reaģēja uz tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) izteikumiem, ka par zaudējumu EST Rimšēvičam, kas viņam vismaz uz laiku ļauj atgriezties bankas vadītāja krēslā, atbildīgi ir bijušais premjers [Māris Kučinskis (ZZS)], bijušais tieslietu ministrs [Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK)] un prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāji [Kalnmeiers un Jēkabs Straume], jo šo iestāžu vadītāji bijuši atbildīgi par taktiskas izvēli konkrētajā tiesvedībā, bet galvenā atbildība gulstoties uz prokuratūru.

Ģenerālprokurors, kurš vēl pagājušajā nedēļā pauda zināmu neizpratni par tiesvedības iznākumu, tagad klāsta, ka risks bijis gana apzināts un zaudējums bijis savā ziņā prognozējums, un to noteikusi vēlme neatklāt priekšlaicīgi – pagājušā gada septembrī – vainas pierādījumus, piemēram, piekrītot uzrādīt pierādījumus, Latvijas pusei būtu bijis jāizsniedz liecinieku liecības, par kurām vēl neviens tobrīd nav bijis informēts.

Pēc Kalnmeiera vārdiem, bijis arī izvēlētajai taktikai alternatīvs rīcības variants, tomēr viņš ir pārliecināts, ka iznākums no tā nebūtu mainījies, varbūt tikai secinājumi spriedumā būtu nedaudz mīkstāki.

Nepilnas nedēļas laikā kopš sprieduma paziņošanas esot veikta zināma tā analīze, un Kalnmeiers tagad ir pārliecināts, ka nav jāmeklē vainīgie, bet jāizdara secinājumi citām tiesvedībām. Taujāts, kādi ir šie secinājumi, Kalnmeiers noteica, ka Latvijas pusei ir jāidentificē citas Eiropas līmeņa amatpersonas, pret kurām var būt līdzīga attieksme kā pret Latvijas Bankas vadītāju, kā arī secināts, ka EST atzinums, ka aizliegums pildīt amata pienākumus ir vērtējams kā atbrīvošana no amata, esot attiecināms tikai uz konkrēto gadījumu, nevis uz citām amatpersonām.

Kalnmeiers piebilda, ka nevar komentēt, kad Rimšēviča lieta varētu nonākt tiesā.

Populārākie raksti

Jūs varētu interesēt

Lasītāju viedokļi

avatar