Kāpēc sievietes krāpj?

kāpēc sievietes krāpj

Diskusijas par to, kāpēc sievietes krāpj, kurš — viņš vai viņa — no abiem “iet pa kreisi” biežāk, nerimst. Taču, ja par to, kā krāpj vīrieši, mēs zinām gandrīz visu, tad sieviešu neuzticība parasti apspriesta netiek.

Šķiet,  ir pienācis laiks atzīties savos nodarījumos arī daiļajam dzimumam. Jā, sievietes krāpj, pat labākās un pareizākās krāpj savus labos un lieliskos vīriešus. Piedodiet viņām! Tas — pirmkārt.

Kāpēc? Ir virkne ļoti svarīgu iemeslu, lai gan tie neattaisno daiļā dzimuma grēkus. Sievietes meklē mīlestību, cieņu, rūpes un izpratni tur, kur viņām, šķiet, nebūtu ko meklēt — tālāk no mājām. Attiecību, emociju, jaunu iespaidu vilinājums — lūk, kas sievietēm liek kļūt neuzticīgām. Seksuālais apmierinājums ir vienā no pēdējām vietām.

Kāpēc vīrieši ir neuzticīgi? Vīriešu neuzticības algoritmā viss ir otrādi. Vīrieši sānsoļos vispirms meklē seksuālu baudu un stingri norobežo nopietnas attiecības (ģimene, mīlestība, bērnu audzināšana) no seksa. Tas — otrkārt.

Treškārt. Nav datu par vīriešu un sieviešu grēkā krišanas gadījumu proporciju. Neviena statistikas pārvalde neuzņemsies garantēt tādu ciparu precizitāti. Mēdz uzskatīt, ka sievietes nevis krāpj retāk, bet gan labāk slēpj savus sānsoļus.

 

Sieviešu atriebība

Īss ieskats Sanitas pirmajā sānsolī (laulībā pavadīti 4 gadi): „Es atriebos vīram par viņa kreisajiem gājieniem un jutos apmierināta. Dubulti: gan morāli, gan seksuāli. Kauns? Jūs gribat teikt, ka viņš drīkst, bet es – nē? Vīrieši attaisno savu neuzticību ar to, ka ir poligāmi. Tēviņš, apgādnieks, mednieks. Mani tas nepārliecina. Kāpēc zvērēt un solīt uzticību, ja jau pēc dažiem gadiem nespēj to pildīt?”

Līdzīgs citas sievietes stāsts. Ieildzis triju cilvēku romāns. Galvenās darbojošās personas — viņš un viņa. Sievai atvēlēta otrā plāna loma. Kad brīvības virzienā sperto soļu limits bija izsmelts, attiecības pārauga spēlē ”kurš kuru vairāk sāpinās?”. Viņš turpina krāpt. Viņa, vai nu mēģinot aizmirsties, vai atriebties, arī nedzīvo gluži kā „paraugmeitene”.

 

Krāpšana kā mēģinājums piesaistīt uzmanību

Alda (ģimenes dzīves stāžs — 16 gadu): „Man ļoti pietrūkst vīra, pareizāk sakot, tā cilvēka, ar kuru es apprecējos. Jokdara, sabiedrības dvēseles. Tagad viņš vada lielu iestādi, viņam ir tūkstošiem padoto. Komandējumi, lietišķas sarunas, nakts un brīvdienu sēdes un biznesa vakariņas. Par materiālo labklājību man būtu grēks sūdzēties. Vīra darīšanās es degunu nebāžu, neizsekoju viņu, neturu aizdomās par neuzticību. Nelienu tur, kur mani var gaidīt nepatikšanas un vilšanās. Šķiet, ka viņu arī viss apmierina. Mūsu laulība ir ērta formalitāte. Sākumā es cīnījos par vīru, par viņa uzmanību. Naivi domāju, ka laulības pārkāpšana atdzīvinās attiecības, viņš sajutīs cita vīrieša klātbūtni un iznāks laukā no savas matrices. Sākumā šis „cits” bija vien manu iedomu tēls. Saņemot īsziņu vai atskanot tālruņa zvanam, es steidzos laukā no istabas. Strauji mainīju izskatu, vakaros vēlu atgriezos mājās. Sīkas viltības, lai vīrietis sāktu nojaust, ka kaut kas nav kārtībā. Tikai es kļūdījos — viņš pat nepamanīja manas manipulācijas. Savukārt es jau biju tā aizrāvusies ar šo teātri, ka gribējās, lai tā tiešām būtu patiesība, es vēlējos atkal sajust, ka esmu iekārojama, mīlēta, galu galā, vismaz „redzama”.

 

Neapmierināta ar seksuālo dzīvi

Sievietēm arī ir nepieciešams sekss, un bieži vien ne mazāk kā vīriešiem. Šajā ziņā mēs esam vienādi — ja mēs kaut ko nesaņemam tur, kur mums tas pienākas, tad meklējam citur. Runa nav par kaut kādu mistisku vainas sajūtu. Arī laulības dzīvē dots devējam atdodas. Bet, ja pienākums netiek pildīts, sieviešu neuzticība kļūst par vienu no iespējamiem notikumu attīstības scenārijiem. Veronika ir nodzīvojusi kopā ar vīru deviņus gadus, nu jau piecus gadus viņi dzīvo kopā kā „brālis un māsa”, divas reizes nedēļā viņa regulāri aizkavējas „sapulcēs” ar kolēģi Mārtiņu. „Vai viņam ir radušās aizdomas, es nezinu. Tikai platoniskas attiecības nav domātas man. Vīrs mierīgi uztver to, ka mums mēnešiem nav tuvības. Savukārt es neesmu gatava skriet ar pieri sienā tāpēc vien, ka man tā ir dabīga fizioloģiska prasība, tāpat kā astoņu stundu miegs vai fiziska slodze!”

 

„Mazdrusciņ – neskaitās”

Dažam labam sānsoļi ir „gēnos”. Tie ir tikpat ierasti kā zobu tīrīšana. Ātri, vienkārši un dabīgi. Par laimi, vairākums sieviešu ļoti satraucas par savu sirdsapziņu un zina, ka ar vīru to darīt ir labi, bet ar kaimiņu — slikti. Tomēr neviens nav apdrošināts pret kļūdām. Irēnai jautrā korporatīvā ballīte beidzās ar seksu automašīnā. Nākamajā rītā viņa savāca mantas un pameta puisi, ar kuru kopā bija nodzīvojusi mēnesi. Aizgāja, neko nepaskaidrojot, un tas, protams, vēl vairāk ievainoja puiša pašapziņu. Viņš līdz pat šim brīdim nav sapratis, par ko ticis tik cietsirdīgi sodīts. Tagad viņš vairās no nopietnām attiecībām, dodot priekšroku vienas nakts sakariem.

Tālumā no mājām sievietes dažkārt uzvedas neloģiski. Stāsta 29 gadus vecā Alise: „Komandējuma vai atvaļinājuma laikā pie jūras es jūtos pilnīgi brīva. Nav ne bērnu, ne vīra, ne nebeidzamās attiecību skaidrošanas ar vīramāti. Tajā laikā es neesmu ne sieva, ne māte, ne vedekla. Es esmu jauna, pievilcīga sieviete. Pēc tam, kad es biju beigusi barot ar krūti otro bērnu, mēs ar draudzeni aizlidojām atpūsties uz Turciju.

Pirmo dienu es slikti atceros, bet nākamajā rītā pamodos ar drausmīgām galvassāpēm iedeguša spāņu puiša skavās. Es izskrēju no viesnīcas numura un vairākas dienas vai juku prātā, man šķita, ka sadegšu no kauna. Gribējās piezvanīt vīram un visu pastāstīt.

Veselais saprāts atgriezās ceturtajā diennaktī. Jā, es pieļāvu kļūdu, toties mazināju stresu, es rīkojos nepareizi, bet es taču to nožēloju. No rīta es atmodos līdzās tam pašam spānim. Mājās neuzticība man ir tabu, es nekad neatļaujos pat koķeti paskatīties uz citu vīrieti. Toties, izbraucot ārpus ierastās teritorijas, man ir tāda sajūta, it kā kāds būtu norāvis stopkrānu, un es vairs neatbildu par savu rīcību. Vainas sajūta gan liek sevi manīt.”

 

Neuzticība kā stabilas laulības uzturēšanas veids

Inesei ir 43 gadi, likumīgā laulībā pavadīts 21 gads. „Precoties neviens nemēdz kalt plānus kā izšķirties vai kļūt neuzticīgam. Ir tikai vēlēšanās dzīvot ilgi un laimīgi. Taču neviens nezina, kā to izdarīt, tiek likta lietā mēģinājumu un kļūdu metode. Jaunā paaudze dzīvē un seksā meklē dažādību, taču uzskata, ka ģimene jāsaglabā. Es domāju, ka tas ir prātīgi. Ģimene ir sabiedrības pamats. Izpostīt to pārejošas baudas dēļ ir pārlieka izšķērdība. Sekss ar kādu citu, kad laulātie neko nenojauš vai izliekas, ka nenojauš, piešķir pārim jaunu impulsu, atdzīvina rāmo dzīves plūdumu. Tu zini, ka joprojām esi iekārojama. Tavs vīrietis to jūt, un ģimene stabili funkcionē. Greizsirdības scēnas vai flirts starp cilvēkiem, kas nodzīvojuši kopā vairāk nekā 20 gadu, ir tā vērts. Tā ka sieviešu neuzticība nav sliktākais situācijas risinājums.”

 

Jauna mīlestība

Aija, 35 gadi: „Es pašas rokām izpostīju ideālu laulību. Samaksāju par neuzticību. Vai, ja man būtu tāda iespēja, es atteiktos no mīlestības laulības labā? Tagad es domāju – jā. Es uzliku ragus labākajam vīrietim pasaulē, tāpēc, ka aizspēlējos, kaisli uzskatīju par „mūža mīlestību”. Es pati ierosināju šķiršanos, ar galvu pa priekšu metos iekšā jaunā ģimenes dzīvē. Bet brīnišķīgā idille drīz vien beidzās. Sākās ikdiena, līdz ar to rutīna, problēmas, attiecību skaidrošana. Un viņa šokējošais paziņojums: „Tu tik viegli pameti viņu, ka arī no manis aizspurgsi, ja sastapsi kādu bagātāku un jaunāku. Es tev neuzticos”.

 

Vai vainīgi ir visi?

Ja krāpj vīrietis, par vainīgu uzskata sievieti: viņam kaut kā ir pietrūcis vai kaut kā bijis par daudz; ja neuzticīga ir bijusi sieviete, tiek uzskatīts, ka nevērīgais vīrs nav atlicinājis laiku likumīgajai sievai un saviem pienākumiem. Uzvelt atbildību te vienam, te otram ir ērti, pie reizes var vainot tikumus, sabiedrību un ko tik visu ne, izņemot sevi pašu. Spēle „Tu pie visa esi vainīgs/vainīga” jau sen ir sevi izsmēlusi. Kā iemācīties saprast vienam otru, sadzirdēt un nebēgt no neatrisinātajām problēmām, bet tikt ar tām galā?..

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

2 Komentāri on "Kāpēc sievietes krāpj?"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Vārds
Vārds
Vainīgs tas, kas ir neuzticīgs, ļoti vienkārši. Visās rakstā minētajās situācijās vainīga ir sieviete, nav ko attaisnojumus meklēt. Visas viņas varu nosaukt diezgan rupji. Acīs skatoties. Pašam ir otra pusīte, bet daudz laika sanāk pavadīt šķirti, tai skaitā arī brīvo laiku ballējoties utt. Citas uzmanību izrāda, protams, kārdinājums ir, taču ir arī cieņa pret otru cilvēku un pat 100% drošā situācijā, kad skaidrs, otrs neko neuzzinās, nekrāpju. Ja krāpj, tās vairs nav attiecības, mīlestība, tā ir maska, ko uzliec visai atlikušajai kopdzīvei ar otru. Un tuvākais cilvēks nav tas, ar kuru un kuram ar šo masku būtu jādzīvo. Sievietēm rakstā… lasīt vēl »
Mārtiņš
Mārtiņš

Nu protams – pie sieviešu neuzticības vienmēr vainīgi būs vīrieši. Un arī pie vīriešu neuzticības vainīgi ir vīrieši. Kā tad savādāk.

wpDiscuz