VID ģenerāldirektore Pētersone: Valsts pārvaldē nav komandas ar kopīgu mērķi

VID ģenerāldirektore Pētersone

VID ģenerāldirektore Pētersone otrdien preses konferencē skaidroja, kāpēc pieņēmusi lēmumu atkāpties no amata.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Pētersone šodien brīfingā uzsvēra, ka atlūguma iesniegšana nav saistīta ar draudiem vai psiholoģisko spiedienu, bet gan tāpēc, ka nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

Viņa norādīja, ka notiek tikai plānošana un dažādu dokumentu kaudžu rakstīšana, taču reālas reformas valsts pārvaldē nenotiek. «Esam daudz ko darījuši, lai VID kļūtu modernāka un atvērtāka iestāde, tomēr jāattīstās ir visai valsts pārvaldei. Viens pats VID neko nepanāks,» skaidroja Pētersone.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt.

Pēc Pētersones domām, valstī nav virsvadības, kas stūrētu valsts pārvaldi vienā virzienā. «Pretējā gadījumā varam aiziet katrs uz savu pusi, un kopējo, sabiedrībai nepieciešamo mērķi varam nesasniegt,» sacīja VID vadītāja.

«Valsts pārvaldē nav komandas ar kopīgu mērķi,» uzsvēra Pētersone, piebilstot, ka nerunā par plānošanas dokumentiem, kuru ir tik daudz, ka diez vai ir kāds, kurš tos visus ir izlasījis.

«Ja valsts augstākās amatpersonas nesāks dialogu ar sabiedrību un tajā skaitā arī ar ierēdniecību. Ja nebūs šī dialoga, nekas uz priekšu nevirzīsies,» skaidroja Pētersone.

Amatpersona skaidroja, ka vairākus gadus bijuši solījumi par atalgojuma reformām un pārmaiņām valsts pārvaldē. Tomēr tie nav realizēti. Tādejādi nevar prasīt, ka cilvēki ar augstāko izglītību atbildīgi, laipni strādās, pretī saņemot minimālo vai nedaudz lielāku atalgojumu nekā minimālais.

«Tas ir gan atalgojuma jautājums, gan attieksmes jautājums. Nav normāli, ka VID Nodokļu pārvaldes direktors, kura pakļautībā ir 1100 cilvēki, saņem tikpat, cik kādas ministrijas departamenta vadītājs, kura pakļautībā ir daži desmiti cilvēku,» skaidroja Pētersone.

Tas radot spriedzi, kuras dēļ cilvēki ar stratēģisku un inovatīvu domāšanu nevēlas strādāt valsts pārvaldē. Tāpat valsts pārvaldē atnākot strādāt jauni cilvēki ar «dzirkstelīti», kas dažu mēnešu laikā izdziest.

Viņa piebilda, ka VID ir tikai Ministru kabineta noteikumu izpildītājs, bet nav to pieņēmējs. «Tāpēc ir nekorekti salīdzināt ar Igauniju, jo VID ir tik cilvēku, cik ir nepieciešams, lai izpildītu visas Ministru kabineta noteiktās funkcijas,» skaidroja Pētersone.

Kā sacīja Pētersone, nevarot runāt par psiholoģisku spiedienu no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vai finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (V). Tieši pretēji – ar šiem valdības pārstāvjiem esot kopīgs redzējums un Pētersone sajutusi viņu atbalstu. «Mums ir kopīgs redzējums par VID nākotni,» sacīja Pētersone.

Vienlaikus viņa norādīja, ka pēdējā laikā VID ir milzīga spriedze, ko nākas izturēt sabiedrības valdošās nelabvēlīgās attieksmes dēļ. Viņa gan saprotot, ka ir sakrājies tik daudz, ar ko nepamierināta sabiedrība, lai izgāztu dusmas uz valsts pārvaldi un tieši uz VID.

Tomēr ne tas, ne arī sāktās apmelošanas kampaņas neesot iemesls, lai atkāptos. «Esmu pietiekami stipra, to esmu pierādījusi kolektīvam un pati sev,» sacīja VID vadītāja.

«Spriedze kolektīvā ir milzīga,» sacīja Pētersone.

Viņa arī gribējusi sagaidīt uzņēmēju aktīvāku atbalstu VID kolektīvam

Kā ziņots, Pētersone vakar iesniedza atlūgumu, taču ministre to vēl nepieņēma. Kā aģentūrai LETA atzina Reizniece-Ozola, atlūgums bija liels pārsteigums apstākļos, kad Pētersone godprātīgi pildījusi savu darbu.

Pētersones atkāpšanās gadījumā jaunais iestādes vadītājs tiks meklēts atklātā konkursā, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Reizniece-Ozola.

Ministre atzina, ka neviens profesionālis nav neaizvietojams, tāpēc Pētersones aiziešanas gadījumā īsā laikā būs jāmeklē cits VID vadītājs, izsludinot konkursu, kurā varētu pieteikties visi «spējīgākie un godprātīgākie profesionāļi».

«VID vadītāja amatā vēlos redzēt jomas profesionāli, kas pārzina nodokļu politiku, saprot, kādas pārmaiņas sagaida VID, un kuram piemīt drosme. Būtībā tādas īpašības, kas piemīt Pētersonei,» teica Reizniece-Ozola.

Vaicāta, vai uz VID vadītāja amatu varētu tikt virzīts finanšu ministres padomnieks Jurijs Spiridonovs, Reizniece-Ozola atzina, ka vēl nav domājusi par konkrētiem VID vadītāja amata kandidātiem.

«VID ģenerāldirektoru izvirza ministrs un valdība apstiprina uz pieciem gadiem. Pagaidām man tiešām nav kandidāta, jo viss notika ļoti pēkšņi. Nekas neliecināja, ka Pētersone atkāpsies, viņa godprātīgi pildīja visus savus pienākumus,» sacīja Reizniece-Ozola.

Pētersone VID ģenerāldirektora amatā tika apstiprināta 2013.gada 22.oktobrī. Šim amatam viņa tika virzīta pēc toreizējā finanšu ministra Andra Vilka (V) ieteikuma.

Pētersone nodokļu jomā strādā kopš 1995.gada. Gandrīz 15 gadus viņa vadījusi VID struktūrvienības, kuru darbs saistīts ar audita un nodokļu kontroles organizēšanu, savu profesionālo karjeru veidojot no auditores līdz ģenerāldirektora vietnieces amatam. Pētersone ieguvusi profesionālo maģistra grādu ar lauksaimniecības ekonomista grāmatveža kvalifikāciju, kā arī maģistra grādu un uzņēmumu un iestāžu vadītāja kvalifikāciju.

VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Pētersone par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju tika iecelta 2013.gada jūlijā. Iepriekšējā VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova atstāja amatu pēc pašas vēlēšanās.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LETA

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz