Saeimā spriedelē par nabadzību Latvijā un palielina algu Valsts prezidenta kancelejai

algu pieaugums

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā trešdien notika plašas diskusijas par nabadzības problēmas risināšanu Latvijā. Tomēr konkrēti priekšlikumi cīņai ar to pagaidām vēl netika virzīti. Tostarp Valsts prezidenta kancelejā nākamgad paredzēts darbinieku atlīdzību palielināt vidēji par 600 eiro.

Deputāti, dažādu ministriju un organizāciju pārstāvji, komisijas sēdē pārrunāja tiesībsarga Jura Jansona vēstuli parlamentam par nabadzības risku valstī.

Jansons arī trešdien bija kritisks par situāciju. Viņš uzsvēra, ka Latvija grimst nabadzībā, jo nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 606 000 jeb 31% iedzīvotāju. Jansons arī neuzskata, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, bet “atsevišķi elementi liecina, ka ceļš uz turieni ved”.

Diskusijas gaitā tiesībsargs arī pauda viedokli, ka “šis nav attīstības scenārijs, par kuru patlaban iet Latvija,” un “mēs atgriežamies kaut kādā marksisma ideoloģijā”.

 

70% jeb 322 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro

Tiesībsargs norādīja, ka 70% jeb 322 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī. Viņaprāt, pensijai vajadzētu būt ne mazākai par 500 eiro.

Savukārt komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) sacīja, ka jūtas apmulsusi, jo esot gaidījusi, ka tiesībsargs būs izteicis konkrētus priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Tiesībsargs pauda gatavību šajā jautājumā sadarboties ar komisiju, kā arī piebilda, ka tas ir uzdevums valdībai, valdības institūcijām. Barča mudināja tiesībsargu iesniegt konkrētus priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

Deputāts Andrejs Klementjevs (S) vērsa uzmanību uz to, ka vairākkārt noraidītas iniciatīvas palielināt neapliekamo minimumu pensijām. Liela daļa pensionāru saņem tieši tik zemas pensijas. Viņš arī vaicāja tiesībsarga viedokli, vai neapliekamo minimumu pensijām nebūtu jāpalielina līdz 300 eiro.

Parlamentārietis, Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS) sacīja, ka pensionāri ir viena no iedzīvotāju kategorijām, kas visvairāk pakļauta nabadzības riskam. Viņš gan uzskata, ka pensionāru prasības ir diezgan pieticīgas Latvijā. Siliņš akcentēja, ka katram cilvēkam ir nepieciešama pieejama veselības aprūpe, mājoklis, uzturs. Tāpat arī iespēja apmierināt minimālās kultūras vajadzības. Viņaprāt, vajag aktīvi strādāt, lai Latvijā tiktu izstrādāts iztikas minimuma patēriņa grozs. Tāpat jādomā, kā palielināt neapliekamo minimumu pensijām, būtiska ir arī valsts finansēta veselības aprūpes sistēma, pauda Siliņš.

Labklājības ministrijas pārstāve Jana Muižniece skaidroja, ka situāciju ietekmējot daudzi faktori, piemēram, ēnu ekonomikas augstais īpatsvars, īpašie nodokļu maksāšanas režīmi, mājsaimniecības ar augsto parādu līmeni. Viņa atgādināja par minimālā ienākuma līmeņa koncepciju, kas vērtēta valdībā, bet kurai nepieciešams ļoti ievērojams finansējums. Līdz gada beigām ministrija piedāvāšot reālistisku plānu šajā jomā.

 

Valsts prezidenta kancelejas darbinieku atlīdzība pieaugs vidēji no 1694 eiro šogad līdz 2252 nākamgad

Savukārt Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus informēja, ka nākamgad kanceleja tuvosies bāzes budžetam, jo vairs neesot lielu iepirkumu saistībā ar pārvākšanos.

Deputāte Inguna Sudraba (NSL) vaicāja par algu pieaugumu, kas esot samērā liels – vidēji no 1694 eiro līdz 2252 eiro.

Kancelejas vadītājs Guntis Puķītis skaidroja, ka tas saistīts ar “vēsturiskiem aspektiem”, proti, iepriekšējos gados nebija pieauguma, bet citās valsts pārvaldes iestādēs tas bija. Viņš arī pastāstīja, ka palielinājums skars praktiski visas amata grupas, lielāks pieaugums būšot prezidenta padomniekiem, informācijas tehnoloģiju jomas speciālistiem un juristiem.

Opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) interesējās par prezidenta padomnieku algas apmēru. Puķītis teica, ka tā var būt 60% no prezidenta algas, tomēr pašlaik šis koeficients netiekot nodrošināts.

 

Par plānoto budžetu komisiju informēja arī vairākas citas neatkarīgas iestādes.

Augstākās tiesas pārstāvji esot apmierināti ar piešķirtiem papildu līdzekļiem. Satversmes tiesas pārstāvji pauda, ka nākamgad paredzēts atalgojuma palielinājums tiesu darbiniekiem un tiesnešiem, tāpat līdzekļi nepieciešami pabalsta izmaksas tiesnešiem, kam beigsies pilnvaras. Vēl Satversmes tiesā paredzēts izveidot amata vietu sabiedrisko attiecību speciālistam. Šiem nolūkiem Satversmes tiesas budžetā paredzēts papildu finansējums.

Savukārt tiesībsargs Juris Jansons mudināja deputātus atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu Tiesībsarga birojam, jo valdība to atbalstījusi tikai daļēji. Proti, kopumā tika lūgts piešķirt 38 000 eiro septiņiem dažādiem pasākumiem, bet pašlaik no šiem līdzekļiem paredzēti tikai 13 000. Tiesībsargs mudināja piešķirt finansējumu, kas saistīts ar ANO rekomendāciju izpildi bērnu tiesību jomā, kā arī ombudu konferences rīkošanai.

Saeimas komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) lūdza, lai Tiesībsarga birojs atsūtītu komisijai izsmeļošu informāciju par šiem pieprasījumiem, un tad deputāti to izvērtēs.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LETA

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

8 Komentāri on "Saeimā spriedelē par nabadzību Latvijā un palielina algu Valsts prezidenta kancelejai"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
nu nja
nu nja

būtu jaunāka, paņemtu ar tās mēslu dakšas rokās. vīriešu jau laikam Latvijā vairs nav palicis. tikai brangi , apmierināti resnvēderi un kungi gados. pārējie, acīmredzot, ir jau prom no šīs valsts. augšas pārbauda mūsu pacietību. cilvēki slimo, pusbadā, mirst, streso, ir izmisumā…bet viņiem savos taukos ir vienalga, viņi dzīvo savā ar viltību nodrošinātajā citā realitātē.

Bagātā Ilga
Bagātā Ilga

Lai jau, lai jau … Viņi ir visnabadzīgkie. Vai atceraties to deputātu dziesmiņu:
Ak ziedojiet, ziedojiet, ziedojiet, ziedojiet,
Lūgums šis domāts ir jums,
Jo vienīgie patiesie nabagi esam
Un ziedojums pienākas mums.

nepensionāre vēl
nepensionāre vēl

Nu kaut kā tā sanāk. Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr. Un aiz pacēluma neredz nabadzību.

wpDiscuz