NA līdzpriekšsēdētājs kritizē Rasnača ministrijas sagatavotos grozījumus Maksātnespējas likumā

NA Rasnačs

Neapmierinātību ar uz valsts rēķina mēbeles pārvadāt kārā Dzintara Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas darbu paudis arī viņa partijas biedrs – Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Specializētā juridiskā izdevumā Jurista vārds kā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors analizē un kritizē grozījumus Maksātnespējas likumā.

Bērziņš norādījis, ka ministrijas sagatavotajā likuma anotācijā nav iespējams atrast precīzi definētu šo grozījumu mērķi, lai gan tie paredz būtiskas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Bērziņš, kurš ir arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, izvērstā analītiskā publikācijā skaidro iespējamos riskus un problēmas, kas var rasties saistībā ar šiem grozījumiem. Viņš secina, ka grozījumi tiesiskās aizsardzības procesā visdrīzāk pilnībā nesasniegs savu mērķi: tiesiskās aizsardzības process balstīsies uz kreditoru vairākuma un parādnieka vienošanos, kuras noslēgšanu valsts nevar tieši ietekmēt. Tāpat mērķa sasniegšanu neveicinās arī tas, ka procesu uzraugošajai personai tiks izmaksāta no to kreditoru līdzekļiem, kuri atbalstījuši šī procesa pasākumu plānu.

Juridiskās komisijas vadītājs arī secinājis, ka tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzības mehānisms paredzēts, lai nepieļautu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu pretlikumīgu rīcību (piemēram, sadarbību ar fiktīvu kreditoru), kas aizskartu citu kreditoru intereses. Tomēr mehānisms var izrādīties neefektīvs, ja par uzraugošo personu tiks iecelts citas valsts pilsonis, kuru šādam amatam kreditoru vairākums izvēlēsies iespējamu prettiesisku darbību veikšanai.

Pēc Bērziņa domām, tiesiskās aizsardzības procesa mērķa sasniegšanu neveicinās arī Rasnača vadītās ministrijas piedāvātais likumā noteiktais regulējums, kas paredz, ka atlīdzība tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai tiks maksā nevis visi kreditori, bet tikai tie, kuri atbalstījuši tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. “Attiecīgos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā ierosināja Ekonomikas ministrija un partija “Vienotība”, sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi, Latvijas Komercbanku asociāciju, Latvijas darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Atbilstoši Saeimas Juridiskās komisijas vairākuma uzdevumam, Tieslietu ministrija, sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, sagatavoja tikai attiecīgi precizējošās normu redakcijas. Juridiskās komisijas sēdē par minētajiem priekšlikumiem notika diskusija, kuras gaitā tika izvērtēti gan iespējamie ieguvumi, gan iespējamie riski, uz kuriem arī ir norādīts manā rakstā izdevumā “Jurista vārds”,” informē Gaidis Bērziņš.

Tāpat Rasnača partijas biedrs norāda, ka brīvā tirgus principa ieviešana attiecībā uz to personu loku, kurām ir tiesības kļūt par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām, rada riskus šo personu efektīvas uzraudzīšanas iespējai no valsts puses, tādējādi var rasties problēmas ar tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu norisi.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: KasJauns

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

1 Komentārs on "NA līdzpriekšsēdētājs kritizē Rasnača ministrijas sagatavotos grozījumus Maksātnespējas likumā"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Jautājums
Jautājums

Cik caurskatāma ir piedziņas naudas plūsma un nodokļu nomaksa? Kā praksē norit atskaite VID, vai tiek piemēroti auditi?

wpDiscuz