ĀM: Atteikšanās no bēgļiem Latvijai radīs nopietnas politiskas un finanšu sekas

atteiksanas-no-begliem

Ja Latvija neatbalstīs bēgļu uzņemšanu, valstij ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas ilgtermiņā, vēsta Ārlietu ministrijas sagatavotais ziņojums valdībai.

Ministrija uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, kā piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ārlietu ministrija brīdina, ka Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos. Nav izslēdzams, ka Latvijas kategoriskais viedoklis pret patvēruma meklētāju uzņemšanu turpmāk var izraisīt citu valstu noraidījumus Latvijai  būtiskos lēmumos, tai skaitā  attiecībā uz NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu kolektīvās aizsardzības jeb 5. panta ietvaros.

Divpusējās attiecībās Latvija izjutīs negatīvu ietekmi kopīgu projektu realizācijā ar ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju.

Ministrija uzsver, ka Latvija nonāks pretrunā ar tās līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu. Pēdējās nedēļās izskanējušais arguments, ka Latvijā ir lielāks trešo valstu pilsoņu skaits nekā citās Eiropas valstīs, ministrijas ieskatā pauž to, ka, šādi argumentējot, minētajā iedzīvotāju kategorijā tiek iekļauti arī Latvijas nepilsoņi.

Šāda populistiska argumentācija ir pretrunā ar nacionālo likumdošanu un var radīt šaubas par Latvijas īstenotās politikas konsekvenci un apgrūtina valsts centienus starptautiski skaidrot nepilsoņa statusu.

Ministrija stingri uzsver, ka Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi patvēruma meklētājiem no trešajām valstīm. Ņemot vērā, ka šīm personām nebija tiesību automātiski saņemt Latvijas pilsonību, bijušajiem PSRS pilsoņiem tika izveidots īpašs pagaidu statuss – „bijušie PSRS pilsoņi, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.  Latvijas nepilsoņi gan no nacionālās likumdošanas, gan starptautisko cilvēktiesību viedokļa ir uzskatāmi par Latvijas valstspiederīgajiem.

Visbeidzot, ministrija atgādina, ka papildu politiskām un finansiālām sekām pieņemto ES lēmumu nepildīšana rada arī juridiskās sekas – pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību. Ja pārkāpums tiks atzīts ar ES Tiesas spriedumu un netiks novērsts, tad saskaņā ar līgumu dalībvalstij var tikt noteikta sodanauda vai kavējuma nauda par ES Tiesas sprieduma neizpildi. Turklāt sodanaudas samaksa neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izpildīt ES lēmumus.

 

Avots: lsm.lv

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

2 Komentāri on "ĀM: Atteikšanās no bēgļiem Latvijai radīs nopietnas politiskas un finanšu sekas"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Y
Y

ko var d****!

Jānis
Jānis

Jautājums Ārlietu ministrijai: kāda jēga stiprināt robežu, ja jau uzņemsim bēgļus lielā skaitā katru gadu? Ar ko mūsu robežu šķērsojošie vjetnamieši ir sliktāki par sīriešiem?
Kopumā – marazmātisks ziņojums, par tautas vēlmēm nemaz nedomājot. Tik bailīgi politiķi, kā mūsdienās, ilgi nav redzēti.

wpDiscuz