Kā beigt stresot pirms laika? Ieklausieties, ko iesaka Bendžamins Franklins: “Nevajag gaidīt nepatikšanas vai uztraukties par to, kas var arī nenotikt. Priecājieties par dzīvi!”
Paradums visu dramatizēt indē dzīvi un iznīcina nervu sistēmu. Tendence iztēloties nepatīkamāko situācijas attīstības scenāriju ar neizbēgami sliktām beigām jeb tautas valodā – “cepties”, labākajā gadījumā draud ar sabendētu garastāvokli un sliktākajā – ar ieslīgšanu smagā depresijā.
Piemēram, rīt ir paredzēta ilgi lolota projekta prezentācija, un jūsu smadzenes pakalpīgi piespēlē domas par to, ka jūs noteikti aizmirsīsiet mājās visas savas piezīmes un atbildīgajā sanāksmē būsit spējīgs vien plātīt muti un stostīties, jo visas domas uztraukumā būs no prāta pagaisušas. Jūs kā mēms stāvēsiet auditorijas priekšā, sarkdams un bālēdams, bet boss divdesmit minūtes lasīs lekciju, kāds idiots esat. Brrr…
Taču jūs varat to mainīt! Lūk, četri soļi, kā to izdarīt.
1. Pavēliet savam iekšējam oponentam apklust
Viss, ko iztēlojaties, rodas jūsu prātā. Tieši tā dēvētais iekšējais oponents ir tas, kurš uzstājīgi čukst, ka nekas neizdosies, jo jūs esat neveiksminieks, vai arī tāpēc, ka esat slikti sagatavojies, vai tāpēc, ka bosam nepatiks jūsu prezentācija, vai arī viss kopā.
Panāciet, ka viņš „aizveras”. Tiklīdz prātā nāk sliktas domas, iztēlē kliedziet “NĒ!”, jeb “NĒ! Ne šoreiz!”. Tādā veidā jūs pārrausiet drūmo domu ķēdi un atgūsiet spēju spriest.
2. Koncentrējieties uz elpošanu
Nomierinieties un, ja nepieciešams, apsēdieties. Koncentrējieties vienīgi uz savu elpošanas ritmu. Ieelpa – izelpa, ieelpa – izelpa. Nekas cits, izņemot elpošanu. Tas nomierinās ķermeni un apskaidros prātu, jūs atkal atgriezīsities pie tā, kas notiek šobrīd, nevis apcerēsit „nenovēršamo” izgāšanos.
3. Vēlaties zināt, kas notiks – ielūkojieties pagātnē
Atsauciet atmiņā, vai bieži ir piepildījušies visi tie murgi, kurus bijāt sacerējis? Visticamāk tādu reižu nebūs daudz, iespējams – vispār nevienas.
Tātad ir vērts sev atgādināt, ka parasti viss beidzas labi, un tāpēc ir jānomierinās un jākoncentrējas.
4. Aprunājieties ar kādu, kurš ir līdzsvarotāks par jums
Lielākoties, jau ar pirmajiem trim soļiem ir pietiekami, lai „ieliktu sevi rāmjos”. Tomēr dažreiz trauksme negrib tā vienkārši atkāpties un prātā tik un tā ik pa brīdim pazib drūmas domas. Tādā gadījumā ir jāizrunājas ar kādu, kuram uzticaties. Savas bailes izsakot skaļi, jūs varat dzirdēt it kā no malas, kā tas viss ir patiesībā, un kļūs saprotams, ka tā ir tikai panika, ar kuru jātiek galā. Uzticības persona, iespējams, atklās savu viedokli par situācijas attīstību, kas ļaus jums nomierināties.
Viss iepriekšminētais palīdzēs jums atgriezties „uz zemes” un, ja nepieciešams, atrast problēmas risinājumu vai arī saprast ar ko sākt un kā mainīt situāciju sev par labu.
Lasītāju viedokļi