Valsts kontrolieris: Ministra Pabrika biroja iesaiste 220 milj. armijas pārtikas iepirkumā bija netipiski aktīva

Atis Pabriks
Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Bijušā ministra Arta Pabrika biroja iesaiste skandalozajā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārtikas iepirkumā bija netipiski aktīva, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” atzina valsts kontrolieris Rolands Irklis.

“Ministra birojs un ministrs ir bijis aktīvāk iesaistīts šajā iepirkumā, nekā tradicionāli šādā iepirkumā to varētu sagaidīt,” teica Irklis.

“Tas, ka ir netipiski aktīva iesaistīšanās šī iepirkuma plānošanā un organizēšanā no ministra biroja puses, ir acīmredzams – apejot vai izņemot no ierastās kārtības, ka šīs [iepirkuma] prasības tiktu definētas bruņotajos spēkos, tās tika definētas ministra izveidotā darba grupā, un tālāk bija paredzēts, ka iepirkuma komisija saskaņos ar šo ministra izveidoto darba grupu tālāko tehnisko specifikāciju.”

Turklāt ministra birojs deleģēja savus pārstāvjus arī iepirkuma komisijā, tādēļ “klātesamība no ministra biroja puses bija visa šī iepirkuma laikā”, atzina valsts kontrolieris. Ministrs bijis klātesošs, izdodot rīkojumus par darba grupas izveidi, bet ministrs pats neesot piedalījies iepirkuma komisijas darbā un iepirkuma vērtēšanā, precizēja Irklis.

Valsts kontrole gan nevērtēja, cik pamatoti bijuši aprēķini.

“Līguma summa – 220 miljoni eiro – pievērš lielāku sabiedrības uzmanību, bet pati līguma summa nebija tas briesmīgākais, jo samaksa notiktu atbilstoši faktiskajām piegādēm. Tā nebija garantēta summa – “Zītari LZ” saņemtu šo starpniecības maksu – 3% no piegādātās vērtības,” paskaidroja valsts kontrolieris.

Lielākā problēma bija tā, ka palielinātā summa bija jāsaskaņo ar centralizēto iepirkuma komisiju, bet tas netika darīts. Ja tas tiktu tomēr izdarīts, Irklis pieļāva, ka centralizētā iepirkuma komisija būtu pamanījusi problēmas ar šo iepirkumu kopumā.

Irklis arī atzina, ka īsti nav saprotams, kādēļ pirmajos līguma izpildes gados būtu nepieciešams tiks liels pārtikas piegāžu apjoms, jo valsts aizsardzības dienests ir tikai izveides stadijā, tādēļ “pirmšķietami izskatās, ka šī summa varētu būt par lielu”.

Taču iespējamu ļaunprātību jāizmeklē tiesībsargājošajām iestādēm, norādīja Irklis. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmuma “Zītari LZ” dalība šāda veida konkursā “pati par sevi ir interesanta”, jo sākotnējās prasībās bija jāpierāda loģistikas kapacitāte, jāiesniedz apliecinājums par pieredzi loģistikas pakalpojuma sniegšanā, bet šim uzņēmumam tādas nebija un šādu apliecinājumu tas attiecīgi neiesniedza. Tādēļ iepirkuma komisijai šo uzņēmumu jau sākumā vajadzējis izslēgt no tālākas dalības konkursā, bet tas piedalījies visos iepirkuma posmos.

“Tas liecina, ka uzņēmumam bija nopietna interese piedalīties un uzvarēt šajā konkursā, par spīti tam, ka vismaz pēc sākotnējiem parametriem tas neatbilda [prasībām],” norādīja Irklis.

Avots: LTV “Šodienas jautājums”

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

6 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Jeblonskis
Jeblonskis
1 g. atpakaļ

Un kāda jēga no tādas “valsts kontroles” kas tikai “pauž” ?

Ziitaru dzimta
Ziitaru dzimta
1 g. atpakaļ

Nu ja, sanjemtu TIKAI 3%…. Nieka 6 600 000. Par starpnieciibu. Un tas jau tikai oficiaali, tie partneri piemetiis veel. Tiesa gan, Chibrikam arii jaaatskaita procentinji 20 vismaz… Bet dziivot var.

Sterva
Sterva
1 g. atpakaļ

Un kā liekas, kas notika ar no Latvijas budžeta ziedotajiem ~400 miljoniem euro Ukrainai? Vai tad kāds būs bijis tāds muļķis ka tādu naudu atdod prom svešās shēmās?

Gada glezna
Gada glezna
1 g. atpakaļ

Vai atceraties 3 miljonu afēru?

Tā taču ir sīkia vienība salīdzinot ar 220 miljoniem pat ņemot vērā inflāciju.

aka
aka
11 mēnešus atpakaļ
Reply to  Gada glezna

apetīte aug ēdot

Veļas ziepju deserts
Veļas ziepju deserts
1 g. atpakaļ

Ļoti izskatās pēc tā, ka tika “izsolīta” valsts funkcija, lai uzvarētājs uzņēmums varētu “modulēt” procedūras gan izvēloties pretendentus, gan cenu, kā griestus uzliekot šo iespaidīgo ciparu (220 000 000). Droši vien stratēģiskie partneri zin detalizētāk kā vietējie pinkertoni un vērtē tālāko notikumu gaitu.