Vai prokuratūra turpinās šķiest valsts resursus ar ākstīgiem kriminālprocesiem?

Jura Stukāna vadītā prokuratūra sūdzas, ka tai neesot darbinieku, bet tai pašā laikā stūrgalvīgi līdz pat Augstākajai tiesai cenšas aizvilkt pat visākstīgākos kriminālprocesus.

Jau kārtējais piemērs ir uzņēmēja Jūlija Krūmiņa „šampanieša pudeles kriminālprocess”, ko sāka pirms septiņiem gadiem un kas tagad nonācis apelācijas instancē, – un arī tas vēl nebūs viss, ja prokuratūra, kas bez problēmām izbeidza gan oligarhu sarunu, gan būvnieku karteļa procesus, beidzot nemainīs nostāju un nesāks pildīt savus īstos pienākumus un nevis politiskos pasūtījumus, portālā Pietiek.com raksta N.Andersons.

Tas, kā „šampanieša pudeles lietu” traktē prokuratūra: Jūlijs Krūmiņš 2015. gadā ar kukuļu palīdzību esot panācis viņa ģimenei piederošā īpašuma “Turaidas kvartāls” Jūrmalā nodošanu ekspluatācijā. Tam vajadzēja pozitīvu atzinumu no Veselības inspekcijas, ko viltojusi inspekcijas darbiniece Tatjana Morozova, un saskaņā ar apsūdzību J. Krūmiņa meita par to T. Morozovai devusi iespaidīgu kukuli – šampanieša pudeli “Moet”, savukārt pats J. Krūmiņš piedāvājis iekārtot T. Morozovas dēlu Valsts policijas koledžā.

Tiesa, kā izrādījās, nekāda iekārtošana nemaz nav notikusi, līdz ar to prokuratūras ieskatā viss noziegums ir bijis šāds – J. Krūmiņš savam īpašumam, kam visas atļaujas tāpat pienācās, par vienu šampanieša pudeli veselu 30 eiro vērtībā tās saņēmis un līdz ar to izdarījis smagu noziegumu.

„Es nezinu to robežu, kad paldies pārtop par kukuli. Bet man šķiet, ka šampanieša pudele tomēr ir paldies. Vai šajā zālē ir kaut viens cilvēks, kurš nekad no sirds nav uzdāvinājis šampanieti vai šokolādes kastīti? Tad metiet man ar akmeni! To nepateicu es, bet Jēzus Kristus, jo Dievs man ir devis iespēju nepieņemt kukuļus un tos nedot!” tiesas sēdē vēstīja J. Krūmiņš.

Tiesa uz šampanieša pudeli un tās dāvināšanas apstākļiem skatījās citādi un J. Krūmiņam piesprieda naudas sodu 30 minimālo mēnešalgu jeb 12 900 eiro apmērā, viņa meitai – 6450 eiro naudas sodu, bet Veselības inspekcijas darbiniecei Tatjanai Morozovai – 6 mēnešu nosacītu cietumsodu un 60 stundas piespiedu darba.

Pie tā arī varētu palikt: pat, ja tiešām uzskatītu, ka šampanieša pudele šādā lietā ir kukulis, soda nauda ir piespriesta – un miers. Taču – nē! Jura Stukāna vadītajā prokuratūrā valda nerakstīts likums – jebkuru lietu, lai cik safabricēta vai ākstīga tā arī būtu, ir kategoriski nepieciešams „aizvilkt” līdz Augstākajai tiesai, un vienalga, cik gadus un cik lielus resursus tas prasītu. Tas tā notiek pat gadījumos, kad nav nekāda politiska vai cita veida pasūtījuma, – tas ir „sarkanās prokuratūras” neformāli deklarētais „princips”.

Šādu nostāju varētu atbalstīt, ja prokuratūrai nebūtu pietiekami darba, ja lietu izskatīšana nevilktos gadiem ilgi, ja galu galā būtu pietiekami kvalificētu prokuroru. Taču situācija ir tieši pretēja, un to ir daudzkārt publiski atzinis arī ģenerālprokurors J. Stukāns.

„Es arī zinu, ka šobrīd 40 prokuroru vietas nav aizpildītas. Jo tie, kuri piesakās, neiztur minimālās prasības. Prokuratūra laikam vienreiz gadā sludina konkursu, manā izpratnē konkurss jāsludina pēc katra izlaiduma — lai maksimāli cilvēki piesakās, lai redzam un varam atlasīt tos, kuri varētu būt nākotnē. Varbūt sākotnēji viņiem jāpalīdz, lai jaunākais prokurors nosedz to vienkāršo lietu, bet pieredzējis prokurors strādā ar smagākām lietām un apmāca to jauno. Jo nav citu variantu, prokuroriem būs jāmācās visiem no visiem. Vienam otru jāapmāca un jāpalīdz,” – tā J. Stukāns paziņoja pirms diviem gadiem, stājoties ģenerālprokurora amatā.

Bet vai šajā laikā kaut kas ir gājis uz labo pusi? Nē, situācija ir kļuvusi tikai dramatiskāka, un būtu loģiski, ja šādos apstākļos Ģenerālprokuratūra „mainītu kursu” un beigtu ākstības ap sadomātiem, mazsvarīgiem kriminālprocesiem. Taču mēs to neredzam, – pat tajā retajā gadījumā, kad tika izbeigts zemessarga un patriota Gundara Kalves okupācijas piemiņas lielgabala „nolaupīšanas” kriminālprocess, prokuratūra to izdarīja uz nereabilitējoša pamata, tā faktiski neatgriezeniski sagandējot G. Kalves dzīvi.

Līdz ar to jautājums paliek atklāts – cik ilgi vēl Jura Stukāna vadībā prokuratūra bezjēdzīgi šķiedīs nodokļu maksātāju līdzekļus un nodarbosies ar blēņām un ākstībām, kamēr karteļi un oligarhi paliek nesodīti?

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek