Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) publiski paudusi atbalstu tam, lai Valsts kontrole varētu revidēt arī parlamenta izdevumus. Vēl šā gada janvārī, kad Saeima noraidīja attiecīgus opozīcijas iesniegtus likuma grozījumus, Mieriņa balsojumā atturējās. Pašlaik gan jauns regulējums, kas Valsts kontrolei piešķirtu šādas pilnvaras, nav ne iesniegts, ne pieņemts.
Jautājums par Saeimas izdevumu kontroli atkal kļuvis aktuāls laikā, kad parlamenta budžets desmit gados ir būtiski pieaudzis. 2016. gadā tas bija nepilni 24 miljoni eiro, bet 2026. gadā Saeimas plānotie izdevumi sasniedz 40 462 882 eiro. Tātad tie pieauguši aptuveni par 70%.
Lielāko daļu parlamenta izdevumu veido atlīdzība deputātiem un darbiniekiem, kā arī ar to saistītie maksājumi. Saeimas darbībai nepieciešami arī līdzekļi ēku uzturēšanai, informācijas tehnoloģijām, transportam, komandējumiem un starptautiskajai sadarbībai. No 40,46 miljoniem eiro 2026. gadā atlīdzībai paredzēti nedaudz vairāk nekā 31 miljons eiro, liecina valsts budžeta paskaidrojumi.
Vienīgā valsts institūcija ārpus Valsts kontroles revīzijām
Saeima ir finansiāli patstāvīga un joprojām ir vienīgā valsts institūcija, kuru nerevidē Valsts kontrole. Parlamenta gada pārskatu pārbauda konkursa kārtībā izraudzīts zvērināts revidents, bet Saeimas finanšu un saimniecisko darbību uzrauga arī Publisko izdevumu un revīzijas komisija.
Tomēr zvērināta revidenta veiktā gada pārskata pārbaude nav tas pats, kas Valsts kontroles revīzija. Ārējais revidents galvenokārt vērtē finanšu pārskata pareizību un atbilstību grāmatvedības prasībām. Valsts kontrole var veikt arī lietderības un atbilstības revīzijas – pārbaudīt ne tikai to, vai nauda izlietota likumīgi un pareizi uzskaitīta, bet arī to, vai tēriņi bijuši ekonomiski, efektīvi un sasnieguši paredzēto mērķi.
Tieši šī atšķirība ir galvenais arguments tiem, kuri gadiem aicinājuši parlamentu pakļaut tādai pašai ārējai kontrolei kā citas publiskās institūcijas.
Janvārī atturējās, tagad atbalsta
2026.gada 22. janvārī Saeima noraidīja frakcijas “Latvija pirmajā vietā” iesniegtos grozījumus Valsts kontroles likumā un Saeimas kārtības rullī. Par Valsts kontroles likuma grozījumiem balsoja 28 deputāti, pret bija 11, bet 45 atturējās. Saistītos Saeimas kārtības ruļļa grozījumus atbalstīja 30 deputāti, pret balsoja 13, bet 41 atturējās. Arī Mieriņa toreiz bija starp deputātiem, kuri atturējās, ziņoja LSM.
Savu toreizējo nostāju Saeimas priekšsēdētāja skaidroja ar nepieciešamību vispirms sarīkot plašāku diskusiju un sagatavot izmaiņas Saeimas kārtības rullī.
Tagad Mieriņa izteikusi nepārprotamu atbalstu tam, lai ļautu Valsts kontrolei revidēt Saeimas tēriņus.
“Manā ieskatā, Valsts kontrolei vajadzētu revidēt Saeimu. Tā ir augstākā valsts finanšu kontroles institūcija, kas jau uzrauga citu valsts iestāžu un institūciju līdzekļu izlietojumu, tādēļ nav pārliecinošu argumentu, kāpēc Saeimai šajā ziņā būtu jābūt izņēmumam,” Mieriņa rakstiskā komentārā norādījusi Latvijas Radio.
Mieriņa tagad uzskatot, ka Valsts kontroles finanšu, lietderības un atbilstības revīzijas ļautu neatkarīgi izvērtēt, cik efektīvi tiek izmantots Saeimai piešķirtais finansējums un kur iespējams ietaupīt. Tas varētu stiprināt arī sabiedrības uzticēšanos parlamenta darbam.
Mieriņa norādījusi, ka, plānojot 2026. gada budžetu, Saeima par aptuveni 600 000 eiro samazinājusi pieprasījumu apropriācijas rezervei, pārskatot remontdarbu un informācijas tehnoloģiju projektu izdevumus. Viņa iepriekš rosinājusi arī iekšējā audita struktūras izveidi Saeimā, taču šī iecere nav īstenota.
Valsts kontrole: lēmums jāpieņem pašai Saeimai
Valsts kontrole jautājumā saglabā neitrālu nostāju. Institūcijas pārstāve Ilze Bādere Latvijas Radio skaidrojusi: ja Saeima paplašinās Valsts kontroles pilnvaras, revīzijas parlamentā tiks veiktas. Vienlaikus pirms šāda lēmuma būtu jāizvērtē mehānismi Valsts kontroles neatkarības aizsardzībai, lai parlaments nevarētu ietekmēt revidentu darbu.
Iespējamais interešu konflikts līdz šim bijis viens no galvenajiem argumentiem pret ieceri, jo Saeima apstiprina amatā valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļus.
Arī ārvalstu prakse nav vienāda. Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Vācijā parlamentu tēriņus pārbauda valsts augstākās revīzijas iestādes, savukārt Somijā un Dānijā tām šādu pilnvaru nav.
Mieriņas nostājas maiņa var dot jaunu politisku impulsu gadiem apspriestajai iecerei. Tomēr pagaidām tā ir tikai publiski pausta apņemšanās: jauns likumprojekts nav iesniegts, un Saeima nav pieņēmusi lēmumu, kas Valsts kontrolei ļautu veikt parlamenta finanšu, lietderības vai atbilstības revīzijas.
Avots: LSM
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
tas atbalsts revīzijai būs līdz vēlēšanām