Sēlijas poligonā karavīri jau trenējas, taču jaunās militārās bāzes un armijas noliktavu finansēšanas modelis joprojām nav skaidrs, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Iecerēts, ka aptuveni 403 miljonus eiro vērto projektu īstenotu privātās un publiskās partnerības (PPP) modelī, valstij par infrastruktūru maksājot ilgākā laika periodā.
Šāds risinājums gan varētu nebūt iespējams.
“Eurostat” līdzīgā Lietuvas militārās infrastruktūras projektā atzinis, ka izmaksas jāuzskaita kā valsts izdevumi. Finanšu ministrs Māris Kučinskis pieļauj, ka tāds pats lēmums varētu tikt pieņemts arī par Sēlijas projektu.
“Es neesmu pret projektu, bet vienkārši tad jāsaprot, ka tas ir ļoti, ļoti dārgi,” raidījumam sacīja Kučinskis, norādot, ka gadījumā, ja projektu nāksies finansēt no valsts budžeta, būs jāatrod tam nepieciešamais finansējums vairākiem gadiem.
Sēlijas militārajā bāzē Aizkraukles un Jēkabpils novadā paredzēts būvēt dzīvojamās un administratīvās ēkas, ceļus un armijas noliktavas. Projektu bija plānots pabeigt līdz 2030. gadam.
Bijušais finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzskata, ka Latvijai nevajadzētu apstāties pie Eurostat iebildumiem, bet meklēt risinājumu. “Tas nav tik viennozīmīgi, ka nē un viss. Ir tiešām jārunā un jāatrod veids, kā mēs to varam tikt uz priekšu,” viņš sacīja.
Tikmēr Aizsardzības ministrijā norāda, ka projekta finansēšana no valsts budžeta varētu ietekmēt citus aizsardzības izdevumus.
Ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis uzsvēra, ka Eiropas institūciju nostāja var būtiski ierobežot iespējas stiprināt aizsardzību reģionā.
“Nekā personīga” norāda, ka, ja Sēlijas bāzes izmaksas būs jāiekļauj valsts budžeta izdevumos, tās būs jāfinansē no aizsardzībai paredzētajiem pieciem procentiem. Tas varētu nozīmēt mazāk līdzekļu citiem armijas attīstības projektiem.
Valsts nekustamie īpašumi, kas virza projektu, raidījumam norādījuši, ka pašlaik tiek izvērtēti dažādi projekta īstenošanas un izmaksu scenāriji. Aizsardzības ministrija valdībai izvērtējumu un ieteikumus par Sēlijas poligona un armijas noliktavu būvniecību plāno iesniegt tuvāko nedēļu laikā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!