Igaunijas munīcijas skandālā iesaistītie tagad vada rūpnīcas projektu Latvijā 

Igaunijā plašu skandālu izraisījis artilērijas munīcijas iepirkums, kurā valstij par piegādēm avansā samaksāti desmitiem miljonu eiro, taču saņemtā produkcija atzīta par nekvalitatīvu, svētdien vēstīja LTV raidījums “de Facto”.

Skandāls jau maksājis amatu Igaunijas aizsardzības ministram, bet iespējamos pārkāpumus izmeklēs arī Eiropas Prokuratūra.

Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de Facto“, divas amatpersonas, kas tolaik bija atbildīgas par strīdīgajiem iepirkumiem, tagad vada uzņēmumu “Wolfram Europa”, kas Latvijā Jēkabpils novadā plāno izveidot līdz 200 miljonus eiro vērtu sprāgstvielu un kaujas lādiņu ražotni.

Igaunija munīciju Ukrainai steidzami meklēja laikā, kad Eiropā trūka artilērijas lādiņu. Viens no piegādātājiem bija Itālijas uzņēmums “Datasel”, kas iepriekš nodarbojās ar elektroniku un programmatūru, bet vēlāk nonāca Indijas uzņēmuma “Neco Defence Munitions” īpašumā. Igaunija tam avansā samaksāja gandrīz 60 miljonus eiro.

Pārbaudot piegādātos lādiņus, Igaunijas puse konstatēja nekvalitatīvu sprāgstvielu, nepilnīgi nokomplektētu un bojātu munīciju. “Datasel” pārmetumus noraida, uzsverot, ka strīdi par līgumiem un produkcijas kvalitāti vēl nav atrisināti. Kopumā Igaunija lauza septiņus līgumus, bet pieci strīdi nonākuši tiesā vai arbitrāžā.

Igaunijas Ģenerālprokuratūra secinājusi, ka ir pamats kriminālprocesam, lai noskaidrotu, vai darījumos nav noticis noziedzīgs nodarījums. Tā kā izmantoti arī Eiropas Savienības līdzekļi, lietu pārņems Eiropas Prokuratūra.

Strīdīgo iepirkumu laikā Igaunijas Valsts aizsardzības investīciju centru vadīja Magnuss-Valdemārs Sārs, bet viņa vietniece bija Katri Raudsepa. Šā gada martā abi kļuva par “Wolfram Europa” vadītājiem un tagad pārstāv uzņēmumu sarunās par ražotnes izveidi Latvijā.

Jēkabpils novadā iecerētās rūpnīcas investīcijas varētu sasniegt 200 miljonus eiro, radot aptuveni 200 darbavietu. Ražošanu plānots sākt ar munīcijas komplektēšanu un pildīšanu ar sprāgstvielām, vēlāk sprāgstvielas paredzot ražot arī uz vietas. Taču būvdarbi vēl nav sākti, un pašvaldība projektu vērtē kā ļoti optimistisku.

Sārs “de facto” atzina, ka Igaunijas iepirkumos “bija lietas, ko varēja izdarīt labāk”, taču uzsvēra, ka rīkojies pēc labākās pārliecības. Viņaprāt, Igaunijas skandālam nevajadzētu ietekmēt Latvijas rūpnīcas projektu.

Arī Latvijas amatpersonas pagaidām projektu nav apturējušas. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka uzņēmuma galvenais akcionārs Latvijā jau īstenojis vairākus projektus un ministrijai nav šaubu par viņa reputāciju un kapitāla izcelsmi. Savukārt aizsardzības ministrs Raivis Melnis uzsvēra, ka Igaunijā notiekošais būs jāņem vērā, ja uzņēmums nākotnē piedāvās Latvijai iegādāties savu produkciju.

Uzņēmums pretendē arī uz valsts atbalstu līdz 4,9 miljoniem eiro, taču “Altum” lēmumu par tā piešķiršanu vēl nav pieņēmis. “De facto” noskaidrojis, ka Latvijas aizsardzības nozare nav slēgusi līgumus ar Igaunijas skandālā minētajiem uzņēmumiem “Datasel” un “Neco Defence Munitions”.