Ģeopolitiskā situācija kļūst arvien saspringtāka, tādēļ Latvijai ir jākļūst pašpietiekamākai militārā aprīkojuma un munīcijas nodrošināšanā, nepaļaujoties tikai uz sabiedroto resursiem, bet sekmējot ciešāku sadarbību starp valsts sektoru, uzņēmējiem un zinātniekiem, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, šodien Rīgas pilī atklājot atklājot diskusiju par aizsardzības industrijas lomu kopējo valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, piegāžu drošības nodrošināšanā, kā arī aktuālajiem izaicinājumiem industrijas kapacitātes celšanai.
“Mums ir jābūt spējīgiem nodrošināt pamatlietas mūsu pašu bruņoto spēku un reģiona bruņoto spēku attīstībā. Mēs vairs nevaram paļauties, ka ‘uz papīra’ viss ir labi. Tas attiecas uz munīciju un bruņojuma ekipējumu. Ukrainas un Tuvo Austrumu pieredze rāda, ka dronu un pretdronu tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un mums tās nemitīgi jāpilnveido. Nav jēgas saražot rezerves gadiem uz priekšu, ja pēc pusgada tās jau ir novecojušas. Latvijas kontekstā būtiski ir izveidot ilgtspējīgu sadarbības sistēmu ražošanas jautājumos un pārvērtēt birokrātiskās procedūras,” diskusijā uzsvēra Valsts prezidents.
Novērtējot līdz šim paveikto, Valsts prezidents aicināja diskusijā fokusēties uz nākotni – kādā veidā mēs varam risināt esošos izaicinājumus ražošanas un konkurētspējas jomā, kā arī darbaspēka piesaistē, kādā veidā samazināt birokrātiju, iepirkumu un dažāda veida līgumu noslēgšanas procedūras, un kādas izmaiņas būtu veicamas normatīvajā bāzē. Valsts prezidents uzsvēra Valsts aizsardzības finansēšanas likumā nostiprināto Latvijas apņemšanos ieguldīt aizsardzībā 5 % no iekšzemes kopprodukta aizsardzībā, norādot, ka tieši militārās industrijas spējai nodrošināt augošo pieprasījumu un vajadzības ir izšķiroša nozīme.
Diskusijā piedalījās aizsardzības un ekonomikas ministri, kā arī aizsardzības industrijas asociācijas, uzņēmēji, augstskolu pārstāvji un aizsardzības nozares eksperti.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!