“Swedbank” nedienas

Zviedrijas regulatora uzliktais sods Zviedrijā zviedru “Swedbank” it kā varētu īpaši neuztraukt mūs, tomēr viss, protams, nav tik vienkārši.

“Swedbank” nedienas sākās īpatnēji – kāds vai kādi nezināmi cilvēki sazinājās ar Zviedrijas izmeklējošās žurnālistikas vienu no vadošajām komandām un nodeva tai (nodošana notika, izmantojot bagāžas glabātuvi Rīgas autoostā) “Swedbank” klientu pārskaitījumu datu bāzi. Šādas informācijas noplūšana no bankas ir bezprecedenta gadījums ne tikai Latvijas mērogā. Kas tie bija par cilvēkiem vai organizācijām, kas šo organizēja, nav skaidrs līdz pat šodienai. Lai vai kā, sākās izmeklēšana, uzvirmoja skandāls Skandināvijas presē, un nu tas ir beidzies ar šo sodu. 

Arī Latvijas FKTK 2015. – 2016. gados pārbaudīja Latvijas “Swedbank” un tam laikam raksturīgi bezzobaini vienojās par simbolisku sodu 1,4 miljonu apmērā. Viss kā parasti.

Problēma, acīmredzot, ir tur, ka visi šie nesenie paziņojumi no pašas “Swedbank” un zviedru regulatora ir proaktīvi mēģinājumi kaut ko darīt pirms 23. marta, kad “Swedbank” jāsniedz gala ziņojums par atklāto un paveikto Amerikas OFAC. Pašas bankas pasūtītā Clifford Chance izmeklēšana atklājusi, ka vismaz 586 transakcijas varētu būt pārkāpušas ASV sankcijas.  

2019. gada novembrī tam uzmanību pievērsa arī Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT 1 pētnieciskās žurnālistikas raidījums “Uppdrag Granskning”, kas sekoja līdzi bankas iespējamajai iesaistei darījumos, kuros pārkāptas ASV sankcijas pret Krieviju pēc tās militārās agresijas Ukrainā. Darījumi, ko raidījums nodēvēja par lielāko naudas atmazgāšanas skandālu pasaulē, ir saistīti ar ieroču ražotāju ASV, kas ražo Krievijas leģendāro kalašņikovu.

Daniels Frīds, ASV augstākais diplomāts, kurš bija atbildīgs par ASV sankcijām 2013. – 2017. gadā, SVT 1 žurnālistiem teica: “Krievi tikko iebruka savā kaimiņvalstī. Tāpēc ir pamats domāt, ka mēs “iesim pakaļ” [ieviesīsim sankcijas] Krievijas aizsardzības nozarei, ko mēs arī izdarījām, un kalašņikovs ir šīs aizsardzības industrijas zīmols.”

Kalašņikova ražotāji ASV apgalvoja, ka ar Krievijas uzņēmumu viņiem nav nekādu finansiālu vai īpašumtiesību saistību, viņi esot tikai nopirkuši ieroču patentu un tos ASV ražo patstāvīgi, bez Krievijas uzņēmuma iesaistes.

Tomēr SVT 1 izmeklēšana liecina – kalašņikova kompānija Krievijā ar “Swedbank” un ārzonu uzņēmumu kontu starpniecību pārskaitījusi kalašņikova ražotājiem ASV līdzekļus viena miljarda eiro apmērā, norādot to kā aizdevumu. Pārskaitījums tika veikts, kad tā dēvētais Krievijas oligarhs Iskanders Mahmudovs kļuva par vienu no kalašņikova uzņēmuma īpašniekiem Krievijā.

Visi šie zviedru žurnālistu stāsti, atklāti sakot, ne tikai neizskatās nevainīgāki kā tie, kuru dēļ krahu piedzīvoja Latvijas ABLV, bet drīzāk izskatās vēl baisāk.

ABLV bija Latvijas lielākā nerezidentu banka, “Swedbank” savukārt ir Latvijas lielākā rezidentus apkalpojošā banka. Latvijas valdībai, FKTK, Kontroles dienestam un citām institūcijām šobrīd būtu jāpievērš uzmanība tam, ka, pretēji Krišjāņa Kariņa paziņojumiem par to, ka valsts reputācija ir atjaunota, finanšu sistēmas kapitālais remonts ir veiksmīgi noslēdzies, un ārlietu ministra paziņojumiem, ka vienīgā problēma tagad ir policijas un tiesību sistēmas darbā ar atmazgāšanas lietām, mākoņi ap valsts finanšu sistēmas reputāciju nebūt nav izklīduši, pat ja kāds saules stariņš uz brīdi izlauzās. Problēmas lielākajā Latvijas rezidentu bankā mums noteikti nevajag. 

Saprotams, ka valdība šobrīd ir aizņemta ar krīzi un vīrusu, tāpēc īpaša loma valsts interešu aizsardzībā finanšu sektora jautājumos šobrīd gulstas uz FKTK un Kontroles dienesta vadītāju Znotiņu, kuriem būtu ļoti uzskatāmi jādemonstrē, ka Latvijas finanšu sektorā ir jauni laiki, jauna izpratne, kapitālais remonts un būtiskas izmaiņas.

Uzticība Znotiņas kundzei gan varētu būt iedragāta, kopš atklātībā nonāca slepenas Latvijas valdības sēdes protokols, kurā viņa tieši veco laiku vissliktāko paraugu stilā iesaka manipulēt ar informāciju sarunās ar ārvalstu partneriem (par to lasiet ŠEIT).

Tas savukārt atstāj rindas pavisam plānas un liek domāt, ka valstī nav neviena, kas varētu uzņemties līderību šajā sektorā, kā arī būt pietiekami autoritatīvs un uzticams mūsu svarīgākajiem sabiedrotajiem.

Tam savukārt var būt ļoti nepatīkamas sekas.

Autors: J. Liepnieks