Stukāns par Latvijas tiesu un ECT lēmumiem: “Es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas. Latvija samaksās, naudas pietiks”

Tieslietu padomes izsludinātajam ģenerālprokurora amata kandidātu konkursam pieteikušies astoņi kandidāti, tostarp Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns.

Tieslietu ministrijas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vēstniecības pērn rīkotajā paneļdiskusijā “Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā” Stukāns pārstāvēja Latvijas tiesu sistēmu un pauda viedokli par Eiropas cilvēktiesību tiesas (ECT) spiedumu ietekmi uz tiesvedības gaitu Latvijā.

Stukāns paneļdiskusijas dalībniekiem, tostarp ASV tiesu sistēmas pārstāvjiem, izklāstīja savu viedokli par ECT judikatūras ievērošanu Latvijā, faktiski apliecinot, ka

Latvijā tiek pieņemti, iespējams, pat apzināti tiesas spriedumi, kas ir pretēji ECT tiesu judikatūrai un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

Tas savukārt ļauj izdarīt secinājumu, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Stukāns kā augsta Latvijas tiesu sistēmas amatpersona, šobrīd viens no kandidātiem uz ģenerālprokurora amatu, publiski apliecinājis, ka Latvijā tiesai ir pieļaujams izdot, iespējams, pat apzinātus tiesu spriedumus, kuros tiek pārkāpta Latvijai saistošā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, norāda portāls.

Stukāna argumentācija ir pavisam vienkārša – lai arī tiek pārkāptas personas cilvēktiesības,  ECT par konstatētajiem pārkāpumiem pielemj salīdzinoši mazus sodus, kurus Latvija, tostarp nodokļu maksātāji, var atļauties samaksāt, tāpēc Latvijas tiesai ir pieļaujams pieņemt lēmumus, neievērojot personas cilvēktiesības. 

Stukāns: “Operatīvo darbību rezultāti. Arī mums ECT skaidri un gaiši pateica, kādā veidā šie [operatīvo darbību] pierādījumi būtu pārbaudāmi un kas tiesai darāms. Līdz ar to, daudzi aspekti, kurus šobrīd ir pamats vērtēt varbūt no likuma viedokļa, mums ir jāvērtē no ECT judikatūras aspekta.

Par to pašu aizstāvi – mūsu likums paredz šobrīd aizstāt aizstāvi, bet, manuprāt, pavisam nesen bija spriedums, kur ECT norādīja, ka tomēr varēja pagaidīt advokātu. Un Eiropa norādīja, ka nevar tā, kā saka, – tiesa uzspiest valsts advokātu, jo personai ir tiesības uz izvēles iespēju starp advokātiem, tāpēc katru tādu gadījumu vajag īpaši nomotivēt, ja tāda situācija ir.

Un tas atkal, likums atļauj, to var darīt, bet tiesai ir jāpadomā, lai tas būtu pamatoti un motivēti, jo pēc tam par to atkal ies tālāk, par to strīdēsies, lai nebūtu pamata mums pārmest. Tāpēc es pilnīgi piekrītu, ka pamats sabiedrībai tiesām pārmest, ka mēs muļļājāmies, tiklīdz ir skaļāka vai sabiedrībai interesējoša lieta, tad tiesas ir kā tāda siena – nostājas un nekādi nevar virzīt to lietu. Manuprāt, šeit būtu jāiesaistās tās priekšsēdētājam, tieši otrādi, lai nodrošinātu šo zināmo lietu ļoti raitu un ātru izskatīšanu.

Vēlreiz – piecas dienas nedēļā, pilnu darba dienu, un tad mēs redzēsim, kuri slimo, kuri nenāk un kuri negrib, lai lieta tiktu izskatīta. Paldies.” 

Diskusijas moderatore: “Tātad, kā saka, tas, kas tiek piesaukts, ir ECT, bet varbūt uzreiz tāds jautājums – ja tas ir tas bubulis, kas draud? Respektīvi, kas notiks? Būs rokudzelži? Būs cietums?”

Stukāns: “Nē, nē, nē, rokudzelži nē. Es arī vienmēr, tas tā varbūt nav īsti, kā saka, labi, bet

es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks, jo viņiem jāmaksā kompensācija, ka ir pārkāptas viņu tiesības, ko konstatē ECT, bet tās kompensācijas nav tik lielas.

Bet vienalga, tas tomēr ir pārkāpums. Tas būtu tā ne visai ētiski varbūt. Bet sliktākais variants – mums likumā ir pateikts: konkrētā situācijā mums tā lieta jāpārskata no sākuma. ECT tiesas spriedums ir par pamatu atjaunot tiesvedību un pārskatīt no sākuma, un tad cilvēks nosēdēja septiņus gadus konkrētā lietā. Atcēla. Nu, tur apsūdzība ļoti, ļoti sašaurinājās, bet variantu nav – viņš jau septiņus gadus nosēdēja”.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Pilns diskusijas ieraksts (vairāk nekā četras stundas ilgs) skatāms šeit:

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


1
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Dakts
Dakts

Bet protams. Var taču vienmēr vēl aizņemties un maksāt vēl Kā gan savādāk?