Stukāns: Būvnieku lietas izgāšanā vainīgs tā laika KNAB darbinieks

“Tiklīdz operatīvie darbinieki dzirdēja kaut ko aizdomīgu šajās sarunās, tā vajadzēja šo informāciju nodot izmeklētājam, lai varētu attiecīgi organizēt izmeklēšanu,” uzskata ģenerālprokurors Juris Stukāns, runājot par tā dēvēto “būvnieku karteļa krimināllietu”.

Stukāns atkārtoja jau Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Māra Lejas pagājušajā nedēļā pausto, ka operatīvās izstrādes lietā bija 2015., 2016. un 2017.gadā ierakstītās sarunas, taču pašu kriminālprocesu KNAB ierosināja vien 2018. gada septembrī un tikai vēlāk sekoja kratīšanas, personu aizturēšana un citas izmeklēšanas darbības.

Stukāns skaidroja, ka pie šādiem apstākļiem “viss jau bijis nokavēts”.

“Sarunas tika ierakstītas minētajos gados, bet kriminālprocess ierosināts un izmeklēšanas darbības veiktas daudz vēlāk. Loģiski, ka tad viss jau nokavēts. Ja ierakstītajās sarunās dzirdami kādi, iespējams, noziedzīgi plāni, tad šo plānu izpildījums jāpiefiksē un jāpierāda ar citām metodēm un līdzekļiem. Ja kriminālprocess sākts vēlāk, tad objektīvi vairs nav iespējams salikt kopā faktus,” norādīja Stukāns.

Šajā aspektā

atbildība jāuzņemas KNAB tā laika operatīvo darbību vadītājam.

“Tiklīdz operatīvie darbinieki dzirdēja kaut ko aizdomīgu šajās sarunās, tā vajadzēja šo informāciju nodot izmeklētājam, lai varētu attiecīgi organizēt izmeklēšanu. Ja tas netika darīts, tad jāpajautā, kādi bija iemesli, proti, vai nu kaut ko palaida garām, vai arī ierakstītās sarunas nemaz nebija noklausījušies,” norādīja Stukāns.

Stukāns vērsa uzmanību, ka pēc kriminālprocesa ierosināšanas KNAB izmeklētāji un prokurori darīja visu iespējamo, lai pārbaudītu ierakstītajās sarunās minēto informāciju.

Ģenerālprokurors neesot prasījis KNAB, kāpēc sarunas nogulēja plauktā, taču viņš uzsvēra, ka prokuratūra nevarot vairs ietekmēt pagātni, bet varot ietekmēt nākotni – proti, prokuratūra turpinot strādāt un pilnveidot abu iestāžu sadarbību. Tas nozīmē, ka prokuratūra jau sākotnēji ar operatīvajiem darbiniekiem vērtē saņemto informāciju, lai uzreiz lemtu par tās tālāko izmantošanu.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume intervijā Latvijas radio noliedza, ka birojā būtu notikusi novilcināšana, turklāt biroja darbības esot atkarīgas no izveidotā izmeklēšanas taktikas plāna.

Straume arī atgādināja, ka no vienas operatīvās lietas izauga pieci līdz seši kriminālprocesi. No šīm lietām divas – bijušā Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un bijušās politiķes un kādreizējās Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieces Baibas Brokas – jau ir tiesā . Citās lietās izmeklēšana turpinās, bet vēl vairākas izbeigtas.

KNAB pagājušajā nedēļā paziņoja, ka izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā par iespējamu kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas. Kriminālprocesu KNAB izbeidza ar prokurora Lejas akceptu.

KNAB izbeigtajā tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā likumsargiem bija aizdomas par iespējamu bijušā aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa, bijušās Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas, Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (ZZS) un vēl citu politiķu kukuļošanu.

Šajā lietā personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss bija vairāk personām, piemēram, par uzņēmējiem Māri Martinsonu, Gunti Rāvi, Artjomu Milovu, Armandu Garkānu un Valmieras mēru Jāni Baiku (“Valmierai un Vidzemei”).

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: apollo.lv