Prokuratūra vērtēs amatpersonu rīcību un lēmumus saistībā ar “airBaltic”

Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai atbildīgo amatpersonu rīcība un pieņemtie lēmumi saistībā ar Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” saimniecisko un finanšu darbību atbilst likuma prasībām.

Pārbaude 24. jūlijā sākta Ģenerālprokuratūras Valsts drošības aizsardzības departamentā. Prokuratūra neatklāj, kuru amatpersonu rīcība un kādi konkrēti lēmumi tiks vērtēti.

Saskaņā ar Prokuratūras likumu prokuroram jāveic nepieciešamie pasākumi personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, ja ģenerālprokurors šādu pārbaudi atzinis par nepieciešamu.

Aģentūrai LETA zināms, ka pārbaude sākta pēc Ministru prezidenta Andra Kulberga (“Apvienotais saraksts”) iesnieguma. Prokuratūra ir apstiprinājusi, ka šāds iesniegums saņemts. Savukārt premjera komunikācijas padomniece Elīna Šverna nav paskaidrojusi, kādu konkrētu apsvērumu dēļ valdības vadītājs nolēmis vērsties Ģenerālprokuratūrā.

Pārbaudes sākšana pati par sevi nenozīmē, ka būtu konstatēts noziedzīgs nodarījums vai sākts kriminālprocess. Tās laikā prokuratūra vērtēs, vai amatpersonu rīcība un lēmumi atbilduši likumam.

Šī nav pirmā reize, kad Ģenerālprokuratūra pievērsusies valdības lēmumiem saistībā ar “airBaltic”. Iepriekš tika pārbaudīts Ministru kabineta lēmums atbalstīt uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu par 571,293 miljoniem eiro, šo summu novirzot iepriekšējos gados uzkrāto zaudējumu segšanai. Toreiz nelikumības netika konstatētas.

Jaunā pārbaude sākta laikā, kad “airBaltic” turpina meklēt risinājumus finanšu situācijas stabilizēšanai. Aviokompānija pārskata biznesa plānu, risina sarunas ar iespējamiem investoriem un vēlas piesaistīt īstermiņa finansējumu no obligāciju turētājiem.

“airBaltic” koncerna apgrozījums 2025. gadā sasniedza 779,344 miljonus eiro, kas bija par 4,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Koncerna zaudējumi bija 44,337 miljoni eiro – 2,7 reizes mazāki nekā 2024. gadā. Aviokompānija pērn pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru.

Tomēr uzņēmuma gada pārskatā norādīts, ka 2026. gadā “airBaltic” paredzama negatīva brīvā naudas plūsma. Lai finansētu darbību 2026./2027. gada ziemas sezonā, varētu būt nepieciešams papildu finansējums 100-150 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā finanšu rezultātus un situāciju tirgū, aviokompānija arī apturējusi gatavošanos akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam jeb IPO un 2026. gadā to vairs neuzskata par iespējamu kapitāla piesaistes avotu.

Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, Vācijas aviokompānijai “Lufthansa” – 10%, savukārt Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%. Pārējiem akcionāriem pieder 0,01% akciju.

Avoti: TV3 Ziņas, Latvijas Republikas prokuratūra, LSM