Pēc tam, kad 2018. gada 27. augustā pensionāres Dzidras Bruzgules mājās pagastā ar trim auto ieradās policisti, kuri pašu saimnieci gan neaizturēja, toties nogrieza, sapakoja 17 maisos un aizveda visas piemājas dārzā augušās pārtikas kaņepes (vairāk par to lasiet ŠEIT), pirmās instances tiesa nolēma, ka pensionārei kā kompensācija pienākas tikai 27,23 eiro un formāla policijas atvainošanās (par to vairāk lasiet ŠEIT).
Tagad administratīvā apgabaltiesa ir nolēmusi, ka kundzei tomēr pienākas 1500 eiro kompensācija.
Pietiek publicējis pilnu spriedumu, kas parāda, ar kādiem argumentiem cietušajai to izdevies panākt un kāpēc tiesai šķitis, ka ar 1500 eiro par saimniecības izpostīšanu ir pilnīgi pietiekami.
Spriedums Latvijas tautas vārdā 2021. gada 21. janvārī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Valda Zommere, tiesneses Ilze Amona un Roze Paegle rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par mantisko zaudējumu 1061,77 euro un nemantiskā kaitējuma 3000 euro atlīdzinājumu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 12. augusta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts policija 2018. gada 27. augustā uzsāka kriminālprocesu Nr. /numurs/ pēc Krimināllikuma 256. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, proti, ka nekustamajā īpašumā /adrese/, tiek audzēti narkotiskas vielas saturoši augi, kas norāda uz iespējamu narkotiskās vielas saturošu augu neatļautu sēšanu un audzēšanu.Ar Valsts policijas 2018. gada 12. oktobra lēmumu izbeigts kriminālprocess, jo nav konstatētas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
[2] Pieteicēja /pers. A/ vērsās Ģenerālprokuratūrā par mantisko zaudējumu 1089 euro un nemantiskā kaitējuma 3000 euro atlīdzinājumu.Ar Ģenerālprokuratūras 2019. gada 11. februāra lēmumu Nr. /numurs/ (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) nolemts atlīdzināt pieteicējai mantiskos izdevumus 27,23 euro, pārējā daļā iesniegums par mantisko zaudējumu 1061,77 euro atlīdzinājumu noraidīts un atteikts atlīdzināt nemantisko kaitējumu 3000 euro. Pārsūdzētais lēmums pamatots šādi.
[2.1] Attiecībā uz nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu norādāms, ka, izvērtējot kriminālprocesa Nr. /numurs/ materiālus, kā arī pieteicējas iesniegumus un tiem pievienotos materiālus, secināms, ka pieteicējas tiesību aizskārums nav smags. [2.2] Netiek apšaubīts, ka kratīšana personas īpašumā var tai radīt neizpratni, neapmierinātību un citas negatīvas emocijas, kā arī izraisīt īslaicīgas veselības problēmas, ko pierāda pieteicējas iesniegumam pievienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta informācijas zīme pacientam par izsaukumu. Taču pieteicēja ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem, piemēram, medicīniskajiem dokumentiem, nav pierādījusi, ka kriminālprocesā Nr. /numurs/ veiktā kratīšana ir izraisījusi ilgstošu vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka noticis būtisks pieteicējas tiesību aizskārums. [2.3] Tā kā par kratīšanu pieteicēja pati ir informējusi laikrakstu „Rēzeknes Vēstis”, tad procesa virzītājs nevar būt atbildīgs par neērtībām, kas viņai radušās saistībā ar pastiprināto masu mediju un sabiedrības uzmanību. [2.4] Kriminālprocess Nr. /numurs/ kopumā ilga mazāk kā divus mēnešus, procesa virzītājs nav kavējies ar procesuālajām un izmeklēšanas darbībām, lai pēc iespējas ātrāk tiktu noskaidroti kriminālprocesā būtiskie apstākļi un panākts taisnīgs krimināltiesisko attiecību noregulējums. Kratīšana kriminālprocesā Nr. /numurs/ bija likumīga un leģitīmam mērķim kalpojoša. [2.5] Konkrētais gadījums, kad aizdomas par narkotiskās vielas saturošu augu audzēšanu neapstiprinājās, ir netipisks gadījums.Lai nenodarītu materiālos zaudējumus līdzīgās situācijās, Valsts policija ir pārskatījusi pielietoto metodi konkrētajā situācijā un turpmāk nolēmusi izmantot situācijai atbilstošāku procedūru augu ekspertīzes veikšanai.
[2.6] Senāta Civillietu departaments 2017. gada 5. oktobra spriedumā lietā Nr. SKC-239/2017 atzinis, ka atlīdzinājums naudā pieļaujams tikai tad, ja nodarīts būtisks morāls kaitējums. Tā kā iesnieguma izskatīšanas gaitā netika konstatēts, ka pieteicējai nodarīts būtisks morāls kaitējums, nav pamata atlīdzinājumu noteikt naudā, tādēļ pieteicējas iesniegums daļā par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu ir noraidāms.Konkrētajā gadījumā kā patstāvīgs nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums būtu nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās.
[2.7] Iesnieguma izskatīšanas laikā noskaidrots, ka Valsts policijas amatpersonas atvainojušās pieteicējai par viņai sagādātajām neērtībām un pārdzīvojumiem. Ziņas par atvainošanos Valsts policija 2018. gada 22. oktobrī ir ievietojusi Valsts policijas mājaslapā, kā arī sniegusi informāciju portāliem la.lv, lsm.lv un skaties.lv, kā arī citos ziņu portālos, kuri informāciju ieguvuši no nacionālās ziņu aģentūras LETA apkopotās informācijas. Tātad Valsts policija, negaidot, kad tiks lemts jautājums par kaitējuma atlīdzināšanu, pieteicējai jau ir atvainojusies gan personiski, gan publiski, kas nozīmē, ka nemantiskais kaitējums ir atlīdzināts. [2.8] Attiecībā uz mantisko zaudējumu atlīdzinājumu konstatējams, ka pieteicēja, norādot, ka no viena stāda būtu ieguvusi 300 g kaņepju sēklu, ir pieļāvusi pārrakstīšanās kļūdu, un atzīstams, ka no viena stāda varēja iegūt 30 g kaņepju sēklu (atbilstoši publiski pieejamai informācijai retos sējumos viens augs dod 35-40 g sēklu, biezos sējumos – 2-4 g sēklu. Pieteicēja iesniegumam par kaitējuma atlīdzināšanu pievienojusi izdruku no interneta vietnes www.ss.lv, no kuras redzams, ka Latvijā bioloģiski audzētu kaņepju sēklas tiek pārdotas par 3 euro/kg, taču nav iesniegti pierādījumi tam, ka pieteicēja kaņepes audzējusi atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām. Savukārt saskaņā ar Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas sniegto informāciju tirgus cena nežāvētām kaņepju sēklām ir aptuveni 2 euro/kg. Līdz ar to, lemjot par zaudējuma atlīdzības apmēru, kaņepju sēklu vērtība nosakāma 2,50 euro/kg, kas ir vidējā cena starp pieteicējas norādītajiem 3 euro/kg un Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas norādītajiem 2 euro/kg.Ievērojot iepriekš minēto, pieteicējai ir atlīdzināms zaudējums 27,23 euro apmērā (10,89 kg x 2,5 euro).
[2.9] Pieteicēja ir lūgusi atlīdzināt arī zaudējumu 1089 euro apmērā, iekļaujot šajā summā kaņepju sēklu vērtību. Pamatojot zaudējumu, pieteicēja norādījusi, ka no kaņepju sēklām būtu varējusi pagatavot kaņepju sviestu (ar 20 % kaņepju sēklu), kura vērtība ir aptuveni 20 euro/kg.Izvērtējot pieteicējas iesniegumu, secināms, ka nav pamata atlīdzināt kaņepju sviesta vērtību, jo nav konstatēts zaudējums Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Kaitējuma atlīdzināšanas likums) 10. panta pirmās daļas izpratnē. Par zaudējumu šā likuma izpratnē nevar tikt uzskatīta tā produkta vērtība, kas vēlāk varētu tikt pagatavots no kaņepju sēklām. Turklāt, veicot matemātisku aprēķinu, secināms, ka par 1089 euro pieteicēja varētu iegādāties 54,45 kg kaņepju sviesta. Ņemot vērā publiski pieejamos Centrālās statistikas pārvaldes datus, kā arī pieteicējas norādīto, ka kaņepju sēklas viņa lieto pašpatēriņam, pastāv šaubas, vai pieteicēja vispār patērētu šādu kaņepju sviesta daudzumu.
[3] Pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu par mantisko zaudējumu 1061,77 euro un nemantiskā kaitējuma 3000 euro atlīdzinājumu. Pieteikums pamatots šādi. [3.1] Kompensācija 27,23 euro ir nesalīdzināmi maza, par kuru pieteicēja nevar iegādāties to kaņepju sviesta daudzumu, kuru varētu izgatavot un lietot uzturā. Nav korekti novērtēt zaudējumu tikai kaņepju sēklu vērtībā. Pieteicēja piekrīt, ka ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda un no viena stāda varēja iegūt aptuveni 30 g sēklu. No iznīcinātās ražas pieteicēja varēja iegūt vismaz 10,89 kg sēklu. [3.2] Nekorekti ir norādīt, ka pieteicēja nav pierādījusi, vai kaņepes tika audzētas bioloģiskā saimniecībā. Pieteicēja kaņepes audzē, neizmantojot ķīmiskas vielas. [3.3] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka nav pamata atlīdzināt kaņepju sviesta vērtību, jo tas būtu pretrunā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 10. panta pirmās daļas prasībām, jo nevar atlīdzināt vērtību produktam, kurš tiktu pagatavots vēlāk. Taču jāņem vērā, ka arī kaņepju sēklas ir produkts, kas tiktu iegūts nākotnē. Kaņepju audzēšanas gala produkts ir kaņepju sviests, nevis kaņepju sēklas. Pieteicējai nebūtu iebildumu, ja tiktu kompensēts mantiskais kaitējums tieši par produktu, tas ir, par 54,45 kg kaņepju sviesta, vai arī tā vērtība, lai pieteicēja pati nopirktu kaņepju sviestu šādā daudzumā.Ir nekorekti apšaubīt to, vai pieteicēja šādu produkta daudzumu varētu patērēt. Līdz šim tieši šādu daudzumu produkta gada laikā pieteicēja patērēja, tāpēc arī lūdz par to kompensāciju.
[3.4] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka kratīšana bija prettiesiska, taču likumīga. Nav saprotams, kā valsts iestādes rīcība vienlaicīgi var būt gan nepamatota, gan likumīga. Šādi secinājumi ir pretrunā ar tiesiskas valsts principiem. Kratīšana faktiski notika publiski, to redzēja apkārtējo māju kaimiņi, tai bija pievērsta liela uzmanība, jo bija atbraukušas vairākas policijas automašīnas, kratīšanā piedalījās vairāki policijas darbinieki, tas notika ceļa malā gaišā diennakts laikā. Radiem, kaimiņiem un citiem cilvēkiem, kas vēroja kratīšanas procesu, radās daudz jautājumu un aizdomu par pieteicējas iespējamu nelikumīgu darbību, pieteicējai tika piedēvēts narkodīleres statuss. Lielus emocionālus pārdzīvojumus pieteicējai radīja arī tas, ka tika iznīcināts pieteicējas ieguldītais un izlolotais darbs. Sāpīgi bija redzēt, kā vēl neizaudzēta raža tiek nopostīta, kā tiek iznīcināti visi stādi. Cilvēks, kurš nenodarbojas ar augu audzēšanu no sēklas līdz ražai nekad nesapratīs to, cik sāpīgi ir uz to noraudzīties, kad tiek izpostīts ieguldītais darbs. Šāda policijas darbinieku rīcība, nopostot visu neiegūto, bet ilgi loloto ražu, ir nepamatota, necilvēcīga un vienlaicīgi arī nelikumīga. Policijas darbiniekiem bija iespēja paņemt vienu vai izlases kārtībā vairākus augus un veikt ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai augi satur narkotiskās vielas, nevis iznīcināt visus augus.Pēc kratīšanas bija ļoti daudz telefona zvanu gan no radiem, gan draugiem, gan masu informācijas līdzekļiem, daudzi sāka apciemot mājās. Katram nācās stāstīt par notikušo un attaisnoties par to, ka neko nelikumīgu nav darījusi.
[3.5] Pieteicējai ir nodarīts personisks kaitējums, proti, pieteicējas veselība pēc kratīšanas krasi pasliktinājās, ko apliecina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana. Pēc tam pieteicēja turpināja ārstēties pie ģimenes ārsta. Pieteicējas veselībai nodarītais kaitējums nav izzudis līdz šim brīdim. [4] Ģenerālprokuratūra rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem, papildus norādot šādus argumentus. [4.1] No pieteikumam pievienotā izraksta no pacienta medicīniskās kartes redzams, ka jau no 2008. gada pieteicējai bijušas veselības problēmas, t.sk., saistībā ar asinsspiedienu, un viņai ir tikusi noteikta nomierinoša, sedatīva terapija. Izrakstā (tā noslēgumā) norādīts, ka paciente pastāvīgi lieto sedatīvus līdzekļus, turpina antihipertensīvo terapiju utt. Ievērojot minēto, nav pamata uzskatīt, ka veselības problēmas pieteicējai radušās saistībā ar uzsākto kriminālprocesu un tajā veikto kratīšanu.Izrakstā arī norādīts, ka paciente nespēj veikt ierastas ikdienas darbības nepārtraukto zvanu, interviju un apmeklējumu dēļ, taču tieši pati pieteicēja ir publiski darījusi zināmu informāciju par uzsākto kriminālprocesu un veikto kratīšanu. Līdz ar to procesa virzītājs nevar būt atbildīgs par pieteicējas pašsajūtu un neērtībām, kas viņai radušās saistībā ar pastiprināto masu mediju un sabiedrības uzmanību.
Ne prokuratūrai, ne tiesai pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus, kas liecinātu, ka pēc notikušā pieteicēja būtu saskārusies ar nievājošu vai aizvainojošu attieksmi no sabiedrības puses.
[4.2] Publiski pieejama informācija jautājumā par kaņepju audzēšanu liecina, ka kaņepes tiek sētas uz lauka. Turklāt no krimināllietas Nr. /numurs/ materiālos esošās foto tabulas redzams, ka kaņepes pieteicējas saimniecībā augušas izklaidus (ap māju, pie saimniecības ēkām, gar ceļmalu, dārzā), ko apstiprina arī publiski pieejamais audioieraksts, kurā pieteicēja norādījusi, ka kaņepes bija saaugušas ap māju, ceļmalu, pagrabu, uz lauka (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pensionare-piemajas-darza-audzekanepes-policija-ierosina- kriminallietu.a296254/). Minētais liek apšaubīt, vai kaņepes tikušas izstādītas vai izsētas, vai tām ir bijusi nepieciešama pieteicējas norādītā īpašā aprūpe. [4.3] Jāņem vērā, ka kriminālprocess tika uzsākts par faktu, nevis pret konkrētu personu (pieteicēju), kā arī kopumā tas ilga mazāk kā divus mēnešus. [5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 12. augusta spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem. [5.1] Tiesa, atsaucoties uz Kaitējuma atlīdzināšanas likuma mērķi un 4. panta 2. punktu, norādīja, ka lietā nav strīda, ka kriminālprocess Nr. /numurs/ izbeigts, jo netika konstatētas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Līdz ar to ir konstatējams zaudējumu un kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats. [5.2] Saskaņā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 6. panta otro daļu iestādes, prokuratūras, tiesas vai Kontroles dienesta rīcība šā likuma izpratnē ir nepamatota, ja tā lēmums pieņemšanas brīdī ir atbildis tiesību normām, taču vēlāk iestājies viens no šajā likumā norādītajiem kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem pamatiem. Saskaņā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 7. pantu tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesisko vai nepamatoto rīcību un privātpersonai nodarīto kaitējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcību un tās radīto laika ziņā vēlāk sekojošo kaitējumu, proti, minētā rīcība radījusi un noteikusi kaitējuma iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šo kaitējumu.Tiesa atsaucās arī uz Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 9. un 10. pantu.
[5.3] Pieteicēja lūgusi atlīdzināt mantiskos zaudējumus 1061,77 euro apmērā, kas radušies saistībā ar neiegūto kaņepju sviestu. Pieteicēja iesniegusi izdruku no interneta, atbilstoši kurai Straupes saldkrējuma sviests ar kaņepēm 100 g maksā 2,09 euro jeb 20,90 euro/kg.Izvērtējot pieteicējas prasījumu, tiesa secināja, ka pieteicēja nav pierādījusi zaudējumu esību, proti, lietā nav iesniegti pierādījumi, kas pierādītu, ka pieteicējai faktiski ir radušies mantiskie zaudējumi saistībā ar neiegūto kaņepju sviestu. Tiesa nekonstatēja šādu zaudējumu esību un nelēma par zaudējumu atlīdzinājumu.
[5.4] Pieteicēja lūgusi atlīdzināt nemantisko kaitējumu 3000 euro.Tiesa atsaucās uz Kaitējuma atlīdzināšana likuma 14. pantu no kura izriet, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, tā veidu un apmēru noteic tiesību aizskāruma nozīmīgums un kaitējuma smagums. Līdz ar to, ja pieļautais ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, vispārīgi iespējami visi minētie atlīdzinājuma veidi. Atbilstošā atlīdzinājuma noteikšanā nepieciešama aizskāruma un atlīdzinājuma samērošana, ņemot vērā Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14. panta pirmajā daļā norādītos apstākļus.
Šajā lietā jāņem vērā, ka ar lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo nav konstatētas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, ir prezumējams pieteicējas tiesību aizskārums (kaitējuma atlīdzinājuma pamats), bet ne tā nozīmīgums, kaitējuma smagums un tam atbilstošs atlīdzinājums. Iestāde, izvērtējot, vai pieteicējai ir nosakāms nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums, konstatēja, ka pieteicējai nav nodarīts tāds nemantiskais kaitējums jeb ciešanas, kuras būtu vērtējamas naudas izteiksmē. Tādējādi tiesa izvērtēja, vai pieteicējai ir radīts tāds kaitējums, kuram atbilstošs atlīdzinājums būtu nosakāms naudā.
[5.5] Tiesa secināja, ka nemantiskā kaitējuma nodarīšana pamatā izriet no policijas amatpersonu rīcības kriminālprocesa, kas vēlāk izbeigts, ietvaros. Proti, policija ieradās negaidīti, vairākās automašīnās, informēja, ka ir uzsākts kriminālprocess, ka pieteicēja audzē narkotikas – kaņepes -, uzrādīja kratīšanas orderi, kratīšana (kaņepju stādu nogriešana) notika publiski, kā rezultātā radiem, kaimiņiem radās jautājumi un aizdomas par pieteicējas kādu iespējamu nelikumīgu darbību. Tika iznīcināts pieteicējas ieguldītais darbs, tika nopostīta vēl neizaudzēta raža. Tas pieteicējai radīja lielus emocionālus pārdzīvojumus. Pieteicējai līdzcilvēku priekšā nācās taisnoties par to, ka neko nelikumīgu nav darījusi. Pieteicējas veselības stāvoklis kratīšanas laikā un pēc tam krasi pasliktinājās, tika izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība. Pieteicēja ilgstoši nevarēja veikt ikdienas darbus, naktīs gulēt. Veselības stāvoklis nav uzlabojies līdz pat šim brīdim.Tātad pieteicēja primāri nemantiskā kaitējuma prasījumu saista ar policijas amatpersonu rīcību, kriminālprocesa ietvaros veicot kratīšanu. Pieteicēja nav norādījusi, uz kādu iespējamu policijas amatpersonu pieļautu procesuālu pārkāpumu, ko iestāde nebūtu vērtējusi, kas savukārt būtu vērtējams izskatāmajā lietā.
[5.6] Izvērtējot lietas apstākļus, ņemot vērā pieteicējas paskaidrojumus, tiesai neradās pamatotas šaubas, ka policijas darbinieku negaidītā ierašanās pieteicējas dzīvesvietā, informēšana par uzsākto kriminālprocesu un iespējamo noziedzīgo nodarījumu, kratīšanas veikšana, nogriežot visus pieteicējas izaudzētos kaņepju stādus, kas notikusi publiski, varēja radīt pieteicējai stresu, pārdzīvojumu, un citas negatīvas emocijas, kā arī īslaicīgi ietekmēt pieteicējas veselības stāvokli, ņemot vērā pieteicējas cienījamo vecumu.Tiesa nepiešķīra ticamību pieteicējas norādītajam apstāklim, ka pieteicējas veselības stāvoklis, kas pasliktinājās tieši policijas amatpersonu nepamatotas rīcības rezultātā, joprojām nav uzlabojies. Izvērtējot lietā iesniegto Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta informācijas zīmi pacientam par izsaukumu, tiesa konstatēja, ka pieteicējai 2018. gada 27. augustā bijis paaugstināts asinsspiediens, kas pēc nomierinošas terapijas ir normalizējies. Izvērtējot lietā iesniegto ģimenes ārsta izrakstu no pacienta medicīniskās kartes, tiesa konstatēja, pieteicējai veselības problēmas ir ilgstošas, t.sk., saistībā ar asinsspiedienu. Pieteicēja pastāvīgi lieto sedatīvus līdzekļus, turpina antihipertensīvo terapiju. Līdz ar to nav pamata secināt, ka veselības problēmas pieteicējai radušās saistībā ar kriminālprocesa ietvaros veikto kratīšanu. Attiecībā uz ģimenes ārsta izrakstā no pacienta medicīniskās kartes norādīto, ka pieteicēja (uz 2018. gada 28. augustu) nespēj veikt ierastas ikdienas darbības nepārtraukto zvanu, interviju un apmeklējumu dēļ, tiesa norādīja, ka pati pieteicēja ir darījusi publiski zināmu informāciju gan par uzsākto kriminālprocesu, gan veikto kratīšanu, kā to pamatoti lēmumā norādījusi arī iestāde. Līdz ar to pati pieteicēja ir atbildīga par savu pašsajūtu un neērtībām, kas radās ar pastiprināto sabiedrības uzmanību. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka pēc notikušā pieteicēja būtu izjutusi negatīvu attieksmi no sabiedrības puses.
Līdz ar to norādītie apstākļi nav uzskatāmi par tādiem, lai atzītu, ka ir noticis pieteicējas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu smags aizskārums, kas būtu atlīdzināms naudā. Pieteicēja uz smagu seku iestāšanos nenorāda. Arī pieteiktais nemantiskā kaitējuma apmērs norāda uz to, ka pieteicēja nodarīto aizskārumu nevērtē kā smagu. Kriminālprocess ir izbeigts, pieteicēja nav saukta pie atbildības, līdz ar to šajā sakarā pieteicējai nevarēja rasties morālas ciešanas. Uzsāktais kriminālprocess nav bijis ilgstošs. Savukārt rezonansi publiskajā telpā
konkrētais gadījums guva pēc tam, kad internetā bija ievietots notikuma videomateriāls un pieteicēja bija par to informējusi laikrakstu „Rēzeknes Vēstis”. Līdz ar to pieteicēja pati ir atbildīga par šādas informācijas parādīšanos publiskajā vidē. Apstāklim, ka minēto videomateriālu interneta vidē ievietoja pieteicējas paziņa, nav izšķirošas nozīmes.
[5.7] Apstāklis, ka Valsts policija pēc kriminālprocesa izbeigšanas, negaidot pieteicējas iesniegumu par kaitējuma atlīdzinājumu, mutiski, ko pieteicēja tiesas sēdē nenoliedza, un publiski ir atvainojusies pieteicējai, tiesas ieskatā ir vērtējams kā atbilstīgs atlīdzinājums konkrētajā situācijā. Tiesas ieskatā nav atstājams bez ievērības fakts, ka policijas amatpersonu rīcība bija likumīga un sankcionēta, kas vēlāk izrādījās nepamatota, jo ekspertīzē izņemtajos kaņepju stādos narkotiskās vielas netika konstatētas. Tiesa secināja, ka šajā lietā nav konstatējams nozīmīgs personas tiesību aizskārums, par kuru papildus izteiktajai atvainošanās būtu jāpiešķir atlīdzinājums naudā preventīvās funkcijas ietvaros.Satversmes tiesa norādījusi, ka fiziskās personas ciešanas nav izmērāmas naudas vienībās, tādēļ nemantiska kaitējuma „atlīdzības” mērķis nav kompensēt šo kaitējumu (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 15.1. punktu). Tā mērķis ir sniegt mierinājumu cietušajam. Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietvertais termins „atbilstīgs atlīdzinājums” nav interpretējams tādējādi, ka ar to būtu saprotams tikai naudas maksājums. Minētais termins ietver jebkuru taisnīgu gandarījumu, kas konkrētajā tiesiskajā situācijā ir samērojams ar personas tiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. 2011-21-01 11.1. punktu). Līdz ar to pieteikumu daļā par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu tiesa noraidīja.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 12. augusta spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par nemantiskā kaitējuma 3000 euro atlīdzinājumu, pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzība pamatota ar pieteikumā minētajiem argumentiem, papildus norādot šādus apsvērumus. [6.1] Tiesa nepamatoti atsaukusies uz Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra spriedumu lietā Nr. 2017-33-03, jo minētajā lietā nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums tika vērtēts mirušas personas radiniekiem, nevis pašai personai, kurai tas bija radies. [6.2] Pieteicēja kriminālprocesā netika iepazīstināta ar savām tiesībām, proti, tiesībām uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai kratīšanas laikā. Ja pieteicējai šādas tiesības tiktu nodrošinātas, iespējams, viņas morālie pārdzīvojumi nebūtu tik dziļi un ilgstoši. [6.3] Notikums izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Par notikušo sabiedrībai kļuva zināms no medijiem, kā arī policijas sniegtās informācijas. Turklāt interneta vietnēs vēl joprojām ir informācija, t.sk. arī no policijas par notikušā apstākļiem. Līdz ar to arī plašā sabiedrības rezonanse rada pieteicējai morālas ciešanas, jo viņa šo informāciju interneta vietnēs neievietoja, bet pēc katras publikācijas saņem zvanus, kad cilvēki viņu informē par to saturu. [6.4] Pieteicējai morālas ciešanas ir radījusi ne tikai policijas veiktā kratīšana, bet arī pārsūdzētā lēmuma apstrīdēšana un vēršanās tiesā. Turklāt morālā kaitējuma smagumu un ilgumu palielina arī tas, ka pieteicējai joprojām ir jācīnās par savām tiesībām un samierināšanās panākšanu, tērējot savus trūcīgos ienākumus tiesāšanās procesiem un ceļa izdevumiem. Pieteicējas morālās ciešanas nav pietiekami novērtētas. [7] Ģenerālprokuratūra paskaidrojumā pieteicējas apelācijas sūdzību neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā, rakstveida paskaidrojumos un spriedumā norādītajiem argumentiem, papildus norādot šādus apsvērumus. [7.1] Publiskas atvainošanās mērķis ir paust nožēlu par notikušo ne tikai konkrētai personai, bet šo nožēlu darīt zināmu sabiedrībai kopumā, tādējādi vienlaikus gan atzīstot kļūdu, gan reabilitējot personu sabiedrības acīs. Ievērojot minēto, arītad, ja pieteicēja nelieto internētu, nevar uzskatīt, ka publiska atvainošanās ir bijusi nenozīmīga.
[7.2] Kas attiecas uz informācijas nonākšanu publiskajā telpā, norādāms, ka pieteicēja nepamatoti norāda, ka informāciju par notikušo ir izplatījusi policija. Policijas pēc savas iniciatīvas ziņas saistībā ar notikušo kratīšanu nav sniegusi. Tikai pēc tam, kad pieteicēja un persona, kas filmēja kratīšanu, bija darījusi to zināmu sabiedrībai, policija, atbildot uz masu mediju jautājumiem, sniedza savu skaidrojumu par notikušo.Nenoliedzami pieteicējai bija tiesības darīt zināmu konkrēto informāciju plašākai sabiedrībai, taču šādā gadījumā viņai jārēķinās ar pastiprinātu sabiedrības interesi un masu mediju uzmanību.
[7.3] Attiecībā uz pieteicējas norādīto, ka arī pārsūdzētā lēmuma apstrīdēšana un vēršanās tiesā rada pieteicējai morālas ciešanas, Ģenerālprokuratūra, atsaucoties uz Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) judikatūrā pausto atziņu, norāda, ka neērtības, kas rodas tādēļ, ka prettiesisks lēmums bija jāapstrīd augstākā iestādē vai jāpārsūdz tiesā, pašas par sevi nerada morālu kaitējumu.Motīvu daļa
[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota un pieteikums daļā ir apmierināms. [9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 302. pantu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts sūdzībā.Ar Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 12. augusta spriedumu noraidīts pieteicējas pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par mantisko zaudējumu 1061,77 euro un nemantiskā kaitējuma 3000 euro atlīdzinājumu.
Pieteicēja iesniegusi apelācijas sūdzību par spriedumu daļā, ar kuru noraidīts prasījums par nemantiskā kaitējuma 3000 euro atlīdzināšanu.
Ievērojot, ka spriedums daļā par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu 1061,77 euro noraidīts un nav pārsūdzēts, atzīstams, ka spriedums minētajā daļā ir stājies spēkā, un apgabaltiesa izskata lietu tikai pārsūdzētajā daļā.
[10] Lietā konstatēts, ka Valsts policija 2018. gada 27. augustā uzsāka kriminālprocesu Nr. /numurs/ pēc Krimināllikuma 256. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, proti, ka nekustamajā īpašumā /adrese/, tiek audzēti narkotiskas vielas saturoši augi, kas norāda uz iespējamu narkotiskas vielas saturošu augu neatļautu sēšanu un audzēšanu.Ar Valsts policijas 2018. gada 12. oktobra lēmumu izbeigts kriminālprocess, jo nav konstatētas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. pantā noteikts kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats, citastarp paredzot, ka fiziskajai personai ir tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu, ja kriminālprocess pilnībā izbeigts personu reabilitējošu apstākļu dēļ.
Saskaņā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 6. panta otro daļu iestādes, prokuratūras, tiesas vai Kontroles dienesta rīcība šā likuma izpratnē ir nepamatota, ja tā lēmums pieņemšanas brīdī ir atbildis tiesību normām, taču vēlāk iestājies viens no šajā likumā norādītajiem kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem pamatiem. Saskaņā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 7. pantu tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesisko vai nepamatoto rīcību un privātpersonai nodarīto kaitējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcību un tās radīto laika ziņā vēlāk sekojošo kaitējumu, proti, minētā rīcība radījusi un noteikusi kaitējuma iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šo kaitējumu.
Lietā nav strīda, ka ir konstatējams zaudējumu un kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats, to atzinusi arī Ģenerālprokuratūra. Strīds pastāv par atlīdzinājuma veidu un apmēru.
[11] Ģenerālprokuratūras ieskatā konkrētajā gadījumā kā pietiekams nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums ir rakstveida vai publiska atvainošanās. Prokuratūra noskaidrojusi, ka Valsts policijas amatpersonas izteikušas atvainošanos pieteicējai par viņai sagādātajām neērtībām un pārdzīvojumiem.Ziņas par atvainošanos Valsts policija 2018. gada 22. oktobrī ir ievietojusi Valsts policijas mājaslapā, kā arī sniegusi informāciju vairākiem ziņu portāliem. Prokuratūra uzskata, tā kā Valsts policija, negaidot, kad tiks lemts jautājums par kaitējuma atlīdzināšanu, pieteicējai jau ir atvainojusies gan personiski, gan publiski, tas nozīmē, ka nemantiskais kaitējums ir atlīdzināts.
Pieteicējas ieskatā šāds atlīdzinājums nav adekvāts un nav pietiekams. Pieteicēja lūgusi atlīdzināt nemantisko kaitējumu 3000 euro, norādot, ka notikums izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Par notikušo sabiedrībai kļuva zināms no medijiem, kā arī policijas sniegtās informācijas. Pieteicējai piedēvēts narkodīleres statuss. Lielus emocionālus pārdzīvojumus pieteicējai radīja arī tas, ka tika iznīcināts pieteicējas ieguldītais un izlolotais darbs. Sāpīgi bija redzēt, kā vēl neizaudzēta raža tiek nopostīta, kā tiek iznīcināti visi stādi. Pieteicējas prāt, policijas darbiniekiem bija iespēja paņemt vienu vai izlases kārtībā vairākus augus un veikt ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai augi satur narkotiskās vielas, nevis iznīcināt visus augus. Tāpat pieteicēja norāda, ka ir nodarīts arī personisks kaitējums pieteicējas veselībai, proti, pieteicējas veselība pēc kratīšanas krasi pasliktinājusies, ko apliecina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana. Pēc tam pieteicēja turpinājusi ārstēties pie ģimenes ārsta, veselībai nodarītais kaitējums nav izzudis līdz šim brīdim. Pieteicējas ieskatā viņas morālās ciešanas nav pietiekami novērtētas.
[12] Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 11. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka nemantiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarīts fiziskās personas dzīvības, veselības, brīvības, goda un cieņas, personiskā vai ģimenes noslēpuma, citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas. Tātad Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 11. panta pirmajā daļā ietvertā nemantiskā kaitējuma definīcija prasa konstatēt ne tikai tiesību aizskārumu, bet arī ar šo aizskārumu radītās nelabvēlīgās sekas. Tādējādi nepieciešams noskaidrot, vai konstatētais tiesību aizskārums ir radījis pieteicējai nelabvēlīgas sekas, jo ne jebkurš tiesību aizskārums rada nemantisku kaitējumu. Jēdziens ,,nelabvēlīgas sekas” nozīmē objektīvi novērtējamu prettiesiskās darbības nelabvēlīgo ietekmi uz privātpersonu. Proti, nelabvēlīgās sekas ir objektīvi konstatējami fakti, kuri nelabvēlīgi ietekmē personu (sk. Danovskis E. Nemantiskā kaitējuma jēdziens administratīvajās tiesībās, Jurista vārds, 2018. gada 20. marts, Nr. 12 (1018)).Savukārt šā likuma 14. pants regulē nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanu, proti, nemantisko kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcības raksturu (6. pants), apsūdzības smagumu, kriminālprocesa ilgumu, fiziskās personas personību un rīcību, līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus (pirmā daļa).
Tādējādi atbilstoša atlīdzinājuma noteikšanā nepieciešama aizskāruma un atlīdzinājuma samērošana, ņemot vērā Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14. panta pirmajā daļā norādītos apstākļus.
[13] Ar lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo nav konstatētas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, ir prezumējams pieteicējas tiesību aizskārums (kaitējuma atlīdzinājuma pamats), bet ne tā nozīmīgums, kaitējuma smagums un tam atbilstošs atlīdzinājums. Iestāde, izvērtējot, vai pieteicējai ir nosakāms nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums, konstatēja, ka pieteicējai nav nodarīts tāds nemantiskais kaitējums jeb ciešanas, kuras būtu vērtējamas naudas izteiksmē. Apgabaltiesa šādam iestādes vērtējumam nepiekrīt. Var piekrist Ģenerālprokuratūras norādītajam, ka publiska atvainošanās nav nenozīmīga. Publiskas atvainošanās mērķis ir paust nožēlu par notikušo ne tikai konkrētai personai, bet šo nožēlu darīt zināmu sabiedrībai kopumā, tādējādi vienlaikus gan atzīstot kļūdu, gan reabilitējot personu sabiedrības acīs. Tomēr izskatāmajā lietā apgabaltiesas ieskatā pieteicējai ir radīts tāds kaitējums, kuram atbilstošs atlīdzinājums būtu nosakāms arī naudā, jo aizskartas vairākas pieteicējas cilvēktiesības. [14] Novērtējot aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumu, apgabaltiesa secina, ka, pirmkārt, ir aizskartas personas tiesības uz īpašumu, kas ir būtiskas indivīda tiesības, jo no tām lielā mērā ir atkarīga konkrētas personas labklājība. [14.1] Latvijas Republikas Satversmes 105. pants paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu. Tiesības uz īpašumu ietver: tiesības netraucēti baudīt īpašumtiesības, t.i., tiesības lietu valdīt, iegūt no tās augļus, pārveidot to, patērēt vai iznīcināt, rīkoties ar to, slēdzot darījumus. Šīs tiesības ietver sevī arī pienākumu trešajām personām atturēties no īpašuma aizskaršanas. Šo tiesību īstenošanā valstij ir pienākums neiejaukties netraucētā īpašuma tiesību baudīšanā, kā arī izveidot pietiekamu tiesību aizsardzības mehānismu, kas ļautu īpašniekam aizsargāties pret nepamatotu iejaukšanos netraucētā īpašuma tiesību baudīšanā. Tiesības uz īpašumu ietver arī aizliegumu patvaļīgi atņemt īpašumu. Īpašums var tikt atņemts, ja līdzeklis, kas paredz īpašuma atņemšanu, atbilst nacionālajiem likumiem, tiek ievēroti vispārējie tiesību principi un īpašuma atņemšana atbilst sabiedrības interesēm, kas ietver arī sabiedrības un indivīda interešu līdzsvarošanu, kā arī paredz īpašuma atņemšanas nosacījumus. [14.2] Otrkārt, aizskartas pieteicējas tiesības uz privātās dzīves un mājokļa neaizskaramību. Nav šaubu, ka, veicot kratīšanu, notiek iejaukšanās personas privātajā dzīvē. Latvijas Republikas Satversmes 96. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Tiesības uz privātumu sevī ietver kā personas datu aizsardzību un ģimenes dzīves neaizskaramību, tā arī tiesības uz goda un cieņas aizsardzību saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 95. panta pirmo teikumu. Valstij ir pienākums ne vien pašai nepamatoti neiejaukties indivīdu privātajā dzīvē, bet arī pasargāt viņus no līdzpilsoņu un plašsaziņas līdzekļu aizskāruma. Laika gaitā ir palielinājusies tiesību uz privāto dzīvi nozīme, un mūsdienu modernajā pasaulē tiesības uz privāto dzīvi tiek uzskatītas par vienu no vissvarīgākajām cilvēktiesībām.Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē, ka indivīdam ir tiesības uz savu privāto telpu, iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās. Tās aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, identitāti un personas datus. Informācija par personu ietilpst minētā jēdziena saturā (Satversmes tiesas 2005. gada 26. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-17-01 10. punkts un 2011. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2010-51-01 13. punkts).
[14.3] Jānorāda, ka minētās pamattiesības nav absolūtas, proti, gan tiesības uz īpašumu, gan tiesības uz privāto dzīvi ir iespējams ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Īpašumam ir jākalpo sabiedrības interesēm, un tiesības uz īpašumu var ierobežot, ja ierobežojumi ir noteikti ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi. Īpašuma tiesību ierobežojumam, kas saistīts ar valsts tiesībām kontrolēt īpašuma izmantošanu, ir jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības vispārējām interesēm un indivīda pamattiesību aizsardzību. [14.4] Izskatāmajā gadījumā pieteicējas īpašums tika iznīcināts un notika iejaukšanās pieteicējas privātajā dzīvē, pamatojoties uz aizdomām par izdarītu noziedzīgu nodarījumu, tātad, pamatojoties uz Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu. Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē (1. pants). Kriminālprocesa likuma 6. pants noteic, ka amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam. Savukārt Kriminālprocesa likuma 19. pantā nostiprināta nevainīguma prezumpcija, proti, neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā (panta pirmā daļa). [15] Vērtējot policijas rīcības raksturu un aizskāruma smagumu, apgabaltiesa vērtē, vai iejaukšanās pieteicējas tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un īpašuma neaizskaramību bija noteikta ar likumu, vai tai bija leģitīms mērķis un vai tā bija samērīga. [15.1] No lietas materiāliem izriet, ka policija ieradās negaidīti, vairākās automašīnās, informēja, ka ir uzsākts kriminālprocess, ka pieteicēja audzē narkotikas – kaņepes -, uzrādīja kratīšanas orderi, kratīšana (kaņepju stādu nogriešana) notika publiski. Pieteicēja norāda, ka tādējādi radiem, kaimiņiem un citiem radās jautājumi un aizdomas par pieteicējas kādu iespējamu nelikumīgu darbību.Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 179. panta pirmo daļu kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā. Šā panta otrā daļa noteic, ka kratīšanu izdara nolūkā atrast kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus, dokumentus, līķus vai meklējamās personas.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 180. panta pirmajai daļai kratīšanu izdara ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu. Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu pieņem, pamatojoties uz procesa virzītāja ierosinājumu un tam pievienotajiem materiāliem. Šā panta trešā daļa noteic, ka neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, kratīšanu var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu. Ja lēmumu pieņem izmeklētājs, tad kratīšanu izdara ar prokurora piekrišanu. Savukārt panta piektā daļa noteic, ka par šā panta trešajā daļā norādīto kratīšanu procesa virzītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tās izdarīšanas paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja izmeklēšanas darbības nepieciešamību un neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības protokolu. Tiesnesis pārbauda kratīšanas tiesiskumu un pamatotību.
[15.2] Kratīšana ir galējs kriminālizmeklēšanas līdzeklis, kura pielietošana nevietā, kā to apliecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums žurnālistes Ilzes Naglas lietā, valstij var nozīmēt prāvu soda naudu un kaitējumu tās tiesiskuma reputācijai. Kratīšanu veic tikai tad, ja citu izmeklēšanas iespēju nav. Likums nosaka, ka personām, kuras atrodas kratīšanas vietā, izskaidro to tiesības. Kratīšana ir jādokumentē, iekļaujot protokolā izmeklētāju darbības un klātesošo piezīmes. Mājokļa neaizskaramība pieder personas pamattiesībām, kuras aizsargā Latvijai saistoši starptautiski līgumi, konvencijas, kā arī Latvijas Republikas Satversme un likumi. Taču nozieguma atklāšanas, novēršanas vai pārtraukšanas nolūkā, ievērojot likuma prasības, tiesībsargājošajām iestādēm ir tiesības iekļūt mājoklī un pārmeklēt to. Ievērojot kratīšanas kā izmeklēšanas metodes radikālo raksturu, likumdevējs paredzējis, ka to izdara ar īpašu izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu, kurš tiek pieņemts, pamatojoties uz procesa virzītāja ierosinājumu un tam pievienotajiem materiāliem. Tiesnesim jābūt pārliecinātam, ka policijai kratīšanas ordera saņemšanai ir pietiekams pamatojums, norāda krimināltiesību eksperts, Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Andrejs Judins (https://lvportals.lv/skaidrojumi/256970-kratisana-personas-un-tiesibsargu-tiesibas-un- pienakumi-2 013). [15.3] Tātad ne vienmēr izmeklēšanas mērķa sasniegšanai nepieciešams veikt tieši kratīšanu. Piemēram, ja nav pilnīgas pārliecības, ka persona tīši izvairās no liecību sniegšanas, policijai sākumā jāizmanto citus, maigākus, likumā paredzētus paņēmienus, piemēram, aicinot cilvēku pašu labprātīgi sniegt izmeklēšanai nepieciešamo informāciju. Tikai neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ izmeklēšanai svarīgie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, kratīšanu var izdarīt arī ar procesa virzītāja lēmumu. Jo pretējā gadījumā netiek sasniegts kriminālprocesa mērķis, lai krimināltiesiskās attiecības tiktu risinātas bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. [16] Izskatāmajā gadījumā lēmumu par kratīšanas izdarīšanu 2018. gada 27. augustā pieņēmusi Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektore Beāte Švede. Kratīšanai piekritusi Rēzeknes prokuratūras prokurore Jeļena Laganovska. Kratīšanas tiesiskumu un pamatotību apstiprinājusi Rēzeknes tiesas tiesnese Tatjana Maļinovska jau pēc kratīšanas. Tātad kratīšana veikta, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 180. panta trešo daļu, proti, neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt. [16.1] Izmeklētāja lēmumā norādīts, ka kriminālprocesa materiālos iegūtā informācija liecina par to, ka īpašumā, iespējams, tiek audzēti narkotiskas vielas saturoši augi, kas norāda uz iespējamu narkotiskās vielas saturošu augu neatļautu sēšanu un audzēšanu, tāpēc, lai novilcināšanās dēļ meklējamie augi netiktu iznīcināti vai noslēpti, ir steidzama nepieciešamība /pers. B/ piederošajā īpašumā veikt kratīšanu neatliekamības kārtībā. Kaut arī kratīšanas tiesiskumu un pamatotību jau pēc veiktās kratīšanas apstiprinājusi Rēzeknes tiesas tiesnese Valsts amatpersona, apgabaltiesas ieskatā ne no izmeklētājas lēmuma, ne no tiesneses apstiprinājuma nav saskatāma nepieciešamība veikt kratīšanu neatliekamības kārtībā, ne arī pamatojums tam, ka meklējamie augi varēti tikt iznīcināti vai noslēpti. Kratīšana ir veikta 27. augustā. Kā zināms, kaņepes neizaug vienā dienā, tātad tās jau tur bija augušas vismaz no vasaras sākuma. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka īpašums atrodas ceļa malā un kaņepes augušas ap māju, ceļmalā un dārzā. [16.2] Kā izriet no kratīšanas protokola, tad /pers. B/ labprātīgi izsniedzis augus, kuri, iespējams, satur narkotiskās vielas. /pers. B/ paskaidrojis, ka ar kaņepju audzēšanu nodarbojas viņa māte (pieteicēja). Savukārt no pieteicējas paskaidrojumiem izriet, ka kaņepes viņa audzē visu mūžu, tās audzējis arī viņas tēvs, viņa turpina sentēvu kulinārā mantojuma tradīcijas.Apgabaltiesai šķiet apšaubāma iespēja, ka pieteicēja būtu iznīcinājusi izaudzētās kaņepes, ja viņa tās gadiem ir audzējusi pašpatēriņam. Līdz ar to apgabaltiesas ieskatā lietā nav pierādīta kratīšanas steidzamība un neatliekamība.
Tāpat nav saprotams, kāpēc policijai bija jāiznīcina visas kaņepes, ja bija iespējams paņemt paraugus no vairākiem stādiem un veikt ekspertīzi. Apgabaltiesa var piekrist Ģenerālprokuratūras norādītajam, ka juridiskajā literatūrā nav noteiktas viennozīmīgas un konkrētas izmeklēšanas metodes, kuras būtu jālieto izmeklētājam, konstatējot nelikumīgu kaņepju audzētavu. Tomēr ir jāievēro, ka Latvijā ir atļauta kaņepju audzēšana un Latvijā brīvdabā lielākoties aug tikai sējas kaņepe. Līdz ar to, pirms iznīcināt visus augus, būtu saprātīgi pārliecināties, ka tie satur narkotiskas vielas. Turklāt, kā izriet no pieteicējas paskaidrojumiem, kaņepju audzēšanas speciālists /pers. C/, kas pēc pieteicējas lūguma ieradās uz kratīšanu, policijas darbiniekiem norādīja, ka tās esot sējas kaņepes, kas nesatur narkotiskas vielas.
[16.3] Tāpat vispārzināms, ka Latvijā pārsvarā savvaļā aug sējas kaņepe, (Cannabis sativa L.). Sējas kaņepes ir nozīmīgs kultūraugs, jo no tās iegūst divu veidu produkciju — šķiedru un sēklas. Sējas kaņepes ir sens Latvijas kultūraugs, bet 20 gs. vidū to audzēšanu Latvijā aizliedza un vēlāk noteica, ka tās drīkst audzēt tikai ar atļaujām. Mūsdienās sējas kaņepju audzēšana ir atļauta šķiedras un sēklu ieguvei, kā arī dārzkopības mērķiem, taču tās nedrīkst audzēt telpās un segtās platībās (piemēram, siltumnīcās vai zem plēves). Kopš 2008. gada Latvijā vairākās saimniecībās sāka audzēt sējas kaņepes sēklu un šķiedras ieguvei (https://www.zm.gov.lv/lauksaimnieciba/statiskas-lapas/kas-ir-sejas-kanepes-? id= 18673#jump). [16.4] Latvijas Industriālo kaņepju audzētāju mājas lapā (http://lathemp.lv/?page_id=84) norādīts, ka industriālā kaņepe (cannabis sativa) ir rūpnieciska kultūra, ar augstvērtīgu dabīgo šķiedru, koksni un sēklām. Industriālās kaņepes sēklas satur eļļu, ko izmanto medicīnā, kosmētikā, pārtikā, bet tā nesatur halucigēnās vielas, kas raksturīgas marihuānai. Konkrēti, psihi iespaidojošās vielas – tetrahidrokanabinola (turpmāk – THB) līmenis industriālajā kaņepē ir zem 0,3 % THB, kamēr marihuānā tas ir līdz 25 % THB no ekstrakta sausnas. Tāda kaņepe tikpat ir narkotiķis, kā rūgušpiens ir alkoholisks dzēriens, jo arī satur ap 0,25 % spirta. Industriālās kaņepes audzēšana ir atļauta un tiek veicināta ar likumdošanu gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs, Kanādā, Āfrikā, Austrālijā, Ķīnā u.c. [16.5] Saskaņā ar Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 6. panta pirmo daļu (redakcijā, kas bija spēkā 2019. gadā) Latvijā aizliegts audzēt miega magoni (Papaver somniferum), kokaīnkrūmus (Erythroxylum) un Indijas kaņepi (Cannabis sativa subsp. indica). Lauksaimnieciski vai citādi izmantojamās zemēs to īpašnieka vai nomnieka pienākums ir iznīcināt savas zemes platībās augošās miega magones. Šā panta otrā daļa noteica, ka šķiedras un sēklu ieguvei, kā arī dārzkopības mērķiem atļauts audzēt sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. sativa). Sējas kaņepju sējumus ierīko tikai atklātā laukā (tās nedrīkst audzēt telpās un segtajās platībās – siltumnīcās vai zem plēves). Zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir iznīcināt savas zemes platībās augošās kaņepes, kuras aizliegts audzēt saskaņā ar šo likumu. [17] Kaut arī Ģenerālprokuratūra minēto gadījumu nosauc par netipisku, norādot, ka 10 gadījumos no 19 tika konstatēts, ka kaņepju audzēšana notiek brīvā dabā bez papildu aprīkojuma un no desmit brīvā dabā atklātajām audzētavām deviņos gadījumos apstiprinājās fakts, ka brīvā dabā audzētas kaņepes satur narkotiskas vielas, lietā nav iesniegti pierādījumi, kas to apliecinātu. Turklāt minētais nemaina faktu, ka pieteicējai nepamatoti veikta kratīšana.No publiski pieejamās informācijas secināms, ka normāli Latvijas āra apstākļos nevar izaugt tādas kaņepes, no kurām var iegūt marihuānu. Latvijā dabā neaug Indijas kaņepe (Cannabis indica). No sējas kaņepēm (Cannabis sativa) neiegūst kannabinoīdu maisījumu – hašišu vai marihuānu. Indijas kaņepes nav piemērotas Latvijas klimatam, tās neienākas, cita lieta ir speciāls mikroklimats un apgaismojums siltumnīcās vai telpās. Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis norāda, ka āra apstākļos ,,narkotisko” kaņepi Latvijā nemaz nav iespējams izaudzēt. ,,Narkotisko kaņepi, ja ir runa par biznesu, tad laukā izaudzēt nevar, un narkotiskā kaņepe ir pilnībā kaut kas cits kā industriālā kaņepe. Narkotiskā kaņepe ir Cannabis indica, bet industriālā kaņepe ir Cannabis sativa”. Tāpat uzskata Latvijas Universitātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs Ģederts Ieviņš: ,,Šīs te Indica – potenciālu THC veidojošās šķirnes mūsu apstākļos gluži vienkārši nevar izveidot šo te THC, jo ziedēšanai te dienas garums ir pārāk garš vasarā, lai tā laicīgi paspētu uzziedēt, un pēc tam temperatūras ir pārāk zemas, lai šis augs varētu tālāk attīstīties. Un kopumā optimālai THC veidošanai vidējā gaisa temperatūra ir 28 grādi”. Tāpat speciālisti atzīst, ja izmanto Sativa, tad vispār ir izslēgts, jo sējas kaņepēm ģenētika ir tādā veidā atlasīta, lai tās neražotu vairāk par 0,2 %, varbūt 0,25 % (tetrahidrokanabinola). Lai apreibinātos, tetrahidrokanabinolam jeb THC, kas ir marihuānas galvenā darbīgā viela, līmenim ir jābūt aptuveni 4 %, bet pēc likuma burta pat Sativa šķirne, kuru neizmanto narkotisko kaņepju audzēšanai, kaut nedaudz, tomēr var pārsniegt atļautos 0,2 %. Savukārt par īsto narkotisko kaņepi dēvētajā Indica šķirnē THC līmenis var sasniegt pat 20 % (https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vide-un-dzivnieki/4-studija-skaidro-vai-latvija-ara-apstaklos-iespejams-izaudzet-narkotisko-kanepi.a313708/).
[18] Vērtējot citus Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14. pantā paredzētos apstākļus, apgabaltiesa konstatē turpmāk minēto. [18.1] Attiecībā uz apsūdzības smagumu norādāms, ka Krimināllikuma 256. pants noteic, ka par narkotiskās vielas saturošu augu neatļautu sēšanu vai audzēšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Kaut arī panta sankcija nav smaga, tomēr šāda tipa lietas parasti izraisa lielu sabiedrības interesi. [18.2] Vērtējot kriminālprocesa ilgumu, var piekrist Ģenerālprokuratūras norādītajam, ka uzsāktais kriminālprocess nav bijis ilgstošs, tomēr konkrētais gadījums ieguva plašu rezonansi publiskajā telpā pēc tam, kad internetā bija ievietots notikuma videomateriāls un pieteicēja bija par to informējusi laikrakstu „Rēzeknes Vēstis”. Notikums izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Par notikušo sabiedrībai kļuva zināms no medijiem, kā arī policijas sniegtās informācijas. Pieteicējas ieskatā arī plašā sabiedrības rezonanse radīja viņai morālas ciešanas, jo viņa šo informāciju interneta vietnēs neievietoja, bet pēc katras publikācijas saņēma zvanus, cilvēki viņu informēja par to saturu. Apgabaltiesa nevar piekrist Ģenerālprokuratūras viedoklim, ka par plašo rezonansi būtu atbildīga tikai pati pieteicēja. Pirmkārt, jau policijas rīcība bija tā, kas izsauca šo rezonansi, respektīvi, ja nebūtu nepamatotas kratīšanas, nebūtu arī sabiedrības intereses. [18.3] Vērtējot fiziskās personas personību un rīcību, līdzatbildību, apgabaltiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatējama pieteicējas līdzatbildība. Kā norāda pati pieteicēja, visu mūžu viņa ir bijusi likumpaklausīga pilsone, kas nekad nav izdarījusi jelkādus pārkāpumus. Ņemams vērā pieteicējas vecums (uz to brīdi – 72 gadi). Turklāt, kā jau norādīts, pieteicēja neko aizliegtu vai neatļautu nav darījusi, jo kaņepes audzēt ir atļauts.Tas, ka policija medijiem sniedza savu skaidrojumu par notikušo pēc tam, kad pieteicēja bija informējusi masu medijus, neattaisno policijas rīcību. Nenoliedzami, ka personai bija tiesības darīt zināmu konkrēto informāciju plašākai sabiedrībai, taču, atbildētāja ieskatā, šādā gadījumā viņai jārēķinās ar pastiprinātu sabiedrības interesi un masu mediju uzmanību. Apgabaltiesas ieskatā jāņem vērā sabiedrības un masu mediju interese par šādām lietām un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, līdz ar to Ģenerālprokuratūra nepamatoti vaino pieteicēju sabiedrības intereses izraisīšanā. Tieši policija ir radījusi notikumu (publiski veiktu kratīšanu, kas vēlāk izrādījās nepamatota), kurš izraisīja sabiedrības interesi.
[19] Apkopojot iepriekš minēto, novērtējot ar policijas rīcību nodarītā konkrētā aizskāruma smagumu, apgabaltiesa konstatē, ka ir pārkāptas vairākas pieteicējas cilvēktiesības. Apgabaltiesa atzīst, ka iejaukšanās pieteicējas tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un īpašuma neaizskaramību bija noteikta ar likumu, tai bija leģitīms mērķis, bet konkrētajos apstākļos un veidā, kādā tā notika, tā bija acīmredzami nesamērīga. Kratīšana tika veikta kriminālprocesa ietvaros un pamatojoties uz izmeklētājas lēmumu, kratīšanas mērķis bija noziedzīgu nodarījumu apkarošana un citu personu likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tomēr policijas darbinieki, veicot kratīšanu, nebija ievērojuši samērīguma principu. Apgabaltiesa piekrīt pieteicējai tai ziņā, ka policijas darbiniekiem bija iespēja paņemt vienu vai izlases kārtībā vairākus augus un veikt ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai augi satur narkotiskās vielas, nevis iznīcināt visus augus. Nepārliecinoties par to, vai tiek audzētas narkotiskās kaņepes, policijas rīcība, iznīcinot visus stādus, nav atzīstama par samērīgu.Nemantiskā kaitējuma nodarīšana pamatā izriet no policijas amatpersonu rīcības kriminālprocesa, kas vēlāk izbeigts, ietvaros. Arī Ģenerālprokuratūra netieši ir atzinusi, ka policijas rīcība nav bijusi samērīga. Atbildētājs norāda, ka, reaģējot uz radušos situāciju, tika izvērtēta gan Valsts policijas darbinieku rīcība notikuma vietā, gan arī pielietotās procedūras atbilstība augu ekspertīzes veikšanai. Jāatzīmē, ka darbinieku rīcībā netika konstatēti pārkāpumi, taču, pārskatot Valsts policijas pielietoto metodi attiecīgajā situācijā, turpmāk nolemts izmantot situācijai atbilstošāku procedūru augu ekspertīzes veikšanai, neriskējot nodarīt materiālo kaitējumu personai, kura audzē kaņepes savai mājsaimniecībai. Detalizētākus komentārus par konkrētām darbībām Valsts policija nekomentē, jo tas saistās gan ar izmeklēšanas, gan operatīvās darbības taktiku un metodiku, kas ir izmeklēšanas noslēpuma objekts.
[20] Kaitējuma atlīdzināšanas likuma anotācijā norādīts, ka kriminālprocesa ierosināšana, izmeklēšanas darbībuveikšana, drošības līdzekļu piemērošana un lietas iztiesāšana ir vērsta uz patiesības noskaidrošanu. Personu šajā procesā sargā nevainīguma prezumpcija. Nevainīguma prezumpcija liedz pret personu izturēties tā, it kā būtu pierādīts, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Taču nevainīguma prezumpcija neliedz noteikt personai ierobežojumus, ja tādi nepieciešami konkrēta leģitīma mērķa sasniegšanai un tiek ievērots samēngums. Kriminālprocess ir patiesības noskaidrošana, kas, iespējams, rada nepatīkamas emocijas, bet ne vienmēr tās sasniedz tādu pakāpi, lai būtu runa par morālā kaitējuma – personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums – atlīdzināšanas pienākumu. Arī tiesību teorijā par pamatu morālā kaitējuma atlīdzinājumam tiek atzīts būtisks personas pamattiesību aizskārums. Līdz ar to secināms, ka nepamatota kriminālprocesa gadījumā pamats nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanai var būt nepamatota kriminālprocesa gaitā veiktās darbības, kas būtiski aizskārušas personas pamattiesības, nevis kriminālprocess kā tāds.
(http://titania.saeima.Iv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/D358C46EE64B01CFC2257F B5003F122B?OpenDocument).
Izskatāmā gadījumā apgabaltiesa ir konstatējusi, ka ar kriminālprocesā veiktajām darbībām ir būtiski aizskartas pieteicējas pamattiesības.
[21] Pieteicēja arī norādījusi, ka nodarīts kaitējums viņas veselībai. Pieteicēja argumentē, ka tika iznīcināts pieteicējas ieguldītais darbs, nopostīta vēl neizaudzēta raža. Tas pieteicējai radīja lielus emocionālus pārdzīvojumus. Pieteicējai līdzcilvēku priekšā nācās taisnoties par to, ka neko nelikumīgu nav darījusi. Pieteicējas veselības stāvoklis kratīšanas laikā un pēc tam krasi pasliktinājās, tika izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība. Pieteicēja ilgstoši nevarēja veikt ikdienas darbus, naktīs gulēt. Veselības stāvoklis nav uzlabojies līdz pat šim brīdim.Izvērtējot lietas apstākļus, ņemot vērā pieteicējas paskaidrojumus, tiesai nerodas šaubas, ka policijas darbinieku negaidītā ierašanās pieteicējas dzīvesvietā, informēšana par uzsākto kriminālprocesu un iespējamo noziedzīgo nodarījumu, kratīšanas veikšana, nogriežot visus pieteicējas izaudzētos kaņepju stādus, kas notikusi publiski, varēja radīt pieteicējai stresu, pārdzīvojumu, un citas negatīvas emocijas, kā arī ietekmēt pieteicējas veselības stāvokli, ņemot vērā pieteicējas cienījamo vecumu.
Apgabaltiesai nav šaubu, ka pieteicējas veselības stāvoklis pasliktinājās tieši policijas amatpersonu nepamatotas rīcības rezultātā. Izvērtējot lietā iesniegto Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta informācijas zīmi pacientam par izsaukumu, konstatējams, ka pieteicējai 2018. gada 27. augustā bijis paaugstināts asinsspiediens, kas pēc nomierinošas terapijas ir normalizējies. Pieteicēja veselības stāvokļa dēļ nav varējusi arī parakstīt kratīšanas protokolu un sniegt paskaidrojumus. Izvērtējot lietā iesniegto ģimenes ārsta izrakstu no pacienta medicīniskās kartes, konstatējams, ka pieteicējai veselības problēmas ir ilgstošas, t.sk., saistībā ar asinsspiedienu. Pieteicēja pastāvīgi lieto sedatīvus līdzekļus, turpina antihipertensīvo terapiju. Līdz ar to, ņemot vērā pieteicējas cienījamo vecumu un jau tā slikto veselības stāvokli, nav šaubu, ka vēl vairāk saasinājās veselības problēmas saistībā ar kriminālprocesa ietvaros veikto kratīšanu.
Tāpat nepatīkamus pārdzīvojumus pieteicējai radījusi konkrētā gadījuma publicitāte. Kā jau apgabaltiesa norādīja, apstāklis, ka pati pieteicēja ir darījusi publiski zināmu informāciju gan par uzsākto kriminālprocesu, gan veikto kratīšanu, nav saistāms tikai ar pieteicējas rīcību. Pamatā šim gadījumam tomēr ir policijas veiktā kratīšana.
Apstāklis, ka Valsts policija pēc kriminālprocesa izbeigšanas, negaidot pieteicējas iesniegumu par kaitējuma atlīdzinājumu un publiski ir atvainojusies pieteicējai, ir vērtējams, ka Valsts policija ir apzinājusies savu prettiesisko rīcību, tomēr apgabaltiesas ieskatā atvainošanās nav atbilstīgs atlīdzinājums konkrētajā situācijā.
Apgabaltiesa piekrīt Ģenerālprokuratūrai, ka lietas apstākļi nav uzskatāmi par tādiem, lai atzītu, ka ir noticis pieteicējas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu smags aizskārums, arī pieteicēja uz smagu seku iestāšanos nenorāda, tomēr apgabaltiesas ieskatā atvainošanās izskatāmajā gadījumā nav atbilstošs atlīdzinājums un nesniedz pieteicējai gandarījumu.
[22] Kaut arī Ģenerālprokuratūra norāda, ka policijas amatpersonu rīcība bija likumīga un sankcionēta, bet vēlāk izrādījās nepamatota, jo ekspertīzē izņemtajos kaņepju stādos narkotiskās vielas netika konstatētas, apgabaltiesas ieskatā kratīšana konkrētajos lietas apstākļos nav bijusi samērīga un ir nodarījusi pieteicējai gan nemantisku, gan mantisku kaitējumu. Ģenerālprokuratūra pareizi norāda, ka publiskas atvainošanās mērķis ir paust nožēlu par notikušo ne tikai konkrētai personai, bet šo nožēlu darīt zināmu sabiedrībai kopumā, tādējādi vienlaikus gan atzīstot kļūdu, gan reabilitējot personu sabiedrības acīs. Un tomēr apgabaltiesas ieskatā konkrētajā gadījumā policija nav rīkojusies atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām, lai pēc iespējas mazāk iejauktos pieteicējas privātajā dzīvē, lai nenodarītu kaitējumu pieteicējas īpašumam un veselībai.Apgabaltiesa piekrīt, ka policijai jābūt kā sargsuņiem, kam jārīkojas, ja ir aizdomas par likumpārkāpumu, taču rīcībai jābūt, samērīgai: tai jāatspoguļo rūpes par sabiedrību, bet vienlaikus jārespektē personas tiesības un privātīpašums. Konkrētajā gadījumā policijai nebija pareizas metodes, bija iespējas rīkoties saudzīgāk.
[23] Nemantisko kaitējumu atlīdzina, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas. Tikai tad, ja tas nav iespējams vai nav adekvāti, nemantisko kaitējumu atlīdzina ar citiem atlīdzinājuma veidiem – atvainošanos vai atlīdzinājumu naudā. Izskatāmajā gadījumā iepriekšējo stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, nav iespējams atjaunot. Proti, kratīšanu nevar pavērst par nenotikušu un padarīt par nebijušiem pieteicējas pārdzīvojumus.Morālais kaitējums ir subjektīvs jēdziens un, lai to novērtētu, iestādei un tiesai ir maksimāli jācenšas saprast konkrētā cilvēka izjūtas. Morālā kaitējuma atlīdzinājumam ir jāatbilst nodarītajam kaitējumam. Ņemot vērā, ka ciešanu izpausmju smaguma objektīva novērtēšana bieži vien ir neiespējama, likumdevējs ir noteicis, ka morālā kaitējuma atlīdzināšanai nav nepieciešams pierādīt ciešanu apmēru. Šo apmēru tiesa var novērtēt pati pēc saprātīgas vispārējās pieredzes un lietas apstākļiem (sk. Gredzena I., Mita D., 94. panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Briede J. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 940. lpp.). Morālais kaitējums tiek prezumēts, proti, tiek pieņemts, ka konkrēts aizskārums konkrētajai personai varētu izraisīt nepamatotas ciešanas. Lemjot par atlīdzinājumu, jāatceras, ka morālais kaitējums ir subjektīvs jēdziens, tie ir personas iekšēji pārdzīvojumi (sk. Senāta 2011. gada 5. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-25/2011 12. punktu). Atbilstoši judikatūras atziņām, nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu. Tādējādi atlīdzinājums demokrātiskā un tiesiskā valstī nedrīkst būt nesamērīgi mazs (sk. Senāta 2016. gada 30. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-1214/2016 6. punktu un 2019. gada 31. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-316/2019 7. punktu).
Senāts arī norādījis, ka, nosakot morālā (nemantiskā) kaitējuma atlīdzinājuma apmēru, ir jāņem vērā arī citos salīdzināmos gadījumos noteiktais atlīdzinājums (sk., piemēram, Senāta 2010. gada 16. februāra spriedumu lietā Nr. SKA-104/2010). Šāds apsvērums izriet no tiesiskās vienlīdzības principa. Proti, ka salīdzināmos gadījumos atlīdzinājumam ir jābūt līdzīgam, bet atšķirīgos gadījumos – atšķirīgam. Tāpat jāņem arī vērā, ka tiesas piešķirtais atlīdzinājums par morālo kaitējumu nedrīkst būt ievērojami zemāks par minimumu, kādu noteikusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa salīdzināmās lietās (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010. gada 20. jūlija sprieduma lietā „Ciorap v. Moldova (No.2”), iesnieguma Nr. 7481/06, 24. un 25. punkts).
[24] Iespēju robežās iepazīstoties ar Tiesu informācijas sistēmā pieejamo informāciju, apgabaltiesa nekonstatē, ka administratīvajā tiesā būtu izskatīta lieta, kas ir pilnībā analoga izskatāmajai lietai. Līdz ar to, vērtējot, kāda veida atlīdzinājums konkrētajā gadījumā būtu uzskatāms par taisnīgu un atbilstīgu, apgabaltiesa kā atskaites punktu izmanto tiesu praksi lietās, kurās ir spriests par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu saistībā ar iestāžu pārkāpumiem, kas pieļauti pret personu privātās dzīves aizsardzību. Turpmāk pieminētajās lietās apgabaltiesas spriedumi ir stājušies spēkā. [24.1] Administratīvajā lietā Nr. A420282314 pieteicējam atlīdzināts nemantiskais kaitējums 230 euro apmērā par nodarīto morālo kaitējumu – pieteicēja privātuma aizskārumu pārģērbšanās laikā septiņās dušas apmeklējuma reizēs. [24.2] Administratīvajā lietā Nr. A42342405 konstatēts, ka iestāde prettiesiski iekļāvusi pieteicēja sensitīvos datus Psihisko traucējumu un psihisko slimību valsts reģistrā. Apgabaltiesa saskatīja Latvijas Republikas Satversmē noteikto pamattiesību pārkāpumu un morālo kaitējumu novērtēja kā smagu. Pārkāpums bijis ilgstošs, turklāt tas netika novērsts nekavējoties, bet gan vilcinoties. Morālais kaitējums tika piespriests 4268,62 euro (3000 lati). [24.3] Administratīvajā lietā Nr. A42578707 tiesa atzina par prettiesisku iestādes faktisko rīcību, veicot pieteicējas un viņas ģimenes datu apstrādi un iegūto datu nodošanu trešajai personai. Iestāde nebija informējusi pieteicēju par paredzēto personas datu apstrādes mērķi un pamatojumu. Pieteicējam piešķirts morālā kaitējuma atlīdzinājums 1280,58 euro (900 latu) apmērā. [24.4] Administratīvajā lietā Nr. A420595011 tiesa atzina par prettiesisku iestādes rīcību, sniedzot informāciju ziņu medijam par disciplinārlietas ierosināšanu un ziņas par plānotās disciplinārlietas ierosināšanu pret pieteicēju. Tiesa ņēmusi vērā apstākli, ka disciplinārlieta tika izbeigta un informācija par disciplinārlietas izbeigšanu netika sniegta masu medijiem. Pieteicējam piešķirts morālā kaitējuma atlīdzinājums 711,44 euro (500 latu) apmērā. [24.5] Administratīvajā lietā Nr. A420523013 pieteicējam piespriests nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums 300 euro par 41 dienu ilgu pastāvīgu videonovērošanu. Arī administratīvajā lietā Nr. A420210615 pieteicējam noteikts nemantiskais kaitējums 300 euro par videonovērošanu. Nosakot atlīdzinājuma apmēru, apgabaltiesa ņēma vērā aizskāruma smagumu (tajā skaitā apstākli, ka tiesību aizskārums ildzis salīdzinoši īsu laika periodu un ka videonovērošana nav veikta sanitārajā mezglā). [25] Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā daudzās lietās ir vērtēts jautājums par privātās dzīves aizskārumu. [25.1] Lietā Bože pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja, ka ir noticis Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8. panta pārkāpums, norādot, ka bija notikusi iejaukšanās iesniedzēja tiesībās uz mājokļa un privātās dzīves neaizskaramību. Iesniedzējs bija piekritis ielaist mājoklī darbiniekus mājokļa apskatei, taču viņam netika pienācīgi sniegta informācija par tiesībām atteikties to darīt, vai par iespējamām sekām, piekrītot policijas lūgumam. Tiesa arī konstatēja, ka priekšmetu izņemšana nav notikusi saskaņā ar likumu, kas savukārt nozīmēja, ka ir pieļauts Konvencijas 8. panta pārkāpums. Tiesa atzina, ka pieteicējam pienākas nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums 3000 euro. [25.2] Lietā Jankauskas pret Lietuvu Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina Konvencijas 8. panta pārkāpumu un atbilstošu atlīdzinājumu 1000 euro apmērā par to, ka cietuma ierēdņi laikā no 1999. gada līdz 2001. gadam atvēra visas iesniedzēja vēstules, kas bija adresētas valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām, proti, viņa ģimenei, radiniekiem, draugiem un viņa advokātam, kā arī adresētas pieteicējam. [25.3] Lietā Oderovs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina Konvencijas 8. panta pārkāpumu, piešķirot iesniedzējam atlīdzinājumu 1500 euro. Tiesa uzskatīja, ka iesniedzējam kriminālprocesa laikā netika nodrošināta efektīva pēckontrole pār viņa apstrīdēto operatīvās darbības pasākumu tiesiskumu, kas savukārt nesniedza pietiekamu procesuālo aizsardzību pret iespējamo patvaļu. Tiesa uzskatīja, ka šajā gadījumā iejaukšanās iesniedzēja saziņā ar viņa aizstāvi nebija nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā. [25.4] No administratīvo tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses ir secināms, ka piešķirtā atlīdzinājuma amplitūda ir plaša un atlīdzinājuma apmērs ir atkarīgs no katras lietas individuālajiem apstākļiem. [26] Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14. panta ceturtā daļa noteic, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzību nosaka līdz 7000 euro apmērā.Izskatāmajā gadījumā apgabaltiesa konstatēja ne tikai nepamatotu iejaukšanos pieteicējas privātajā dzīvē, bet arī tiesību uz īpašumu pārkāpumu, kā arī nepamatotas iejaukšanās dēļ pieteicējas veselībai nodarītu kaitējumu. Izvērtējot šajā lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā kopsakarā, kā arī administratīvo tiesu praksi, apgabaltiesa atzīst, ka atbilstošs atlīdzinājums šajā konkrētajā gadījumā būtu 1500 euro. Apgabaltiesa uzskata, ka šāds atlīdzinājuma apmērs sniedz pieteicējai gandarījumu par nepamatotu iejaukšanos privātajā dzīvē un īpašuma tiesību aizskārumu.
[27] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 124. panta pirmajai daļai par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā jāmaksā valsts nodeva 30 euro apmērā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 124. panta otrajai daļai par apelācijas sūdzību, kā arī par pretapelācijas sūdzību maksā valsts nodevu 60 euro apmērā. Savukārt Administratīvā procesa likuma 126. panta otrā daļa noteic, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots un pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, valsts nodevu piespriež no atbildētāja. Pieteicēja ar tiesneša lēmumiem daļēji atbrīvota no valsts nodevas samaksas par pieteikuma iesniegšanu, samazinot valsts nodevas apmēru līdz 10 euro un par apelācijas sūdzības iesniegšanu, samazinot valsts nodevu līdz 20 euro.Ievērojot, ka pieteikums tiek apmierināts, no atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes piespriežama valsts nodevas nesamaksātā daļa 60 euro (20 euro par pieteikumu + 40 euro par apelācijas sudzibu) par labu valsts budžetam.
[28] Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesas spriedums nav pamatots.Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 124., 126., 307., 309. pantu un 329. panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa.
nosprieda
daļēji apmierināt /pers. A/ pieteikumu par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu.
Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atlīdzināt /pers. A/ nemantisko kaitējumu 1500 euro (viens tūkstotis pieci simti euro).
Pārējā daļā pieteikumu noraidīt.
Piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. A/ viņas samaksāto valsts nodevu 30 euro, kas atlīdzināma no Ģenerālprokuratūras budžeta līdzekļiem.
Uzlikt pienākumu atbildētāju pārstāvošajai iestādei – Ģenerālprokuratūrai – iemaksāt valsts budžetā valsts nodevu 60 euro.
Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Pietiek