PĒTERIS APINIS
Zemenes ir vienas no populārākajām ogām Eiropā. Eiropieši zemenes ēd daudz, un pēdējās desmitgades laikā ražošanas apjomi vairumā valstu ir pieauguši. Zemenes tiek uzskatītas par veselīgām ogām – gan C vitamīna, gan antioksidantu satura dēļ. Zemenes īpaši bieži patērē bērni, dažkārt pat lielos daudzumos. Tas ir viens no iemesliem nodrošināt, lai zemenes būtu brīvas no pesticīdiem, neraugoties uz intensīvām ražošanas metodēm.
Eiropā ir tāda organizācija PAN Europe (Pesticide Action Network Europe), kas ir starptautiska, neatkarīga tīkla organizācija, kuras galvenais mērķis ir samazināt pesticīdu lietošanu un to negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību Eiropā. PAN Europe iestājas par ilgtspējīgāku lauksaimniecību un vidi, kas brīva no bīstamajiem pesticīdiem. Organizācija aktīvi uzrauga Eiropas Savienības pesticīdu politiku, cīnās pret pesticīdu izmantošanu, kas var graut endokrīno sistēmu, un atbalsta bioloģiskās lauksaimniecības principus. Organizācija regulāri publisko ziņojumus un pētījumus par pesticīdu atliekām pārtikā, tostarp par augļu un dārzeņu piesārņojumu, norādot uz potenciālajiem riskiem, ko rada to lietošana. Tā sadarbojas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, lai panāktu stingrāku likumdošanu, kas ierobežotu bīstamo ķīmisko vielu apriti ES tirgū un pasargātu patērētājus. Būtībā PAN Europe darbojas kā sargsuns (watchdog), kas neatkarīgi pēta pesticīdu atlieku līmeni produktos un izglīto sabiedrību par ķīmisko vielu ietekmi uz mūsu veselību un ekosistēmu.
Tad nu šī organizācija ir rūpīgi pētījusi zemenes Eiropā attiecībā par pesticīdu atliekvielām un apkopojusi savus pētījumu https://www.pan-europe.info/sites/pan-europe.info/files/public/resources/reports/PFASinSTRAWBERRY_report.pdf. Visiem, kas labi pieprot angļu valodu, kam interesē – cik saindētas ir no svešām valstīm ievestas zemenes, iesaku lasīt orģinālu. PAN Europe materiālu apkopojumā ir arī uzskatāmas tabulas un precizējumi – kurās valstīs kuras zemenes bijušas ar pesticīdiem un neirotoksiskām vielām bagātākās.
Īsumā – PAN Europe analizēja 41 vietējās ražošanas zemeņu paraugu 11 ES dalībvalstīs. Konvencionāli audzētajās zemenēs konstatētais piesārņojuma apjoms radīja nopietnas bažas – vidēji Eiropas zemenes bija piesārņotas ar 3,5 dažādām pesticīdu vielām, un visbiežāk sastopamie pesticīdi bija starp visindīgākajiem, kas zināmi ES: endokrīnās sistēmas darbību traucējošas vielas, PFAS un neirotoksiskas vielas.
Kopumā 78 % zemeņu paraugu no tradicionālās lauksaimniecības saturēja vismaz viena pesticīda atliekas, bet 61 % — divu vai vairāku pesticīdu atliekas. Lielākais atlieku skaits vienā paraugā tika konstatēts Beļģijā (9), Ungārijā un Slovēnijā (8) un Īrijā (7). Tikai 22 % tradicionāli audzētu zemeņu un visi 5 paraugi, kas bija marķēti kā bioloģiski audzēti un bez pesticīdiem, nesaturēja kvantificējamas pesticīdu atliekas.
Ievērojama daļa zemeņu saturēja divu endokrīnās sistēmas darbību traucējošu pesticīdu atliekas, proti, fludioksonila (39 %) un ciprodinila (33 %) atliekas, kurus saskaņā ar ES tiesību aktiem jau pirms diviem gadiem vajadzēja izņemt no tirgus, taču Eiropas dalībvalstu iestādes atsakās godīgi īstenot šos tiesību aktus. 58 % paraugu tika atrasti PFAS pesticīdi, savukārt 56 % pārbaudīto zemeņu saturēja pesticīdus no bīstamākās kategorijas, kurus dalībvalstīm bija jāizņem no aprites jau kopš 2011. gada. Visbeidzot, gandrīz katrā piektajā paraugā (17 %) tika atrasti neirotoksiski pesticīdi. Tas nudien ir bīstami, jo rada bažas, ka mazi bērni un grūtnieces var uzņemt ievērojamus šo vielu daudzumus.
Mēģināšu skaidrot – ko mēs varam saprast no šiem pētījumiem un apkopojuma, jo zemenes allaž ir to produktu sarakstos, kuros pesticīdu atliekas konstatētas biežāk nekā citos augļos un ogās. Zemenes ir ļoti jutīgas pret pelējumu un kaitēkļiem, tāpēc konvencionālajā lauksaimniecībā tās bieži tiek apstrādātas intensīvi. Starptautiskās vides aizsardzības organizācijas (piemēram, Environmental Working Group) katru gadu publicē “netīro divpadsmitnieku” sarakstu, kurā zemenes parasti ieņem pirmo vietu. Šis saraksts gan ir balstīts uz datiem no ASV, kur regulējums un atļautie pesticīdi atšķiras no ES.
Eiropas Savienībā pārtikas drošības standarti ir vieni no stingrākajiem pasaulē. ES ir noteikusi stingrus maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus visiem pārtikas produktiem, kas tiek audzēti vai importēti ES tirgū. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) cenšas veikt monitoringu.
ES ir aizliegusi daudzas vielas, kuras atzītas par endokrīno sistēmu graujošām. Protams, sistēma Eiropā ir absurda – zinātniski jāpierāda, ka pesticīdi ir kaitīgi, izraisa slimības, grauj endokrīno sistēmu, tad ES izņem šos pesticīdus no apgrozījuma (nevis būtu jāpierāda, ka šie pesticīdi ir nekaitīgi, pirms tos lietot). Kamēr mediķi pierāda – cik kaitīgi ir esošie pesticīdi, ķīmijas uzņēmumi jau atraduši citas vielas, kas medicīnai atkal jāpierāda kā toksiskas. Process, lai aizliegtu šādas vielas, ir nepārtraukts, un pesticīdi, par kuriem ir zinātniski pierādīta negatīva ietekme uz hormoniem, tiek izņemti no aprites.
Tomēr būtiskā problēma ar pesticīdiem ir to kokteiļefekts – vairāku dažādu pesticīdu atlieku vienlaicīga klātbūtne, pat ja katra no tām ir zem pieļaujamā limita. Šāda kokteiļa kopējā ietekme uz endokrīno sistēmu ir riskantāka nekā katrai vielai atsevišķi.
Regulatīvajām iestādēm ir maz zināšanu par kumulatīvo un sinerģisko kokteiļa efektu ietekmi uz veselību, un nav noteikts papildu drošības koeficients, lai to kompensētu. Turklāt atrastās vielas ir starp visindīgākajām, kas apstiprinātas ES. Visbeidzot, atļautie atlieku robežlielumi dažkārt ir divas vai trīs reizes lielāki nekā tie, kas noteikti āboliem, lai gan bērni, ņemot vērā zemeņu pievilcību, spēj patērēt ievērojami vairāk zemeņu nekā ābolu.
Zinātniski pierādījumi liecina, ka hroniska saskare ar vairāku pesticīdu atliekvielām var izraisīt hroniskas slimības, piemēram, neauglību, tāpēc ir nepieņemami, ka EFSA kopš 2005. gada nav izstrādājusi metodiku, kas ņemtu vērā pesticīdu daudzkārtēju un pesticīdu kokteiļu iedarbību.
Šā ziņojuma rezultāti liecina par ES tiesību aktu nepietiekamu īstenošanu, kas noved pie iedzīvotāju pakļaušanas ļoti toksisku pesticīdu iedarbībai, parasti kokteiļu veidā. Pretēji Eiropas Komisijas pašreizējam priekšlikumam par Pārtikas un barības drošības kopregulu šie rezultāti liecina, ka ir nepieciešama pašreizējo standartu burtiskāka un ātrāka īstenošana, nevis noteikumu vājināšana.
Ziņojuma mērķis nav sniegt reprezentatīvu pārskatu par zemeņu piesārņojuma līmeni ar pesticīdiem 11 ES dalībvalstīs, bet gan veicināt izpratni par nozīmīgo piesārņojuma līmeni, jo īpaši ar pesticīdu maisījumiem dalībvalstīs. PAN Europe un tās partneri aicina ES un dalībvalstu iestādes palielināt pārredzamību pieejamajiem datiem par patērēto zemeņu piesārņojuma līmeni, kā arī atbalstīt lauksaimniekus esošo neķīmisko kaitēkļu apkarošanas metožu ieviešanā, kādas tiek izmantotas bioloģiskajā lauksaimniecībā. Patērētājiem būtu vēlams iespējami samazināt pesticīdu iedarbību caur pārtiku, jo īpaši bērniem un grūtniecības laikā.
Ko šis pētījums un aprakstītās bažas nozīmē zemeņu ēdājam? Ja vēlaties iegādāties zemenes ar mazāku pesticīdu risku izvēlieties bioloģisko lauksaimniecību. Bioloģiski sertificētās zemenēs sintētisko pesticīdu izmantošana ir aizliegta. Tas ir visefektīvākais veids, kā izvairīties no pesticīdu atliekām.
Es ieteiktu izvēlēties vietējās, sezonālās ogas. Vietējie audzētāji izmanto mazāk ķīmijas transportēšanai un ilgai uzglabāšanai, jo ogas nav jāapstrādā, lai tās izturētu tālo ceļu no citām valstīm. Jo tālāku ceļu zemenes ceļojušas, jo vairāk pesticīdu tajās ir. Neticiet zemenēm, kas ražotas ārpus ES. Eiropas savienībā audzētās ogas kopumā atbilst stingrākiem standartiem nekā ogas, kas importētas no valstīm ar švakāku pesticīdu kontroli.
Nebūtu slikti zemenes mazgāt. Lai gan mazgāšana nevar pilnībā noņemt sistēmiskos pesticīdus (tie uzsūcas augā), tā palīdz atbrīvoties no virspusējiem netīrumiem un daļas pesticīdu atlieku.
Nav pamata uzskatīt, ka visas Eiropā audzētās zemenes ir pārsātinātas ar bīstamām vielām, jo tām tomēr jāatbilst ES drošības kritērijiem. Tomēr zemenes ir kultūraugs, kurā pesticīdu klātbūtne ir biežāka nekā citos. Vietējās bioloģiski ražotās zemenes sezonas laikā ir visdrošākā izvēle.
Zemenes ir vieni no populārākajiem augļiem Eiropā. Eiropiešu zemeņu patēriņš ir liels, un pēdējās desmitgades laikā vairākās valstīs to ražošanas apjoms ir pieaudzis¹. Zemenes tiek uzskatītas par veselīgiem augļiem, jo tās satur C vitamīnu un antioksidantus. Tā kā tās īpaši bieži patērē bērni, dažkārt pat lielos daudzumos, ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai tās būtu brīvas no pesticīdiem, neraugoties uz intensīvām ražošanas metodēm. Ņemot vērā valsts iestāžu nepietiekamo pārredzamību attiecībā uz konkrētu produktu piesārņojuma līmeni, organizācija „PAN Europe“ un tās nacionālās partnerorganizācijas analizēja 41 vietējā ražojuma zemeņu paraugu 11 ES dalībvalstīs2. Konvencionāli audzētajās zemenēs konstatētais piesārņojuma apjoms rada nopietnas bažas: vidēji Eiropas zemenes ir piesārņotas ar 3,5 dažādām pesticīdu vielām, un visbiežāk sastopamie pesticīdi ir starp visindīgākajiem, kas apstiprināti ES: endokrīnās sistēmas traucētāji, PFAS un neirotoksiskās vielas.
Kopumā 78 % zemeņu paraugu no tradicionālās lauksaimniecības saturēja vismaz viena pesticīda atliekas, bet 61 % — divu vai vairāku pesticīdu atliekas. Lielākais atlieku skaits vienā paraugā tika konstatēts Beļģijā (9), Ungārijā un Slovēnijā (8) un Īrijā (7). Tikai 22 % tradicionāli audzētu zemeņu un visi 5 paraugi, kas bija marķēti kā bioloģiski audzēti un bez pesticīdiem, nesaturēja kvantificējamas pesticīdu atliekas. Ievērojamā daļā zemeņu tika konstatēti divu endokrīnās sistēmas darbību traucējošu pesticīdu atliekas, proti, fludioksonila (39 %) un ciprodinila (33 %), kurus saskaņā ar ES tiesību aktiem jau pirms vairāk nekā viena vai diviem gadiem vajadzēja izņemt no tirgus, taču ES un dalībvalstu iestādes atsakās pienācīgi īstenot šos tiesību aktus. 58 % paraugu tika atrasti PFAS pesticīdi, savukārt 56 % pārbaudīto zemeņu saturēja pesticīdus no bīstamākās kategorijas, ko sauc par „aizstājamajiem kandidātiem”, kurus dalībvalstīm bija jāizņem no aprites jau kopš 2011. gada. Visbeidzot, gandrīz katrā piektajā paraugā (17 %) tika konstatēti neirotoksiski pesticīdi, kas rada bažas, ņemot vērā to, ka mazi bērni var uzņemt ievērojamus daudzumus.
Šie rezultāti ir ļoti problemātiski vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka ES nav veikts riska novērtējums par vairāku pesticīdu atlieku toksicitāti. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) ar likumu 2005. gadā tika uzdots izstrādāt metodi, taču līdz šim tā nav iesniegta. Tādējādi regulatīvajām iestādēm ir ļoti maz zināšanu par kumulatīvās un sinerģiskās „kokteiļa” ietekmes sekām uz veselību, un nav noteikts nekāds papildu drošības koeficients, lai to kompensētu. Turklāt atrastās vielas ir starp visindīgākajām, kas apstiprinātas ES. Visbeidzot, atļautās atlieku robežvērtības dažkārt ir divas vai trīs reizes augstākas nekā tās, kas noteiktas āboliem³, lai gan bērni, ņemot vērā zemeņu pievilcību, spēj patērēt ievērojamus to daudzumus.
Arvien vairāk zinātnisko pierādījumu liecina, ka hroniska saskare ar vairāku pesticīdu atliekvielām var izraisīt hroniskas slimības, piemēram, neauglību, tāpēc ir nepieņemami, ka EFSA kopš 2005. gada nav izstrādājusi metodiku, kas ņemtu vērā daudzkārtēju iedarbību. Pozitīvākā ziņā tīrāki rezultāti no Francijas un Nīderlandes — kur attiecīgi 50 % un 66 % paraugu nesatur atliekas — liecina, ka pastāv tradicionālas zemeņu audzēšanas metodes, kas ļauj ievērojami samazināt pesticīdu lietošanu. Šā ziņojuma rezultāti liecina par ES tiesību aktu nepietiekamu īstenošanu, kas noved pie iedzīvotāju pakļaušanas ļoti toksisku pesticīdu iedarbībai, parasti to „kokteiļu” veidā.
Pretēji Eiropas Komisijas pašreizējam priekšlikumam par Pārtikas un barības drošības kopregulu⁴ šie rezultāti liecina, ka ir nepieciešama pašreizējo standartu burtiskāka un ātrāka īstenošana, nevis noteikumu vājināšana. Šī ziņojuma mērķis nav sniegt reprezentatīvu pārskatu par zemeņu piesārņojuma līmeni ar pesticīdiem 11 ES dalībvalstīs, bet gan veicināt izpratni par ievērojamo piesārņojuma līmeni, jo īpaši ar pesticīdu maisījumiem, lielākajā daļā dalībvalstu.
PAN Europe un tās partneri aicina ES un dalībvalstu valsts iestādes palielināt pieejamo datu par patērēto zemeņu piesārņojuma līmeni pārredzamību, kā arī atbalstīt lauksaimniekus esošo neķīmisko kaitēkļu apkarošanas metožu ieviešanā, kādas tiek izmantotas bioloģiskajā lauksaimniecībā. Mēs iesakām patērētājiem pēc iespējas samazināt pesticīdu iedarbību caur pārtiku, jo īpaši bērniem un grūtniecēm. Mūsu rezultāti liecina, ka bioloģisko zemeņu patēriņš novērš šādu iedarbību.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!