Kriminālprocess pret Kalnmeieru izbeigts

Kalnmeiers

24.septembrī prokurore Evita Masule pieņēmusi lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai pret divām personām – Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurori par izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu divām personām.

Vienlaikus prokuratūra informē, ka 2020.gada 21.septembrī pieņemts lēmums par šā kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret Ēriku Kalnmeieru, jo viņa nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Saskaņā ar šo lēmumu Kalnmeiera atklātā informācija par sākto kriminālprocesu pret konkrēto prokuroru četriem Ģenerālprokuratūras virsprokuroriem, kā arī prokuroram, kas pārstāv Latvijas Republikas Prokuratūru Eirojustā, kvalificējamas kā neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums Krimināllikuma 329.panta izpratnē, taču to izpaušana nav vērtējama kā neatļauta.

Informācijas atklāšanas tiesiskums prokuratūras iekšienē ir vērtējams kopsakarībā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, saskaņā ar kuru informācija, kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu, aizliegts prettiesiski izpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.

Šai pantā minētajam pārkāpumam ir nepieciešams konstatēt to, ka informācijas izmantošana (atklāšana) nav bijusi nepieciešama nedz konkrēti definēta uzdevuma veikšanai, nedz kā citādi nepieciešama konkrētai amatpersonai viņas pienākumu veikšanai. Informācijas atklāšanas saistība ar amata pienākumu veikšanu pastāv ne tikai tad, ja tās adresātam:

1) informācija ir tūlītēji nepieciešama, bet arī tad, ja

2) informācijas nepieciešamība ir paredzama tuvākajā nākotnē, vai

3) ja šis laiks nav precīzi nosakāms, taču informācijas nepieciešamība var aktualizēties jebkurā brīdī.

Iepriekš minētais it sevišķi attiecas uz informācijas apriti iestādes iekšienē, jo Krimināllikuma 329.panta mērķis nav paralizēt informācijas apmaiņu iestādē, ja tā saprātīgi nepieciešama iestādes funkciju veikšanai, norāda prokuratūra.

Vērtējot šo kritēriju, nav konstatēts likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 19.panta pārkāpums.

Ņemot vērā, ka ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera atklātā informācija ietvēra izmeklēšanas noslēpumu, izpaušanas pieļaujamības papildu kritērijs ir izmeklēšanas noslēpuma aizsardzība.

Vērtējot šo kritēriju, lēmumā norādīts, ka izmeklēšanas noslēpumam ir trīs galvenie mērķi.

Atklājot informāciju par sākto kriminālprocesu pret konkrēto prokuroru piecām Ģenerālprokuratūras amatpersonām dienesta vajadzībām, nevainīguma prezumpcijas aspekts un nepieciešamību aizsargāt brīva (neatkarīga) viedokļa veidošanu un lēmuma pieņemšanu tiesvedības ietvaros netiek izjaukti.

Arī trešais mērķis novērst riskus slēpt, iznīcināt vai viltot potenciālus pierādījumus, vadoties no ģenerālprokuroram tobrīd zināmajiem apstākļiem nebija apdraudēts. Tas, ka vēlāk apdraudējums tomēr radās, ir nevis informācijas atklājēja (Ē.Kalnmeiera), bet gan tās personas iespējamā atbildība, kura to radījusi, jo apdraudējuma esamība un tās pakāpe novērtējama, vadoties pēc apstākļiem, kas pastāvējuši informācijas atklāšanas momentā, nevis iestājušies vēlāk, skaidro prokuratūra.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


3
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
zinātāja
zinātāja

Žēl ka atcēla, jo šo negodīgo, viltīgo tipu vajadzētu tiesāt.

Delfu cenzore
Delfu cenzore

Baigi ātri !

Delfu cenzore
Delfu cenzore

Baigi ātri !