Valdības veidošana: Ministriju prioritātes pārsniedz nākamā gada budžeta līdzekļus

Koalīcijas partneri, kuri jau pusotru mēnesi cenšas izveidot valdību, apsprieduši pašreizējo valsts finanšu stāvokli un nākamā gada budžeta aprises jeb fiskālo telpu. Trešdien un ceturtdien ministrijas prezentē savas vajadzības jeb prioritātes, kas mērāmas vairākos miljonos eiro, bet nākamā gada budžetā tik daudz naudas nebūs. 

Trešdien un ceturtdien ministriju valsts sekretāri prezentē ministriju plānus. Politiskās debates par budžetu vēl nav sākušās, jo nav izveidota valdība, bet sākotnējās prognozes liecina, ka nākamā gada fiskālā telpa jaunām politiskām iniciatīvām būs 96 miljoni eiro, un nākamā gada budžeta deficīts plānots 3,5% apmērā. Šī gada budžeta deficīts sasniegs 7%. 

Iepazīstoties ar esošo valsts finanšu stāvokli un nākamā gada budžeta aprisēm, ministriju prezentētajām prioritātēm, “Apvienotā saraksta” pārstāvim Mārim Kučinskim rodas jautājums, vai pietiks naudas visām prioritātēm?

“Piemēram, veselības aprūpē jau no nākamā gada līkne sāk iet strauji uz leju, un tur nav iekļauts nekāds finansējuma palielinājums. Nav iekļauts arī obligātais militārais dienests, likumdošana ir, bet finansējuma nav. Iekļauts ir vienīgi pedagogu algu pieaugums, kas ir apstiprināts. Bez liekiem tēriņiem vajadzības stipri pārsniedz iespējas. Valdībā ir jābūt sarunām par to, kā veidosim budžetu, kur samazināsim un cik tālu vēl var atļauties palielināt budžeta deficītu,” atzīmēja Kučinskis. 

Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības” norādīja, ka runāt par nākamā budžeta aprisēm ir pāragri, jo šobrīd situācija ekonomikā ir dinamiska, ir jāmaina ekonomikas izaugsmes prognozes, un tas ietekmēs arī nākamā gada budžeta apjomu. 

Ašeradens pauda: “Un, izejot no šī, tiks veiktas budžeta korekcijas. Ir pāragri spriest par budžetu, ir jāredz viss laukums kopā un jāredz, kādu politiku vēlas veidot partijas, kas atbild par attiecīgām nozarēm, un ko vēlas attiecīgie ministri, un tad jāliek kopā valdības deklarācija, kas ir komplicēts, politisks dokuments. Pedagogu darba algu palielinājums nākamā gada prognozēs ir iekļauts. Attiecībā uz valsts aizsardzības dienestu, – tā kā šādas prognozes nebija iesniegtas, tad tas vēl nav iekļauts, bet nevienam nav šaubu, ka tāds tiks veidots, un arī memorandā ir rakstīts, ka pirmajā pusgadā tas tiks izveidots.”

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, partiju apvienības “Attīstībai/Par!” līderis, sacīja, ka viņam nav šaubu, ka nākamā gada budžetā nauda valsts obligātajam aizsardzības dienestam būs. 

“Nākošā gada aizsardzības budžets tiek rēķināts vēl pēc vecajiem rādītājiem, kas ir aptuveni 2,35%, kas pietiktu mums, lai uzsāktu valsts aizsardzības dienestu, bet noteikti nepietiek, ņemot vērā tendences gan Igaunijā, gan Lietuvā, gan arī šo apdraudējumu no Krievijas. Līdz ar to budžeta veidošana parādīs, kas ir jaunās valdības prioritātes,” atzīmēja Pabriks.

Pabriks uzsvēra, ka aizsardzībai no budžeta nākotnē jāparedz 3%, lai Latvija šajā jomā neatpaliktu no citām reģiona valstīm. 

Arī ekonomikas ministre Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības, kuras partija piedalās koalīcijas veidošanas sarunās, norādīja, ka par bažām, ka nākamā gada budžetā nepietiks naudas kādām prioritātēm, ir pāragri runāt, un svarīgi ir valdības deklarācijas rakstīšanas procesā vienoties par svarīgākajiem valsts attīstības mērķiem. 

“Jānosaka prioritātes visiem pasākumiem un, kā mēs visi apzināmies, tad prioritārajos pasākumos nozaru vēlmes darīt vienmēr ir lielākas par iespējām. Tas būs sarežģītākais, un tas process būs izšķirošais, cik ātri mēs nonāksim pie rezultāta, jo valdības deklarācijas procesā nekad nav iespējams detalizēti vienoties par budžeta sadaļām. Bet sarunas par fiskālām iespējām un nākamā gada budžeta plāna veidošanu bija ļoti konstruktīvas. Manuprāt, arī ļoti atklāti pārrunājot gan tos rāmjus, gan iespējas, gan iespējamās atkāpes no stingrajiem ierobežojumiem, ka noteikti ir drošība kā prioritāte,” norādīja Indriksone. 

Ņemot vērā, ka jaunās koalīcijas partneri jau pusotru mēnesi cenšas izveidot valdību, visticamāk, valsts nākamo gadu sāks ar tehnisko budžetu.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv