Vai nojaukt pieminekli Uzvaras parkā – viedokļu dažādība Saeimas Ārlietu komisijas sēdē

Uzvaras piemineklis

Latvijas starptautiskās saistības liedz vienpusēji demontēt Uzvaras parkā esošo pieminekli, šāds pamatsecinājums trešdien iezīmējās Saeimas Ārlietu komisijas sēdē pēc Ārlietu ministrijas (ĀM) un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvju uzklausīšanas.

Latvijas saistības attiecībā uz pieminekli ir iekļautas vienā no četru līgumu pakotnes, kura arī noteica Krievijas armijas izvešanu no Latvijas 1994.gadā, tika norādīts sēdē.

Tomēr deputāte Ieva Akuratere (K) pauda, ka nepiekrīt secinājumam par to, ka starptautiskās saistības liegtu rīkoties. Politiķe uzskata, ka brīvā Latvijā nākotnē nevar palikt šāds monuments, un aicināja veidot darba grupu, kurā tiktu meklēti risinājumi attiecībā uz pieminekli.

Parlamentārietis Kaspars Ģirģens (R) vaicāja, vai pieminekļa pārvietošana uz padomju karavīru tuvāko kapsētu būtu starptautisko saistību pārkāpums vai nē. Politiķa ieskatā tas būtu viens no risinājuma variantiem.

Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietnieks Atis Lots norādīja, ka, uzreiz nezinot, vai tas ir iespējams, ir grūti komentēt, kā Ģirģena priekšlikuma īstenošana ietekmētu Latvijas saistības. Jebkurā gadījumā šāds solis nepaliktu bez reakcijas no Krievijas puses, ņemot vērā pieminekļa pārvietošanas Igaunijā piemēru pirms apmēram 15 gadiem, atzīmēja ĀM pārstāvis.

Deputāte Krista Baumane (AP) pauda, ka jautājums par Latvijas tiesiskajām iespējām ir diezgan skaidrs, tāpēc pašlaik komisijā lemt par pieminekļa demontāžu būtu bezatbildīgi.

Savukārt parlamentārietis Jānis Dombrava (NA) uzskata, ka Saeimā ir politiskā griba ilgtermiņā panākt, lai Latvijā šāds objekts neatrastos. Jāmeklē juridiskais risinājums, lai to paveiktu, atzīmēja deputāts.

Dombrava un Ģirģens norādīja, ka ar pieminekli tomēr kaut kas būtu jādara, lai attiecībā uz to nesāktos pašdarbība no kādu iedzīvotāju puses.

Parlamentārietis Armands Krauze (ZZS) norādīja, ka runa ir par okupācijas simbolu, pie kura uzturas “Putina fašisti”. Politiķis uzsvēra, ka viņam riebjas gan piemineklis, gan arī pasākumi, kas tur notiek. Krauze pauda nožēlu, ka pērkoņkrustieši iepriekš nepareizi aprēķinājuši sprāgstvielu daudzumu, cenšoties pieminekli likvidēt. To viņš pauda kontekstā ar komisijas sēdē vairākas reizes pieminēto 1997.gadā notikušo pieminekļa spridzināšanas mēģinājumu.

Komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) pauda, ka šis piemineklis ir vērtējams kā okupācijas stabs, kas kā apendicīts Latvijas valstij būtu jāizgriež. Politiķis gan reizē atzina, ka, ņemot vērā ĀM plaši izklāstītos argumentus un Juridiskā biroja pausto, secināms, ka starptautiskās saistības liedz Latvijai vienpusēji demontēt Uzvaras parkā esošo pieminekli.

Tajā pašā laikā komisija pēc Kola ierosinājuma vienojās, ka

Rīgas dome tiks aicināta pieminekļa tuvumā uzlikt informatīvās plāksnes par tā vēsturisko kontekstu, pārliecināties par to, ka monumenta tehniskais stāvoklis neapdraud cilvēkus un mainīt pieminekļa padomju laika nosaukumu.

Tāpat komisija vērsīsies Tieslietu ministrijā (TM), ņemot vērā, ka no tās puses jautājums ir aktualizēts, lai uzzinātu tās juridisko piedāvājumu. Līdz aprīļa vidum no TM tiks gaidīts valdībā saskaņots redzējums, lai neveidotos situācija, ka cita ministrija vēlāk iebilst pret TM pozīciju, atzīmēja Kols.

Komisijas deputāti pauda neizpratni, kāpēc uz sēdi nav ieradies tieslietu ministra pārstāvis, lai gan no ministrijas puses tika aktualizēts šis jautājums.

Ņemot vērā, ka iedzīvotāju iniciatīva šajā jautājumā iepriekš tikusi nodota skatīšanai arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, tad paredzēts rīkot abu komisiju kopsēdi.

Pēc Akurateres paustā, ka viņa nesecina, ka starptautiskās saistības liegtu vienpusēji demontēt Uzvaras parkā esošo pieminekli, uz brīdi radās jautājums, vai par to lemt balsojumā. Tomēr balsojums nesekoja un Kols norādīja, ka juristu secinājumus nevar mainīt ar politisku lēmumu.

Ārlietu komisija jautājumu par pieminekli apsprieda, atsākot skatīt iedzīvotāju iniciatīvu, kurā aicināts demontēt Uzvaras parkā esošo pieminekli.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja deputātu Artusa Kaimiņa un Lindas Mednes (K) priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.

Komisijas sēdes diskusijās izskanēja, ka aizliegums attiektos arī uz pasākumu rīkošanu blakus Uzvaras parkā esošajam piemineklim.

Tikmēr koalīcijas diskusijā par Uzvaras parkā esošā pieminekļa nākotni viedokļi atšķīrušies, paudis “Konservatīvo” līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Bordāns reizē norādījis, ka koalīcijā atbalstīts viņa priekšlikums Ārlietu komisijā atsākt 2019.gadā iesākto darbu, lai sagatavotu risinājuma variantus saistībā ar šo pieminekli.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


18
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Mitjka
Mitjka

lai notiktu nedmontaža vispirms taču jābūt iepirkumam , ka rikoties šai iepirkumā ar korupcijas faktoru

Mitjka
Mitjka

bez ironijas un nopietni – ja notiks demotaža – bus jārīko iepirkums kas tad demontes

Skolnieciņš
Skolnieciņš

Padomju Savienība (PSRS) ir sabrukusi. Latvijas Republika vairs nav okupēta un anektēta. Mūsu valsts vairs neatrodas Padomju Krievijas pakļautībā. Padomju Krievijas piemineklis «Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem» ir nožēloja komunistiskās partijas regālija. Rīga nav nekāda miskaste, kuru var piedrazot ar komunistiskās partijas regālijām. Nacionālsociālistiskās partijas regālijas ir aizliegtas visā mūsdienu Eiropā. Tad kāpēc kompartijas regālijas var zaimot mūsu zemi???
Komunisms ir kritis. Komunisma vairs nav.
Ar mīlestību pret Latvijas Republiku, Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-(
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
Dievturība mūžam dzīva.

Ēriks
Ēriks

Nojaukt civilokupantu saietas vietu 9. maija saietā.

prioritāte
prioritāte

VISAS SKOLAS VALSTS VALODĀ.

Amrita
Amrita

arī bērnudārzus

Ja ba da ba do
Ja ba da ba do

Mielava uzstāšanās bija kā ķirsītis uz tortes – koncerts pirms salūta.

Vilis
Vilis

Nav ko tukši beztolkā diskutēt, pieminekli aizsargā līgums. Tikai vienojoties ar otru līguma pusi var kaut ko iesākt.

Jānis
Jānis

Tajā pašā gadā, kad Krievija noslēdza vienošanos par karavīru memoriālo būvju “aizsardzību”(okupācijas piemineklis nav karavīru memoriālā būve), tā pati Krievija ari nosledza Budapeštas memorandu, kurā garantē Ukrainas teritoriālo nedalāmību.

noriebies
noriebies

Kāds līgums ? Ko muldi viliti !

Latvijas naudas atmazgātāju asociācija
Latvijas naudas atmazgātāju asociācija

Šodien ir patiesa Uzvaras diena! Īsts 9 maijs. Šodien Rīgā iekšlietu ministre atklāja Naudas atmazgāšanas inovāciju centru. Un tā ir mūsu visu kopējā uzvara! Krievija, Ukraina, Kazahsrāna, Baltkrievija un citas godīgas valstis varēs atmazgāt naudu ar jaunām, inovatīvām metodēm caur Latviju. Esam soli priekšā konkurentiem. Urā. Slava Dolāram! Šekelim slava!

pantjeļējevs
pantjeļējevs

Kad novāks pieminekli alkoholiķim komunistam Upītim un viņa šestjorkai Sudraba edžum turpat upīša dibengalā?

akadēmiķis ojārs spārītis
akadēmiķis ojārs spārītis

Vaig atstāt. Un vaig arī atjaunot vēsturisko nosaukumu. Rīgas atbrībotājiem. Vēl to bērnu tās lielās sievietes plaukstā vaig atjaunotm, jo tas sīkais tur sākumā bija. Tad kaut kur pazuda. Mēs taču neesam kaut kādi barbari. Un staļina krūštēlu arī Vērmanes parkā vaig atkal uzstādìt. Viņu tur 50 – tajos novāca, un viņa vietā Baronu uzstādīja.

amdžalalala
amdžalalala

Krievija vienpusēji pārkāpa 1994 gada solīto par Ukrainas robežas neaizskaramības garantēšanu pēc kodolieroču izvešanas no Ukrainas. Pārkāpa jau 2014 gadā, okupējot Krimu un daļēji Donbasu. Pārkāpa pēc 20 gadiem. Vai Krievjai starptautiski par to kas bija? Laikam jau īpaši nē, ja sadomāja turpināt uzbrukt Ukrainai šogad.
Tad kāpēc Latvija nevar pārkāpt vienošanos par kādu tur pieminekli bez mākslinieciskas vērtības? Krievija drusku “pasmirdēs un pavaimanās”. Rietumi pieklājības pēc pakratīs ar pirkstu – kā nekā līgums, lai arī ar Krieviju. Pēc tam viss noklusīs, būs daudz aktuālālas lietas par “pieminekli”.

Bijušais zemessargs
Bijušais zemessargs

Nojaukt to okupanta pieminekli ! Latvijas nodevēji dirš, ka nevar, nedrīkst nojaukt šo okupantu falu, jo esot noslēgts kaut kāds līgums ar krieviju, ļaunuma impēriju. Lai iet nahuj krievu fals un nojaukt to !

Gada glezna
Gada glezna

Kā jau rakstīju krokodīlu arī var saukt par plīša lācīti. Rodas terminoloģisks juceklis, bet laika gaitā jau publuka saprot, ka termins “plīša lācītis” apzīmē “krokodīlu.” Nedaudz sajukums rodas ar pašu plīša lācīti – jāizdomā cits termins.
Šogu paziņoja par Donbasa atbrīvošanu. Tagad jau publika zin, ka tas nozīmē Donbasa okupāciju.
Pienācis laiks izdomāt citu terminu jēdzienam “atbrīvot”.

Nīke
Nīke

Mazliet jāpagaida, lai Krievija kādu līgumu ar Latviju pārkāpj un tad asimetriska atbilde – tā vertikāle nost un tas metāls uz karavīru kapiem vai lūžņos.

zinātāja
zinātāja

Krievija jau sen pārkāpusi līgumus trīsimt gados. Nojaukt ar steigu.