Saeimas vēlēšanu sarakstu pirmajās vietās gan uzņēmēji, gan bezdarbnieki

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu.

Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem. Lursoft Multi atskaites dati rāda, ka ar zaudējumiem 2014.gadā reģistrētais SIA “Krievupes golfa klubs” strādājis visus tā darbības gadus, nevienu gadu neuzrādot ieņēmumus no saimnieciskās darbības.

No uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Vilis Krištopans, pārskatu par 2021.gadu vēl iesniedzis vien Aizkraukles novadā reģistrētais SIA “Upes-Plostiņi”, taču arī šis uzņēmums pērn nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības, bet gadu tas pabeidzis ar 103 eiro zaudējumiem. Jānorāda, ka visi seši uzņēmumi, kuru patiesais labuma guvējs ir “Latvija pirmajā vietā” Latgales saraksta 1. vietā esošais Vilis Krištopans, pagājušajā gadā kopā nodarbinājuši vien 9 darbiniekus. Atsevišķi uzņēmumi pērn saņēmuši valsts atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai, tostarp grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, atbalstu algu subsīdijām. Jāpiebilst, ka savulaik Vilis Krištopans bijis saistīts arī ar dažādām sporta organizācijām un citiem uzņēmumiem. Viens no tādiem ir AS “Berģu Terases 1”, kas gan 2020.gadā likvidēts. Uzņēmumam 2016.gada beigās bija ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas izbeigts jau pēc dažiem mēnešiem, jo procesa pasākuma plānu nebija atbalstījis likumā noteiktais kreditoru vairākums. Ar peļņu AS “Berģu Terases 1” strādājusi vien pirmajā saimnieciskās darbības gadā, kā arī pēdējā, kad gads noslēgts ar 1,14 milj. EUR peļņu.

No “Latvija pirmajā vietā” vēlēšanu sarakstu pirmajās vietās izvirzītajiem Saeimas deputātu kandidātiem dalības uzņēmumos un patiesā labuma guvēju statusi reģistrēti arī Lindai Liepiņai un Ainaram Šleseram. Jānorāda, ka oficiāli Aināram Šleseram dalība un patiesā labuma guvēja statuss ir tikai vienā uzņēmumā – SIA “AVADEL” –, kas pagājušajā gadā strādājis ar salīdzinoši pieticīgiem rezultātiem, apgrozot 19,99 tūkst. EUR un gadu noslēdzot ar 18,81 tūkst. EUR zaudējumiem.

Uzņēmējdarbībā aktīva ir arī “Latvija pirmajā vietā” Vidzemes saraksta līdere Linda Liepiņa, kura ir pērn dibinātā SIA “LAFARMA” valdes locekle un līdzīpašniece (40%). Pērn sešu mēnešu periodā uzņēmums apgrozījis 9 tūkst. EUR, gadu noslēdzot ar 2,22 tūkst. EUR peļņu. Saeimas deputāta amata kandidātei pieder arī 0,75% daļu ēdināšanas uzņēmumā SIA “Wok Rīga”, kā arī viņa izveidojusi Lindas Liepiņas biedrību “Sabiedrībai.lv”, kuras mērķis ir pilsoniskās sabiedrības veidošana. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, pērn jūlijā biedrībai atņemts sabiedriskā labuma statuss.

Arī maksātnespējīgu, likvidācijas procesā esošu uzņēmumu īpašnieki

Ne visi potenciālo Saeimas deputātu uzņēmumi strādā ar vērā ņemamiem rezultātiem. Sarakstu līderi atrodami arī starp patiesajiem labuma guvējiem, dalībniekiem un amatpersonām uzņēmumiem, kuriem ir likvidācijas procesi, maksātnespēja vai arī nodokļu parādi.

Viens no tādiem ir izdevējdarbības nozarē strādājošais SIA “Audzinātājs”, kura 51% kapitāldaļas pieder Edgaram Kramiņam. Viņš arī partijas “Tautas kalpi Latvijai” līderis Rīgas sarakstā. Uzņēmuma likvidācijas process uzsākts jau pirms pieciem gadiem, savukārt 2020.gadā VID pieņēmis lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, vienlaikus VID arī reģistrējis aizliegumu uzņēmumam veikt reorganizāciju vai dalībnieku maiņu.

Nodrošinājumi pētījuma sagatavošanas brīdī reģistrēti vēl diviem ar “Tautas kalpi Latvijai” līderiem saistītiem uzņēmumiem. Tāds ir arī Andra Lubiņa vadītais SIA “Grandeg”, kurā potenciālajam Saeimas deputātam pieder 42% kapitāldaļu. Uzņēmumam kopš aizvadītā gada maija ilgst tiesiskās aizsardzības process, savukārt jau 2019.gada izskaņā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde tam piemērojusi aizliegumu reģistrēt komercķīlas, tās pārjaunot vai grozīt. VID publiskotā informācija rāda, ka uz š.g. 9.septembri SIA “Grandeg” bija uzkrāts 197,25 tūkst. EUR liels nodokļu parāds.

Lursoft dati rāda, ka “Tautas kalpi Latvijai” Latgales saraksta līderim Aivaram Smanam pieder pat divi uzņēmumi – zemnieku saimniecība  “Smanu sēta” Aglonas pagastā, kā arī SIA “Ukrainas Tirdzniecības Centrs”. Jānorāda gan, ka šī gada maijā VID apķīlājis Aivaram Smanam piederošās SIA “Ukrainas Tirdzniecības Centrs” kapitāldaļas (Saeimas deputāta kandidātam pieder 50% uzņēmuma). Pēdējos divus gadus minētais uzņēmums strādājis ar zaudējumiem, pērn tā apgrozījums bija vien 745 eiro.

Sekmīgāk 2021.gadā strādājusi partijas Zemgales saraksta līdera Jāņa Dzeņa zemnieku saimniecība “Kalnavoti”. Saimniecības apgrozījums 2021.gadā bija 49,65 tūkst. EUR, taču vēl 264,01 tūkst. EUR lielie pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi tai ļāva gadu noslēgt ar 93,84 tūkst. EUR peļņu.

Arī veiksmīgi piemēri

Pelnošākais uzņēmums un vienlaikus arī viens no lielākajiem darba devējiem starp kandidātu sarakstu pirmajās vietās esošajām personām piederošajiem uzņēmumiem ir SIA “LIC GOTUS”. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Atis Švinka, kurš uz deputāta vietu jaunajā Saeimas sasaukumā kandidē no “Progresīvie” Zemgales saraksta 1. pozīcijas.

Pagājušajā gadā līmju, krāsu, instrumentu, tīrīšanas līdzekļu un grilu vairumtirgotājs SIA “LIC GOTUS” turpināja stabilu izaugsmi, attīstot jaunas produktu kategorijas un atrodot jaunus izplatīšanas kanālus. Tas uzņēmumam ļāva kompensēt atsevišķu tirgus segmentu kritumu Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ. Lursoft pieejamie dati rāda, ka 2021.gadā SIA “LIC GOTUS” palielināja apgrozījumu par 25,59%, rādītājam pieaugot līdz 11,12 milj. EUR. Vienlaikus arī augusi vairumtirgotāja peļņa, tai pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 747,59 tūkst. EUR. Jāpiebilst, ka Atim Švinkam patiesā labuma guvēja status reģistrēts piecos uzņēmumos, no tiem ne tikai SIA “LIC GOTUS” var lepoties ar apgrozījuma un peļņas pieaugumu pagājušajā gadā. Šajos uzņēmumos pērn kopā bija nodarbināti aptuveni 60 darbinieki, savukārt nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā šie uzņēmumi 2021.gadā samaksājuši 1,8 milj. EUR.

Ne Liene Gātere, ne Antoņina Ņenaševa, ne arī Leila Rasima, kas arī “Progresīvie” vēlēšanu apgabalu sarakstos atrodas 1.pozīcijā, nav patiesā labuma guvējas Latvijas uzņēmumos, savukārt Kaspars Briškens, kurš ar 1. pozīciju startē no “Progresīvie”  Vidzemes vēlēšanu saraksta, ir AS “Pasažieru vilciens” padomes loceklis.

Lursoft dati rāda, ka pašreizējās Saeimas deputāti un ministri, kuri izvirzīti par līderiem savu partiju sarakstos arī 14. Saeimas vēlēšanās, lielākoties nav atrodami starp Latvijas uzņēmumu dalībniekiem vai arī patiesajiem labuma guvējiem. Runa šajā gadījumā ir par “Jaunā VIENOTĪBA”, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”, kā arī “Konservatīvie” vēlēšanu sarakstu pirmajiem numuriem. Uzņēmēju sarakstos nav atrodami arī tie pašreizējie ministri no “Attīstībai/ Par!”, kuri kandidē uz vietu Saeimā, taču kādreizējā Iekšlietu ministre, pašreizējās Saeimas deputāte Marija Golubeva jau 2010.gadā reģistrējusi savu pētniecības uzņēmumu SIA “RHC Consulting”, kurā viņai šobrīd pieder 50% daļu. Pagājušajā gadā SIA “RHC Consulting” apgrozīja 22,31 tūkst. EUR, gadu noslēdzot ar 3,6 tūkst. EUR zaudējumiem.

No skaistumkopšanas līdz lopkopībai

Analizējot informāciju par nozarēm, kurās strādā partiju un to apvienību sarakstu līderu vadītie un tiem piederošie uzņēmumi, redzams, ka līderos pēc uzņēmumu skaita izvirzījusies nekustamo īpašumu nozare. Aiz tās popularitātes ziņā seko dažādi pakalpojumi – juridiskie, reklāmas aģentūru, sabiedrisko attiecību. Vienlaikus ir arī deputātu amatu kandidāti, kuri savu biznesu saistījuši ar citām nozarēm, piemēram, lauksaimniecību, mazumtirdzniecību u.c.

Jānorāda, ka šie, kopskaitā 68 uzņēmumi, kuros vēlēšanu sarakstu līderi ir amatpersonas vai dalībnieki, patiesie labuma guvēji, 2021.gadā kopā apgrozījuši 65,49 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas nopelnījuši 1,76 milj. EUR un nodokļu maksājumos samaksājuši 8,7 milj. EUR. Jānorāda gan, ka lielāko daļu no iepriekšminētās apgrozījuma summas veido AS “Pasažieru vilciens”, kas pērn apgrozīja 44,13 milj. EUR, nopelnīja 0,59 milj. EUR un nodokļos samaksāja 5,46 milj. EUR. Kā jau iepriekš minēts, AS “Pasažieru vilciens” padomes loceklis Kaspars Briškens kandidē uz vietu Saeimā no “Progresīvie” Vidzemes saraksta 1. pozīcijas.

Lursoft izpētījis, ka ne tikai Atis Švinka no “Progresīvie” vienlaikus ieņem amatus vairākos uzņēmumos. “Suverēnā vara” Latgales saraksta līderis Vjačeslavs Stepaņenko ieņem amatus vienlaikus četros uzņēmumos, savukārt vienā no tiem – juridisko pakalpojumu uzņēmumā SIA “ZAB ABSOLVO” – Saeimas deputāta amata kandidāts ir arī dalībnieks un patiesais labuma guvējs. Juridisko pakalpojumu birojs reģistrēts pagājušā gada izskaņā. Tikmēr Jūlija Stepaņenko, kura vēlēšanās startē no Rīgas saraksta 1. pozīcijas, ir dalībniece divos uzņēmumos – SIA “WAVE MEDIA” un SIA “Valmieras 28”. Abi uzņēmumi saistīti ar nekustamo īpašumu nozari. Veiksmīgākais no tiem 2021.gadā bijis SIA “WAVE MEDIA”, kas pērn apgrozījis 165,31 tūkst. EUR un nopelnījis 81,42 tūkst. EUR.

Saeimas deputātu kandidāti, kuri vienlaikus ir dalībnieki arī vairākos uzņēmumos, ir arī vairākās citās partijās. Piemēram, politiskās partijas “Stabilitātei!” Vidzemes saraksta līderis Amils Saļimovs, kuram pieder gan SIA “Euro Trade Lv”, gan arī SIA “Mārupes apartamenti”. Jānorāda, ka abu uzņēmumu finanšu rezultāti par 2021.gadu ir samērā pieticīgi. SIA “Mārupes apartamenti” strādājis ar 600 eiro apgrozījumu un 1,7 tūkst. EUR zaudējumiem, savukārt SIA “Euro Trade Lv” apgrozījums 2021.gadā bijis 7,11 tūkst. EUR, bet peļņa – 432 eiro. Pārējie partijas “Stabilitātei!” sarakstu līderi šobrīd nav iesaistījušies uzņēmējdarbībā.

Vienlaikus dalībnieks divos uzņēmumos ir arī partijas “Tautas varas spēks” Rīgas saraksta līderis Valentīns Jeremejevs. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, V. Jeremejevs ir arī valdes amatpersona trīs uzņēmumos, tostarp SIA “Beauty Retail”. Lursoft dati rāda, ka minētajam kosmētikas preču tirgotājam ir divi interneta veikali, abos tiek tirgoti dažādu zīmolu dūņu kosmētika. SIA “Beauty Retail” aizvadītajā gadā piedzīvoja apgrozījuma kritumu, rādītājam samazinoties līdz 91,09 tūkst. EUR (2020.gada apgrozījums – 274,69 tūkst.EUR) un strādāja ar 13,9 tūkst. EUR zaudējumiem.  No “Tautas varas spēks” sarakstu līderiem ar biznesu saistīts arī partijas Kurzemes saraksta 1. pozīcijā esošais Vladislavs Valentins, kuram Dobeles novadā reģistrēts individuālais uzņēmums.

Biznesā aktīvi iesaistījušies arī “Apvienībai Latvijai” sarakstu līderi Jānis Riņķis, kas ir dalībnieks un amatpersona trīs uzņēmumos, kā arī Māris Možvillo, kuram pieder zemnieku saimniecība “Mežsētas” Limbažu novadā un valdes priekšsēdētāja amats 2018.gadā dibinātajā kooperatīvu krājaizdevu sabiedrībā “Metsepole”. Partijas “Apvienība Latvijai” 1. numuram Rīgā Jānim Riņķim visi trīs piederošie uzņēmumi strādā sabiedrisko attiecību nozarē. To apgrozījums pagājušajā gadā bijis pieticīgs, lielākais Jānim Riņķim piederošais uzņēmums 2021.gadā bijis SIA “Synergy PR”, kas pērn apgrozīja 14,75 tūkst. EUR un nopelnīja 4,35 tūkst. EUR.

Lursoft izpētījis, ka arī partijas “Vienoti Latvijai” rindās ir sarakstu līderi, kas aktīvi iesaistījušies biznesā. Partijas Vidzemes saraksta līderei Ivetai Lauciņai pieder zemnieku saimniecība Smiltenes novadā, kā arī 2019.gadā dibinātais SIA “Izvēles iespēja”, kas norādījis, ka darbojas interneta portāla darbību jomā. Uzņēmumā aizvadītajā gadā bija nodarbināti 4 darbinieki. SIA “Izvēles iespēja” 2021.gadā apgrozīja 10,21 tūkst. EUR un gadu noslēdza ar 6,25 tūkst. EUR zaudējumiem.

Daudz sekmīgāki rezultāti pagājušajā gadā bijuši “Zaļo un zemnieku savienība” Latgales saraksta līderim Kasparam Melnim piederošajiem uzņēmumiem. Lursoft aprēķinājis, ka visi trīs uzņēmumi, kuros Kasparam Melnim reģistrēta dalība, 2021.gadā kopā apgrozīja 6,14 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 236,38 tūkst. EUR peļņu. Apgrozījuma un arī darbinieku skaita ziņā lielākais no tiem ir piena lopkopības jomā strādājošais SIA “Sprūževa M”, kam 2021.gadā izdevies palielināt apgrozījumu līdz 3,92 milj. EUR. Uzņēmumā pērn bija nodarbināti 64 darbinieki.

Vairākums bez amatiem un dalībām uzņēmumos

Pētījuma dati rāda, ka no 95 Saeimas deputātu kandidātiem, kuri no saviem partiju un to apvienību sarakstiem kandidē ar 1.numuru, 61 personai šobrīd nav reģistrēts patiesā labuma guvēja statuss nevienā uzņēmumā, 64 personas arī nav reģistrētas starp uzņēmumu amatpersonām.

Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka 25 personām ir patiesā labuma guvēja statuss vienā uzņēmumā. To vidū ir arī Edvards Smiltēns un Edgars Tavars no “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”. Tiesa, Edvardam Smiltēnam piederošais SIA “ES Law Consulting” jau kopš 2020.gada novembra ir bez aktuālām amatpersonām, savukārt šogad augustā Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. Apvienotā saraksta Zemgales līderim Edgaram Tavaram pieder zemnieku saimniecība, savukārt nekustamā īpašuma jomas uzņēmumā SIA “M10” uz E. Tavara vārda reģistrēta kopprokūra.

Pa vienam uzņēmumam pieder arī vairākiem Saeimas deputāta kandidātiem no “Latvijas Krievu savienība”, “Saskaņa”, “Kristīgi Progresīvā Partija”, “Katram un katrai”. Kamēr “Katrai un katram” skaļākajam līderim Aldim Gobzemam nav reģistrēti ne amati, ne arī dalības Latvijas uzņēmumos, partijas Vidzemes saraksta līderei Karinai Sprūdei pieder skaistumkopšanas nozarē strādājošais SIA “DIKAZ”, kam Rīgas centrā reģistrēts skaistumkopšanas salons. Pārskatu par 2021.gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis, taču Lursoft Multi atskaitē redzams, ka jau kopš 2016.gada uzņēmumam nav bijuši ieņēmumi no saimnieciskās darbības. Visus gadus kopš tā reģistrācijas 2014.gadā SIA “DIKAZ” strādājis ar zaudējumiem.

Sarakstu līderos arī bezdarbnieki

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka starp uzņēmējiem, ministriem, deputātiem, pašvaldību vadītājiem, dažāda līmeņa uzņēmumu vadītājiem atsevišķas partijas savu sarakstu priekšgalā izvirzījušas arī kandidātus, kuri norādījuši, ka šobrīd viņi ir bezdarbnieki. Piemēram, “Tautas kalpi Latvijai” Kurzemes saraksta pirmajā vietā esošais Normunds Zernis norādījis, ka ir bezdarbnieks, tāpat arī partijas “Vienoti Latvijai” Latgales un Kurzemes sarakstu 1. pozīcijā ierindojušās divas potenciālās Saeimas deputātes, kuras vēlēšanu sarakstu reģistrēšanas posmā bijušas bez darba.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Lursoft

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


1
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
sistere
sistere

Profesionāli bezdarbnieki vienmēr labāki, var taču pamēģināt būt par premjeru kāds.Nebūs sliktāk kā pašlaik. Betjakāds ar izglītības miistru– tad tik neaptestus pat starp bezdarbniekiem neatradīsi kāds pēdējaš divas ministres