Saeima noraida Kariņa demisijas pieprasījumu

Par spīti pašu iesniedzēju aicinājumam neieslīgt garās diskusijās Saeima pēc trīs stundu debatēm noraidīja opozīcijas pārstāvju iesniegto premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) demisijas pieprasījumu.

Par pieprasījumu nobalsoja 31 deputāti, pret balsoja 57 deputāti.

Pieprasījuma iesniedzējs, neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems, atklājot debates, paziņoja, ka te “nav ko gari debatēt, visiem viss par Kariņa kungu ir skaidrs, viņam ir jādemisionē”. 

Gobzems aicināja: “Ātri atlaidīsim viņu un taisīsim jaunu valdību, no tā visiem valstī būs labāk”.

Viņš demisijas pieprasījumu pamatoja ar to, ka premjers nevada, bet gan moderē valdību, neprasa no ministriem rezultātus un nepamana neizdarības, un viņa vadītā valdība nepilda Saeimas uzdevumus, piemēram, palielināt mediķu algas vai likvidēt obligāto iepirkuma komponenti, turklāt valdība netiek galā ar Covid-19 krīzi.  

Cits pieprasījuma līdzautors, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Viktors Valainis savukārt sacīja, ka valdībā strādā “viduvējības, kurām nav izpratnes par valsts pārvaldi”, ministri pieņem lēmumus, neiedziļinoties dokumentos, pēc tam paši kritizē šos lēmumus, un tas liecina, ka valdības darbs būs aizvien atrautāks no reālas ikdienas jautājumiem, ministri veidos politisko šovu, ko jau var novērot.

Premjers Kariņš, atbildot uz opozīcijas kritiku par rīcību Covid-19 krīzē, norādīja, ka pēdējā laikā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, taču arī nepieaug, pateicoties sabiedrības nopietnai attieksmei pret ierobežojumiem un saprātam, kāpēc ir noteikti pulcēšanās ierobežojumi. 

Kariņš atzina, ka vakcīnu iepirkumā Veselības ministrijas ierēdniecības līmenī pieļautas kļūdas, kuras “esam labojuši”, un jau tuvākajā laikā Latvija saņems vairāk “Pfizer” vakcīnu,  bet pašlaik vakcinācija nenorit tik perfekti, “kā es un sabiedrība gribētu”. Tāpēc ir svarīgi uzturēt tempu, atzina premjers.

Viņš arī norādīja, ka valdība paplašināja dažādus atbalsta mehānismus Covid-19 krīzē, 2020. gadā kopumā tam atvēlēti 1,3 miljardi eiro, šogad plānoti 2,7 miljardi eiro jeb 8,9% no iekšzemes kopprodukta un tas ļaus ekonomikai nekrist, bet pat pieaugt.

Kariņš  aizstāvēja valdības īstenotās reformas – finanšu sektora “kapitālo remontu”, kura rezultātā Latvijai ir augsts kredītreitings un šobrīd Valsts kase aizņemas par negatīvām likmēm, un novadu reformu, kurai iepriekš pretojās citi politiskie spēki, bet kura bija nepieciešama.

Premjers solīja, ka valdība neapstāsies un turpinās īstenot arī citas reformas, piemēram, augstākajā izglītībā un ostu pārvaldē.

Kariņš atzina, ka Covid-19 laiks ir izaicinājumu pilns un ne viss iet gludi, un valdība nav ideāla un nedara visu perfekti, “esam cilvēki, tāpat kā citi, bet visa valdība un visa koalīcija fokusēta uz konkrētiem mērķiem – pārvarēt Covid-19, attīstīt ekonomiku, izglītību, reģionus, uzlabot labklājības jomu, sociālo aprūpi, visas šīs lietas notiek paralēli”.

Premjers arī norādīja, ka domstarpības piecu partiju koalīcijā ir ikdiena, bet aicināja Saeimu nepārprast – tas nenozīmē, ka neesam vienoti mērķu sasniegšanai.

Viens no pieprasījuma iesniedzējiem opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāts Edgars Tavars pirms balsojuma ceturtdienas rītā apgalvoja, ka pie varas esošā partiju apvienība “Jaunā Vienotība” dara visu iespējamo, tostarp tiek mēģināts uzpirkt opozīcijā esošus deputātus, lai netiktu gāzts Kariņš un viņa vadītā valdība.  

Tavars gan atzina, ka viņam nav lielu cerību, ka tiks nobalsots par premjera demisijas pieprasījumu, bet liela nozīme būšot Valsts prezidentam, kam būtu jāaicina partijas kopā apspriest iespējamo premjera maiņu.

Tikmēr politologi norādīja, ka neveiksmes ar vakcināciju pašreizējās koalīcijas opozīcija drīzāk izmantos, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, nevis lai pelnītu balsis pirms drīzumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, bet Kariņa valdība pašlaik ir tikpat nestabila, cik vienmēr ir bijusi, taču reizē arī stabila, jo īsti alternatīvu jau nemaz nav.