Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Politika

Saeima līdz ar budžeta projektu konceptuāli vienojas valsts maku papildināt, ceļot akcīzes nodokli un “iegrābjoties” pensiju otrajā līmenī

Saeima trešdienas vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.

Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,093 miljardu eiro apmērā.

Tāpat Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī paredzēta akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakas izstrādājumiem no 2027.gada.

Finanšu ministrija skaidro, ka nepieciešams pārskatīt akcīzes nodokļa piemērošanu, lai varētu daļēji kompensēt gan darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu, gan arī palielināt valsts budžeta līdzekļus, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad kritiski ir nepieciešams finansējums ārējai un iekšējai drošībai un citiem sabiedrībai būtiskiem pasākumiem.

Plānoto izmaiņu ietekmē 2025.gadā valsts budžetā paredzēts iekasēt 42,87 miljonus eiro.

Parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

Labklājības ministrija izmaiņu anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.

Saeimā arī konceptuāli atbalstīja Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā – 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā – 66 miljonus eiro.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados – no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Bet, lai īstenotu vēl virkni pasākumu ēnu ekonomikas mazināšanai darījumos, būvniecības jomā, taksometru nozarē un naudas apritē, Saeima trešdien konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus nodokļu un nodevu likumā.

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (3)

3 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
turlais
2 g. atpakaļ

Valsts nauda ir nodokļu maksātāju nauda! Valdībai un partijām, kā tādām, nauda nepieder!

Joske
2 g. atpakaļ

Iegrābjot šur un tur var tā nosmērēties, ka roka smirdēs, smirdēs un smirdēs par spīti mazgāšanai.

SDR
2 g. atpakaļ
Atbilde uz  Joske

Nu jau rokas pat vairs nav vajadzības mazgāt. Var dzīvot ar smirdīgām. Tāpat ievēlēs vienotību. Pirms 2 dienām tepat puaro.lv raksts ka vienotība atkal zirgā.

Dalīties ar rakstu