Kad pasaulslavenais šahists un Krievijas opozicionārs Garijs Kasparovs 2013. gadā vēlējās kļūt par Latvijas pilsoni, vairāki deputāti viņa sasniegumos nesaskatīja pietiekamus nopelnus Latvijas labā. Trīspadsmit gadus vēlāk Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu par Indijas pilsones Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni, bet pēc sabiedrības kritikas to atcēla. Salīdzinot abus gadījumus, atklājas, ka īpašo nopelnu pamatprasības nav mainījušās, savukārt deputātu gatavība pieņemt individuālu izņēmumu bijusi atšķirīga.
Pasaules čempiona tituls nebija pietiekams
2013.gada novembrī Kasparovs vērsās pie Saeimas frakcijām, lūdzot Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem. Viņš atsaucās uz savu saikni ar Latviju un šeit gūtajām nozīmīgajām uzvarām šahā.
Daudzi deputāti to uztvēra skeptiski. Toreizējais Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis norādīja, ka ir grūti saskatīt Kasparova īpašos nopelnus tieši Latvijas labā.
“Manā skatījumā būt par šaha čempionu Latvijā nav nekāds nopelns. Bet jautājums ir kopumā skatāms un diskutējams,” viņš sacīja portālam “Kasjauns.lv”.
Līdzīgu nostāju pauda “Vienotības” politiķis Ainars Latkovskis: Kasparova minētās uzvaras apliecinot viņa sasniegumus šahista karjerā, taču pašas par sevi nepierādot nopelnus Latvijas valsts labā. Arī Reformu partijas frakcijas vadītājs Edmunds Demiters toreiz nesaskatīja pietiekamu pamatojumu pilsonības piešķiršanai šādā kārtībā.
Diskusijā parādījās arī attiecību ar Krieviju jautājums. Ainars Latkovskis publiski aicināja ņemt vērā, kā Kasparova aktīvā opozicionāra darbība ietekmētu Latvijas attiecības ar kaimiņvalsti.
Lūguma izskatīšanu apturēja politiskā atbalsta trūkums
Kasparovam bija arī atbalstītāji. “Vienotības” politiķe Rasma Kārkliņa argumentēja, ka pasaulslavenā šahista darbība demokrātijas un cilvēktiesību aizstāvībā atbilst Latvijas interesēm, savukārt viņa starptautiskā atpazīstamība un iecerētā palīdzība jaunajiem šahistiem būtu ieguvums valstij.
Tomēr jautājums iestrēga. LTV 2013. gada 13. novembrī ziņoja, ka atbildīgā komisija jautājumu vēl nav vērtējusi pēc būtības, jo nav iesniegti visi likumā prasītie dokumenti. Kasparova pārstāvji vienlaikus mēģināja savākt desmit deputātu parakstus tālākai iniciatīvas virzīšanai.
2014.gada februārī Artis Pabriks situāciju laikrakstam “Diena” raksturoja nepārprotami: “Tā lieta ir izbeigta, jo Latvijai trūkst politiskās gribas un vēlmes redzēt Kasparovu kā Latvijas pilsoni.”
Iniciatīva apstājās dokumentu un politiskā atbalsta problēmu dēļ. Latvijas pilsonību Kasparovs neieguva, bet 2014. gada februārī kļuva par Horvātijas pilsoni.
Vai tolaik prasības LV pilsonībai bija citādas?
Pilsonības likuma 13. panta pamatnosacījumi šajā laikā nav mainīti. Jau 2013. gada 1. oktobrī spēkā stājās regulējums, kas saglabāts arī pašlaik: Saeima par īpašiem nopelniem var uzņemt pilsonībā personu, kurai nav tiesību naturalizēties vispārējā kārtībā, uz kuru neattiecas likumā noteiktie naturalizācijas ierobežojumi un kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā.
Šajā kārtībā nav jāizpilda parastās naturalizācijas prasības par latviešu valodas un vēstures zināšanu pārbaudēm vai piecu gadu pastāvīgu dzīvi Latvijā. Saglabājas prasība dot uzticības solījumu Latvijas Republikai, un ir pieļaujama dubultpilsonība. Pretendentam jāiesniedz arī autobiogrāfija un apliecinājums par naturalizācijas ierobežojumu neesamību.
Likums nenosaka konkrētu medaļu, publikāciju vai investīciju skaitu, kas automātiski būtu uzskatāms par īpašiem nopelniem. To nozīmīgums ir Saeimas vērtējums.
Arī Kasparovam apsvēra individuālu likumu
Šī iespēja politiķiem bija zināma jau Kasparova lietas laikā. “Vienotības” frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis 2013. gada novembrī pieļāva, ka pēc dokumentu izvērtēšanas Saeima varētu pieņemt atsevišķu likumu, nebalstoties uz īpašo nopelnu pantu. Vienlaikus viņš atzina frakcijas deputātu neapmierinātību ar procesa norisi un pauda pesimismu par pozitīvu iznākumu.
Tādējādi arī Kasparova gadījumā tika apsvērts individuāls politisks risinājums. Toreiz šī iecere netika īstenota. Višvanatas gadījumā Saeima izvēlējās tieši individuāla likuma ceļu.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 2026. gada 21. oktobrī uzsvēra: personas atzīšana par pilsoni ar atsevišķu likumu juridiski ir principiāli atšķirīga no uzņemšanas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Saeimai ir tiesības šādu likumu pieņemt, taču nepieciešami pārbaudīti fakti un skaidrs pamatojums sabiedrības ieguvumam.
Višvanatas lietā šaubas risināja pēc balsojuma
2026.gada 15. oktobrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumu par Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni. Lēmumu pamatoja ar viņas darbību mākslīgā intelekta un farmācijas pētniecībā, sadarbību ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un iecerēm attīstīt inovācijas. Pilsonības piešķiršanu atbalstīja akadēmijas vadība.
Taču drīz publiskajā telpā tika apšaubīta informācija par viņas izglītību un zinātniskajām publikācijām. Twiteristi norādīja uz problēmām atrast minētos darbus un pretrunām izglītības aprakstos. Publicists Lato Lapsa vērsās policijā, lūdzot izvērtēt iespējamu nepatiesu ziņu sniegšanu.
Pati Višvanata pārmetumus noraidīja, apgalvojot, ka Saeimai iesniegtie dokumenti ir patiesi un pārbaudīti. Komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (ZZS) turpināja aizstāvēt sākotnējo lēmumu un iebilda pret tā atcelšanu. Savukārt “Jaunās Vienotības” deputāts Edmunds Jurēvics aicināja kļūdu labot un personīgi atvainojās par iepriekšējo lēmumu.
Ņemot vērā sabiedrības šūmēšanos un prezidenta aicinājuma novērst šaubas, Saeima 22. oktobrī pieņēma likumu par iepriekšējā likuma atcelšanu. Arī atcelšana notika steidzamības kārtā. Juridiskās komisijas sagatavotajā pamatojumā tika pieļauts, ka Zinātņu akadēmija, iespējams, maldinājusi deputātus. Pilsonības piešķiršanas likumam bija jāstājas spēkā 23. oktobrī, bet atcelšanas likums stājās spēkā jau 22. oktobrī. Tātad tika novērsta pilsonības piešķiršanas likuma stāšanās spēkā.
Atšķirīga gatavība pieņemt izņēmumu
Kasparova gadījumā pasaules slava un demokrātijas aizstāvja reputācija nepārliecināja pietiekamu politiķu loku virzīt ieceri līdz rezultātam. Savukārt Višvanatas gadījumā deputāti neiespringa domāšanā, atbalsts individuālam likumam bija, un tikai pēc sabiedrības iebildumiem parlamentam nācās savu lēmumu pārskatīt. Tas rada pamatotu jautājumu par konsekvenci: cik rūpīgi deputāti katrā gadījumā pārbauda iesniegtos faktus un pamato nepieciešamību izmantot izņēmuma ceļu?
Vēl par šo tēmu:
Kūtra komisijai uzdod vērtēt pašas virzītā pilsonības likuma atcelšanu – Puaro
Pilsonības skandāls: zinātnieki prasa Kalviņa atsaukšanu – Puaro
Višvanata pārmet reputācijas graušanu, Kalviņš dokumentos problēmas nesaskata – Puaro
Vai Saeimu maldināja? Višvanatu pāra biogrāfijās minētie fakti prasa pārbaudi – Puaro
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!