Vai Saeimu maldināja? Višvanatu pāra biogrāfijās minētie fakti prasa pārbaudi

Saeimas lēmums par Latvijas pilsonības piešķiršanu Divjai Kananai Višvanatai sabiedrībā raisījis ne tikai jautājumus par viņas akadēmisko biogrāfiju, bet arī par deputātu darba kvalitāti. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (ZZS) aizstāv veiktās pārbaudes, savukārt X lietotāji jau pirmajās dienās pēc balsojuma publiskoja internetā brīvā piekļuvē atrastās pretrunas un dokumentus, kas prasa skaidrojumu.

Komisijai materiāli pieejami pusgadu

Saeima 2026. gada 15. oktobrī atbalstīja Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni. Komisijas sagatavotajā anotācijā viņa raksturota kā datorzinātņu doktore un mākslīgā intelekta laboratorijas vadītāja, kuras darbība sekmē farmācijas pētniecību un Latvijas konkurētspēju. Kandidatūru atbalstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība. Komisija lūdza likumprojektu atzīt par steidzamu.

Kūtris skaidrojis, ka komisija pārbaudījusi pārbaudāmo informāciju, bet neveic izmeklēšanu ārvalstīs. Tā paļāvusies uz iesniegtajiem dokumentiem, tostarp ar apostille apliecinājumu, un institūciju sniegtajām ziņām, 19. oktobrī vēsta LETA.

Pēc Kūtra teiktā, 17 komisijas deputātiem materiāli bijuši pieejami vismaz sešus mēnešus. Šaubas raisoša informācija neesot bijusi; pretējā gadījumā sekotu papildu pārbaudes. Tagad komisija saņēmusi deputāta iesniegumu un pārbaudīs tajā norādīto.

“Mēs tos pārbaudīsim, un, ja mēs redzēsim, ka esam to jau pārbaudījuši, tad tā arī atbildēsim, bet, ja ir informācija, ko neesam pārbaudījuši, tad varam pārliecināties, vai tas tā ir,” sacīja Kūtris. Pēc viņa vārdiem, iesniegumā pausti minējumi, kas balstīti sociālajos tīklos izskanējušajā informācijā.

Tomēr jautājums ir ne tikai par informācijas patiesumu, bet arī par deputātu darba kvalitāti. Ja X lietotāji divās dienās – 16. un 17. oktobrī – spēja atrast un norādīt uz apšaubāmiem faktiem, deputātiem vajadzētu izskaidrot, kāpēc viņiem sešu mēnešu laikā tas neizdevās pirms balsojuma.

Apostille neapliecina zinātnisko izcilību

Kūtra atsauce uz dokumentu apliecinājumiem jāvērtē precīzi. Hāgas Starptautisko privāttiesību konference skaidro, ka apostille apliecina dokumenta izcelsmi – paraksta vai zīmoga autentiskumu un parakstītāja statusu. Tā neapliecina dokumenta saturu.

Tādēļ apostille pati par sevi nevar aizstāt pārbaudi par publikāciju esamību, zinātnisko sasniegumu nozīmīgumu vai faktisko ieguldījumu Latvijā. Dokumentu formālā autentiskuma pārbaude un pilsonības piešķiršanas pamatojuma izvērtēšana ir atšķirīgi uzdevumi.

Ko atklāja un apšaubīja X lietotāji

Diskusijā īpašu uzmanību piesaistīja Ances Teteres ieraksti. Arī citi cilvēki sociālajos tīklos publicējuši ierakstus, kuros pievērš uzmanību Višvanatas publiski norādītajai akadēmiskajai pieredzei. Viņi salīdzina zinātnieces profesionālajā profilā atrodamo informāciju ar meklēšanas rezultātiem zinātnisko publikāciju datubāzēs un augstskolu katalogos.

Ance Tetere publicējusi vairākus ierakstus, kuros norāda uz nepilnībām. Viņa raksta, ka meklējot zinātnieces norādītās publikācijas tādās vietnēs kā “Google Scholar”, “PubMed” un izdevniecības “Elsevier” žurnālu katalogā, viņai nav izdevies atrast attiecīgajām publikācijām atbilstošu informāciju. Viņa arī apšauba atsevišķu publikāciju nosaukumu un žurnālu atbilstību.

1. Neatrodamas publikācijas. Tetere rakstīja, ka Višvanatas norādītos darbus un žurnālus nav izdevies atrast zinātnisko publikāciju meklētājos. Vietnē ddv.world/research minēti trīs konkrēti raksti: “Advances in Data Validation Techniques”, “Predictive Analytics in Healthcare: A Data-Driven Approach” un “Optimizing System Requirements for Enhanced Performance”. Komisija varētu prasīt šo darbu pilnos tekstus un precīzas bibliogrāfiskās atsauces.
2. Atšķirīgi norādīta doktora grāda iegūšanas vieta. Tetere 17. oktobra X ierakstā norādīja uz mājaslapā minēto “RLN University, India”, bet citā ierakstā — uz LinkedIn minēto Janardan Rai Nagar Rajasthan Vidyapeeth University. Savukārt 19. oktobrī pieejamajā mājaslapā norādīta otrā augstskola, kura patiešām pastāv. Precīzu informācijas nomaiņas laiku noskaidrot neizdevās, tāpēc nevar droši apgalvot, ka tā mainīta pēc publiskās kritikas.
3. Jautājums par disertāciju. Tetere norāda, ka nav atradusi disertāciju arī saistībā ar LinkedIn norādīto augstskolu. Šo pārmetumu komisija var pārbaudīt, pieprasot disertācijas nosaukumu, aizstāvēšanas datumu un augstskolas apstiprinājumu.
4. Bombajas un Mumbajas universitātes nosaukums. X apspriesta arī vecā universitātes nosaukuma lietošana. Augstskola pārdēvēta 1996. gadā.
5. Indijas regulatora lēmums par vīru. Publiskajā dokumentu apkopojumā vietnē atmina.lv izcelts SEBI 2019. gada 13. septembra lēmums par uzņēmumu “Dr. Datsons Labs”, kura rīkotājdirektors bija Kanans Višvanats. Regulators konstatēja, ka vismaz 692,7 miljoni rūpiju no akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā piesaistītajiem līdzekļiem piesavināti vai novirzīti neizskaidrotiem mērķiem. Višvanatam uz trim gadiem aizliedza darboties vērtspapīru tirgū un ieņemt noteiktus amatus.
6. Tiesā prasīta atļauja braucienam uz Rīgu. Bombejas Augstās tiesas 2023. gada 20. aprīļa nolēmums rāda, ka pēc “Bank of Baroda” iniciatīvas Kananam Višvanatam bija noteikts izbraukšanas ierobežojums. Tiesa to uz laiku apturēja, atļaujot braucienu uz Londonu un Rīgu un prasot apņemšanos atgriezties Indijā. Nolēmums neapliecina vainu noziegumā, taču ir būtiska informācija reputācijas izvērtēšanai. Nav noskaidrots, vai komisija to zināja.

Kananu Višvanatu Saeima par Latvijas pilsoni atzina jau 2023. gada septembrī, arī toreiz atsaucoties uz viņa ieguldījumu zinātnē un uzņēmējdarbībā un LZA rekomendāciju. Tādēļ jautājumi skar abu lēmumu pamatojuma pārbaudi. Vīra darbības izvērtējums gan neaizstāj sievas individuālo nopelnu pārbaudi.

Uzņēmuma dati prasa skaidrojumu par paveikto

Uzmanību piesaista arī SIA “Dr.Vishys”, kurā Višvanata saskaņā ar anotāciju vada mākslīgā intelekta laboratoriju. Portāls “Politiskā atmiņa”, atsaucoties uz gada pārskatu datiem, norāda, ka uzņēmuma neto apgrozījums 2020.-2025. gadā katru gadu bijis nulle, bet 2025. gada zaudējumi sasnieguši 217 735 eiro.

Pētniecības uzņēmuma zaudējumi vai ieņēmumu neesamība paši par sevi nepierāda negodīgumu. Taču būtu jāspēj uzrādīt deputātiem konkrētus pabeigtus projektus, ieguldījumus un rezultātus, ar kuriem pamatots apgalvojums par nozīmīgu pienesumu Latvijai. Nākotnes ieceres jānošķir no jau paveiktā.

Latvijas pilsonība nav dāļājama pa labi un pa kreisi

Komisijas deputāts Dāvis Melnalksnis atzinis, ka, pieņemot lēmumu, paļāvies uz Saeimas komisijai iesniegtajiem dokumentiem, kolēģu vērtējumu un LZA rekomendācijām. Vienlaikus viņš uzskata, ka deputāti saglabā atbildību un iespējamā komisijas maldināšana jānoskaidro.

Savukārt rakstnieks un publicists Lato Lapsa vērsies Valsts policijā, lūdzot pārbaudīt iespējamu nepatiesu ziņu sniegšanu. Tas ir iesniedzēja izteikts apgalvojums un lūgums veikt pārbaudi, nevis iestādes konstatējums par notikušu krāpšanu.

Publiski izceltās pretrunas rada pamatotu jautājumu, vai deputāti nav strādājuši pārāk pavirši. Tik svarīga lēmuma pieņemšanu nevar pamatot tikai ar vispārīgu atsauci uz uzticamiem rekomendētājiem vai dokumentu zīmogiem. Komisijai jāatbild, kurus faktus tā pārbaudīja neatkarīgi, kādus apstiprinājumus saņēma un kā nošķīra pretendentes sasniegumus no pašas un atbalstītāju sniegtajiem aprakstiem.

Latvijas pilsonība nav dāļājama pa labi un pa kreisi. Ja izrādītos, ka deputāti maldināti, būtu jāvērtē maldinātāju atbildība. Ja būtiskie jautājumi vienkārši nav uzdoti, atbildība par darba kvalitāti paliek pašiem deputātiem.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!