PSRS militāro svētku reklāmas dēļ atsauc airBaltic padomes locekli Kasparu Briškenu

Satiksmes ministrs Aivis Ronis ir atsaucis no nacionālās lidsabiedrības airBaltic uzņēmuma padomes Satiksmes ministrijas pārstāvi Kasparu Briškenu, kurš, pēc ministra domām, nav pienācīgā līmenī kontrolējis uzņēmuma darbu, pieļaujot, ka airBaltic ar savu reklāmas kampaņu popularizē PSRS militāros svētkus – Padomju armijas un Jūras kara flotes dienu.
K. Briškens šo lēmumu raksturoja kā politizētu un nepamatotu, jo šādu uzņēmuma darbības aspektu pārraudzība nav uzņēmuma padomes pamatuzdevums.
«Es ļoti labi saprotu emocijas, kas ir uzvirmojušas ap šo kampaņu, un neslēpju, ka kampaņa sarūgtināja arī mani. Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka padomes uzdevums ir uzraudzīt uzņēmuma stratēģiskā līmeņa pārvaldi,» sarunā ar Dienu skaidroja K. Briškens.
Viņš arī norādīja, ka lēmums par padomes locekļu maiņu ir jāpieņem uzņēmuma akcionāru sapulcē, kas airBaltic gadījumā notiktu pēc mēneša – laikā, kad darbu būs sācis jau cits ministrs. K. Briškens ir pārliecināts, ka savus tiešos padomes locekļa pienākumus ir pildījis pietiekami labi. Patlaban samērā sarežģītos apstākļos padomes darba prioritāte ir tādi jautājumi kā kompānijas stratēģisko investoru meklēšana, flotes atjaunošana, kā arī aktīvākas lidsabiedrības sadarbības ar lidostu Rīga veicināšana, skaidro K. Briškens.
Arī aviācijas eksperts Tālis Linkaits uzskata, ka minētā reklāma nenoliedzami ir bijis kļūmīgs solis, tomēr visu uzņēmuma reklāmas tekstu pārbaude neietilpst padomes locekļu pienākumos.
«Padomes uzdevums ir nodrošināt kompānijas mērķim atbilstošu mārketinga un reklāmas stratēģiju. Šajā nozīmē satiksmes ministra solis atsaukt padomes locekli Briškenu par to, ka viņš nav sekojis konkrētai reklāmai konkrētā medijā vai elektroniskajā telpā, ir nenopietns un nepārdomāts,» portālam Diena.lv sacīja T. Linkaits.
Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne A. Roņa rīcību raksturojusi vēl kritiskāk, nosaucot to par kaitniecisku uzņēmuma reputācijai un stratēģiskajai darbībai.
«Tas neatbilst ne valsts kā akcionāra interesēm ilgtermiņā, ne arī labas pārvaldības principiem,» portālam Nozare.lv teikusi D. Auziņa-Melalksne, norādot, ka ir jānodala uzņēmuma padomes, valdes un uzņēmuma speciālistu profesionālā atbildība.
Avots: Diena.lv
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Švinka rosina “airBaltic” finansēšanā iesaistīt arī Lietuvu un Igauniju 9
-
Visa pamatā airBaltic bija un ir mūsu lielāko politisko shēmotāju meistardarbs, vai arī – darba galds 10
-
Vairāk nekā pusmiljards “airBaltic” glābšanai: 17 gadu valsts naudas injekciju hronoloģija 10
-
“airBaltic” glābšanā valdība cer uz privāto kapitālu 14
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 8
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
Komentāri (0)
Vēl nav komentāru. Pievieno pirmo komentāru.