“Moneyval” publisko kārtējo vērtējumu Latvijas cīņai ar naudas atmazgāšanu

Eiropas Padomes komitejas “Moneyval” progresa ziņojumā, kurā eksperti vērtēja Latvijas normatīvā regulējuma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā atbilstību starptautiskajiem standartiem, uzlabots Latvijas novērtējums 11 rekomendāciju izpildē.

Uzraudzības statuss Latvijai gan ir atstāts, liecina “Moneyval” publiskotā informācija. 

“Moneyval” norāda, ka izpildītas ir septiņas no 40 Finanšu vadības darba grupas (Financial action task force – FATF) rekomendācijām un lielākoties izpildītas – 33 rekomendācijas. 

Tādējādi “Moneyval” uzlabo Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta publiskotajā informācijā norādīts, ka Latvijas normatīvais regulējums cīņā ar naudas atmazgāšanu atbilst visiem Finanšu darījumu darba grupas noteiktajiem starptautiskajiem standartiem. Latvija esot demonstrējusi spēcīgu un pastāvīgu politisko, uzraudzības un institucionālo apņemšanos cīnīties ar finanšu noziegumiem.

Iepriekš 11 rekomendāciju izpildē tika identificēti trūkumi, un eksperti vērtēja Latvijas progresu šajās jomā. Tagad visās šajās rekomendācijās Latvijas vērtējums ir paaugstināts.

“”Moneyval” ekspertu vērtējums sniedz iespēju Latvijai intensīvi un īsa laika periodā īstenot radikālas, bet vienlaikus ļoti nepieciešamas pārmaiņas, apliecinot mūsu spēju strādāt vienotā komandā. Visas līdz šim īstenotās izmaiņas ir nostiprinātas normatīvajā regulējumā un ar pārliecību uzskatāmas par ilgstošām. Taču mēs nedrīkstam apstāties, darbs jāturpina, lai mēs dzīvotu drošā, sakārtotā un pārtikušā valstī,” paziņojumā medijiem norādīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze ZnotiņaLinda Zalāne

Viņa preses konferencē arī skaidroja, ko nozīmē “Moneyval” uzraudzības statusa atstāšana: “2021.gadā – divus gadus pēc tam, kad esam saņēmuši vērtējumu – vēlreiz dodamies un iesniedzam “Moneyval” sekretariātam īsu pārskatu par to, kādas progresa pazīmes esam demonstrējuši divu gadu laikā.

Ņemot vērā, ka mēs esam pilnībā izpildījuši FATF standartu, un jānorāda, ka mēs šobrīd esam vienīgā “Moneyval” valsts, kas to ir izdarījusi, tad mums nav vairs jāprasa šo standartu pārvērtējumu.

Mēs vienkārši ziņojam, un “Moneyval” sekretariāts ieņem šo ziņojumu zināšanai.”

Finanšu izlūkošanas dienestā norāda, ka paveiktas ir uzskatāms par būtisku pirmo soli pretim Latvijas neiekļaušanai finanšu pasaules “pelēkajā sarakstā”. Latvijas efektivitāti jeb likumu piemērošanu cīņā pret naudas atmazgāšanu gan vēl vērtēs FATF, gala lēmumu pieņemot februāra beigās.

“Šis ir tikai viens stafetes posms. Mēs esam veiksmīgi to nokārtojuši, nodevuši šo stafetes kociņu tālāk. Ir vēl ļoti ilgs un garš ceļš ejams. Nekas nav beidzies. Mēs vēl daudz strādāsim, lai uzlabotu savu spēju cīnīties ar finanšu noziegumiem. FATF vērtēs to, cik efektīvi mēs normatīvos aktus mākam praksē iedzīvināt. Tad attiecīgi varēsim skatīties, vai ir jāveic kādas papildu darbības vai tomēr progress tiks atzīts par pietiekamu,” sacīja Znotiņa.

Gadījumos, ja valsts tiek iekļauta finanšu pasaules “pelēkajā sarakstā”, citu valstu uzraudzības institūcijas brīdina savā jurisdikcijā strādājošās bankas uzmanīties no sadarbības ar sarakstā iekļauto valsti pārstāvošajām bankām un uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka jebkurš naudas pārskaitījums, kas tiek veikts uz vai no šīm valstīm, ir padziļināti jāanalizē, lai pārliecinātos, ka netiek pārskaitīti noziedzīgi iegūti līdzekļi.

Šāda brīdinājuma rezultātā var iestāties situācija, kad starptautiski strādājoši uzņēmumi pārtrauc darījumu attiecības ar pelēkajā sarakstā iekļautu valsti pārstāvošiem uzņēmumiem. Latvijai šāda situācija būtu īpaši riskanta, un pirmie cietēji būtu eksportējošie uzņēmumi, iepriekš skaidroja Finanšu nozares asociācijā.

Pašlaik FATF “pelēkajā sarakstā” ir iekļautas 12 pasaules valstis, tostarp no Eiropas – Islande.