Eiropas aizsardzības sistēmas kļūst arvien ciešāk sasaistītas ar ASV tehnoloģiju gigantu infrastruktūru, un tas rada risku, ko eksperti dēvē par “kill switch” scenāriju – situāciju, kurā ASV valdība varētu juridiski vai politiski piespiest uzņēmumus ierobežot vai pārtraukt piekļuvi Eiropas militārajām datu sistēmām.
Jaunākais FOTI pētījums, uz kuru atsaucas Euronews, brīdina:
Latvija ir starp valstīm ar visaugstāko digitālo ievainojamību.
Pētījumā uzsvērts, ka Eiropas militārā digitālā infrastruktūra lielā mērā balstās uz Microsoft, Amazon Web Services, Google un Oracle risinājumiem. Šie uzņēmumi ir pakļauti ASV likumiem, tostarp CLOUD Act, kas ļauj ASV iestādēm pieprasīt datus no jebkura ASV uzņēmuma arī tad, ja dati glabājas Eiropā. Tas nozīmē, ka Eiropas valstis faktiski nevar garantēt pilnīgu kontroli pār savām militārajām sistēmām.
Risks nav teorētisks
Eksperti norāda, ka risks nav teorētisks. Pēdējos gados notikuši vairāki incidenti, kas parāda, cik ātri piekļuve var tikt ierobežota politisku lēmumu dēļ. Piemēram, 2025. gadā Microsoft bloķēja Starptautiskās krimināltiesas prokuroru kontus, reaģējot uz ASV sankcijām. Tāpat Maxar Technologies ierobežoja Ukrainas piekļuvi satelītattēliem laikā, kad ASV apturēja izlūkdatu nodošanu. Šie gadījumi izgaismo, cik trausla var būt Eiropas paļaušanās uz ārējiem piegādātājiem.
FOTI kartē Eiropas valstis pēc riska pakāpes, un Latvija, līdzās Lietuvai, Igaunijai, Polijai, Dānijai un Vācijai, ierindojas augstākajā riska kategorijā.
Šajās valstīs aizsardzības iestādes plaši izmanto ASV mākoņpakalpojumus, un alternatīvu infrastruktūru praktiski nav. Tas nozīmē, ka kritiskos brīžos, piemēram, militāra konflikta vai politiskas spriedzes laikā, piekļuve datiem varētu tikt ierobežota ārpus valstu kontroles.
Eiropas Savienība mēģina mazināt šo atkarību
Eiropas Aizsardzības aģentūra virza ideju par militāras klases datu koplietošanas platformu, kas līdz 2030. gadam nodrošinātu lielāku digitālo suverenitāti. Tomēr eksperti brīdina, ka pat tā dēvētie “suverēnie mākoņi”, ko piedāvā daži ASV uzņēmumi, bieži vien balstās uz to pašu tehnoloģisko pamatu, saglabājot slēptās atkarības.
Latvijai īpaši aktuāli
Latvijas gadījumā šī problēma ir īpaši aktuāla. Valsts aizsardzības sistēmas pēdējos gados strauji modernizētas, ieviešot digitālus risinājumus loģistikā, personāla pārvaldībā un izlūkošanā. Taču lielākā daļa šo sistēmu darbojas uz ārvalstu tehnoloģiju bāzes. Lai gan Latvijas politiķi publiski uzsver atturēšanu un sabiedroto klātbūtni, digitālās suverenitātes jautājums līdz šim ir palicis ēnā.
FOTI secinājums ir skarbs:
ja Eiropa, tostarp Latvija, nespēs izveidot neatkarīgu militāro mākoņinfrastruktūru, tās aizsardzības sistēmas paliks ievainojamas ārējam spiedienam.
Un šis spiediens var rasties ne tikai no pretiniekiem, bet arī no sabiedrotajiem, kuru intereses ne vienmēr sakrīt.
Dubultrisks: Krievijā ražotas signalizācijas un vilcienu kustības vadības risinājumi Latvijas dzelzceļā
Latvijas situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka daļa valsts dzelzceļa infrastruktūras un vadības sistēmu joprojām balstās uz Krievijā izstrādātām tehnoloģijām. Šis jautājums pēdējā laikā nonācis aktualitāšu virsrakstos, jo atbildīgās iestādes ir atzinušas: pilnīga atteikšanās no Krievijas izcelsmes sistēmām ir sarežģīta un laikietilpīga.
Saskaņā ar jaunākajām ziņām Latvijā joprojām tiek izmantoti Krievijas izcelsmes signalizācijas un vilcienu kustības vadības risinājumi, kas vēsturiski ieviesti laikā, kad dzelzceļa tīkls bija integrēts postpadomju telpā. Lai gan tie tiek pakāpeniski aizstāti, eksperti norāda, ka šī atkarība rada papildu drošības un suverenitātes riskus, īpaši laikā, kad digitālā infrastruktūra kļūst par militārās drošības neatņemamu daļu.
Latvijas amatpersonas ir uzsvērušas, ka sistēmas tiek pastiprināti monitorētas un modernizētas, taču pāreja uz pilnībā neatkarīgiem un NATO standartiem atbilstošiem risinājumiem prasa gan finansējumu, gan laiku. Šī situācija papildina kopējo ievainojamības ainu, ko izgaismo FOTI pētījums par Eiropas aizsardzības mākoņatkarību:
Latvija vienlaikus ir pakļauta riskam gan no Rietumu tehnoloģiju dominances, gan no vēsturiskajām atkarībām austrumos.
Eksperti norāda, ka šāda divvirzienu ievainojamība padara Latviju par vienu no valstīm, kurai digitālās suverenitātes stiprināšana ir ne tikai tehnoloģisks, bet arī stratēģisks jautājums. Tas attiecas ne tikai uz aizsardzības datiem, bet arī uz kritisko infrastruktūru, kuras traucējumi varētu ietekmēt gan militāro mobilitāti, gan civilās loģistikas drošību.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!