Četras reizes mazāk nekā iepriekš solīts – RD atzīstas Rīgas vēl netapušo patvertņu sūrajā realitātē

Oficiālo patvēruma vietu nodrošinājums dronu vai citu militāru apdraudējumu gadījumā Rīgā ir daudz sliktāks, nekā līdz šim publiski apgalvots.

Piektdien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadība atzina, ka

galvaspilsētas patvertnēs pašlaik varētu patverties vien aptuveni 52 000 cilvēku – četras reizes mazāk nekā iepriekš solīts. Ņemot vērā to, ka tās plānots ierīkot skolām un bērnudārziem, pieaugušajiem jādomā pašiem, kā sevi pasargāt.

Vēl pagājušā gada aprīlī toreizējais Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons ziņoja, ka Rīgas patvertnēs iespējas patverties būšot vairāk nekā 200 000 galvaspilsētas iedzīvotāju un viesu. Tagad izrādās, ka realitāte ir krietni bēdīgāka.

Komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš preses konferencē atzina, ka pašvaldība pašlaik īsteno projektu par 146 patvertņu izveidi, taču tajās kopumā vieta būs tikai ap 52 000 cilvēku.

Pirmās patvertnes plānots pabeigt augustā vai septembrī.

Turklāt būtiska daļa šo telpu atrodas skolās un bērnudārzos. Tas nozīmē, ka mācību laikā prioritāri tās būs paredzētas bērniem un izglītības iestāžu personālam, nevis apkārtējo rajonu iedzīvotājiem.

Faktiski pašvaldības vadībai atliek vien aicināt rīdziniekus pašiem iepazīties ar civilās aizsardzības algoritmiem un domāt, kur krīzes gadījumā patverties.

“Pompozā” plāksnīšu līmēšana pirms teju diviem gadiem

Īpaši ass kontrasts veidojas uz Rīgas domes iepriekšējās komunikācijas fona par šo tēmu. Vēl pirms nepilniem diviem gadiem Rīgas mērs Vilnis Ķirsis un vicemēre Linda Ozola rīkoja svinīgu akciju, lepni marķējot pirmās patvertnes galvaspilsētā. Medijos tika plaši demonstrēta zaļo zīmju “Patvertne” līmēšana pie ēku sienām un pagrabiem.

Tolaik tika solīts, ka pašvaldības rīcībā ir desmitiem objektu un telpu, kur ārkārtas situācijā patvērumu varētu rast līdz pat 50 000 cilvēku, vienlaikus runājot arī par turpmāku sistēmas paplašināšanu.

Tomēr vēlāk pašu domes amatpersonu izteikumi kļuva daudz kritiskāki. Ģirts Lapiņš iepriekš TV24 raidījumā norādīja, ka daudzviet “ir tikai priekšvēlēšanu laikā saliktas skaisti zaļas šiltītes ar uzrakstiem “Patvertne”, bet reāli netika izdarīts nekas”.

Arī sabiedrībā toreiz izraisījās ironiska reakcija par “pompozo” patvertņu marķēšanu — medijos tika apspriests, ka dažviet zīmes pie sienām piestiprinātas vien ar līmlenti vai “skoču”, kamēr reāls telpu aprīkojums un infrastruktūra joprojām nebija sakārtota.

Lapiņš piektdien uzsvēra, ka pašlaik Rīgai tiešu draudu neesot, tomēr, ņemot vērā dronu incidentus Latgalē un citviet Baltijā, pašvaldībai un iedzīvotājiem šādam scenārijam ir jābūt gataviem.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!