Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) nolēmis pamācīt Spāniju, kā tai būtu jārīkojas migrācijas krīzes laikā, nosūtot Madridei vēstuli, kas nebija saskaņota ne ar Ārlietu ministriju, ne valdības vadību. Ministra diplomātiskā pašdarbība Spānijā uztverta ar sarūgtinājumu – īpaši tādēļ, ka ievērojams skaits šīs valsts karavīru pašlaik atrodas Latvijā un piedalās mūsu valsts aizsardzībā.
Vēstule nosūtīta pēc migrācijas krīzes Spānijai piederošajā Seutas anklāvā Ziemeļāfrikā, kur no Marokas īsā laikā nelikumīgi iekļuva desmitiem tūkstošu cilvēku.
Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”, Dombrava vēstulē paudis, ka Seutā notikušais neesot uzskatāms tikai par atsevišķu incidentu, bet gan par plašāku Eiropas Savienības drošības problēmu. Ministrs aicinājis stiprināt ES ārējo robežu, kā arī norādījis, ka nelikumīgi ieceļojušos migrantus nedrīkstētu legalizēt.
Vienlaikus vēstulē pausta Latvijas solidaritāte un gatavība nepieciešamības gadījumā sniegt Spānijai tehnisku atbalstu.
Tomēr ne jau Dombravas paustā nostāja migrācijas jautājumā, bet gan veids, kādā ministrs vērsies pie sabiedrotās valsts, izraisījis diplomātisku neapmierinātību.
LTV, atsaucoties uz uzticamiem avotiem, ziņo, ka vēstules tonis Spānijā uztverts kā augstprātīgs. Madride aiz slēgtām durvīm esot norādījusi: laikā, kad Spānijas karavīri aizstāv Latviju, Latvijas ministrs izvēlējies uzbrukt Spānijai brīdī, kad tā pati saskārusies ar plašu migrācijas krīzi.
Dombrava apgalvo, ka oficiālu negatīvu atbildi no Spānijas neesot saņēmis. Arī ES dalībvalstu iekšlietu ministru videokonferencē Spānijas reakcija, pēc ministra teiktā, bijusi “pietiekami pozitīva vai neitrāla”.
Kulbergs ministram aizrāda par diplomātisko pašdarbību
Ministra rīcība nav bijusi saskaņota ar Ārlietu ministriju, un par vēstuli iepriekš nav bijusi informēta arī valdības vadītājs.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) Dombravam par notikušo aizrādījis, uzsverot, ka turpmāk saziņa ar ārvalstīm un tās saturs vispirms jāsaskaņo ar Ārlietu ministriju.
“Un šis ir tas gadījums, kad vajadzēja saskaņot lietas,” norādīja Kulbergs.
Premjers skaidroja, ka Dombrava, visticamāk, vēlējies Spānijai nodot Latvijas pieredzi, kas gūta, saskaroties ar Baltkrievijas un Krievijas organizēto migrācijas spiedienu. Tomēr šādi jautājumi starptautiskajā vidē ir sensitīvi, tādēļ ministra vēstījums bijis jāsaskaņo ar Ārlietu ministriju.
Tas nepieciešams, lai atsevišķu ministru vēstījumi nenonāktu pretrunā ar Latvijas kopējo ārpolitisko pozīciju un valdība vispār būtu informēta par savu ministru saziņu ar citām valstīm.
Kulbergs vienlaikus diplomātiski piebildis, ka viņam patīkot Dombravas degsme un iniciatīva Latvijas robežas un iekšējās drošības jautājumos, taču dažkārt šīs iniciatīvas esot “par daudz”.
Spānija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas aizsardzības sabiedrotajām
Situāciju īpaši neveiklu padara Spānijas ieguldījums Latvijas aizsardzībā. Spānija NATO spēku sastāvā Latvijā atrodas jau kopš 2017. gada un ir viena no lielākajām sabiedroto kontingenta nodrošinātājām.
Spānijas karavīri dienē NATO Daudznacionālajā brigādē Latvijā, piedalās sauszemes aizsardzības uzdevumos un nodrošina arī pretgaisa aizsardzības spējas. Spānijas bruņotie spēki Latvijā izvietojuši tankus “Leopard 2E”, kājnieku kaujas mašīnas “Pizarro” un pretgaisa aizsardzības sistēmas NASAMS.
Tātad laikā, kad Spānijas karavīri atrodas tūkstošiem kilometru no mājām un palīdz atturēt iespējamu Krievijas uzbrukumu Latvijai, Latvijas iekšlietu ministrs bez pienācīgas diplomātiskas saskaņošanas nosūtījis Madridei vēstuli, kurā faktiski māca sabiedrotajai valstij, kā tai būtu jāpārvalda savas robežas.
Tas nenozīmē, ka Latvijai nebūtu tiesību paust bažas par ES ārējās robežas drošību vai nekontrolētas migrācijas radītajiem draudiem. Taču starp sabiedroto pieredzes piedāvāšanu un augstprātīgu pamācīšanu ir būtiska atšķirība. Vēl jo vairāk situācijā, kad vēstule nosūtīta bez Ārlietu ministrijas ziņas un valdības kopējas pozīcijas.
Turklāt sabiedrībai svaigā atmiņā vēl ir veselas virknes citu politiķu uz savu galvu rakstītās vēstules valstu vadītājiem.
Dombrava nav pirmais: Latvijas politiķu “spontāno” vēstuļu diplomātija
Dombravas rīcība nav pirmais gadījums, kad Latvijas politiķis pēc paša iniciatīvas cenšas uzrunāt citas valsts vadītāju vai ārvalstu diplomātus, iepriekš nepārliecinoties, vai viņa vēstījums atbilst Latvijas kopējai ārpolitiskajai pozīcijai.
Artuss Kaimiņš rakstīja Trampam un kritizēja Latvijas prezidentu
2018.gada jūlijā toreizējais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) agrā rīta stundā platformā “Twitter” publiski vērsās pie ASV prezidenta Donalda Trampa.
Kaimiņš iepazīstināja ar sevi kā Latvijas parlamenta deputātu, lūdza Trampu izteikties par Latviju un Baltijas valstīm, kā arī kritizēja toreizējo Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni. Politiķis apgalvoja, ka Vējonis Vašingtonā notikušajā preses konferencē neesot sapratis Trampa jautājumus un Latvijas sabiedrība neesot apmierināta ar sava prezidenta komunikācijas spējām.
Pēc dažām stundām Kaimiņš savus ierakstus izdzēsa. Lai gan tā nebija diplomātiska vēstule klasiskā izpratnē, Saeimas deputāta publiska vēršanās pie Latvijas nozīmīgākās sabiedrotās valsts vadītāja, vienlaikus noniecinot paša valsts prezidentu, tika vērtēta kā visai savdabīga diplomātiskā pašdarbība.
Urbanovičs lūdza Obamu risināt Latvijas nepilsoņu jautājumu
2016.gadā toreizējais “Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs nosūtīja vēstuli ASV prezidentam Barakam Obamam, aicinot viņu palīdzēt risināt Latvijas nepilsoņu jautājumu.
Urbanovičs vēstulē pauda pārliecību, ka Obamas rekomendācijas Latvijā tiktu uzklausītas un tādējādi aptuveni 200 000 cilvēku varētu iegūt iespēju pilnā apmērā izmantot demokrātiskās tiesības.
Arī šajā gadījumā politiķis pie ārvalsts vadītāja vērsās nevis ar Latvijas valsts institūciju saskaņotu pozīciju, bet gan kā opozīcijas partijas līderis, aicinot citu valsti iesaistīties Latvijas iekšpolitiskā jautājuma risināšanā.
Gulbis par Šleseru sūdzējās Romas pāvestam
Vēl neparastāks precedents meklējams 2005. gadā, kad bijušais iekšlietu ministrs un partijas “Jaunie demokrāti” līderis Māris Gulbis vērsās pie pāvesta Benedikta XVI.
Gulbis paziņoja pāvestam, ka toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers savā politiskajā un uzņēmējdarbības komunikācijā piesaucot baznīcu un izmantojot kristīgās vērtības. Toreiz plašsaziņas līdzek;li vēstīja, ka Gulbja sagatavotā vēstule tikusi tulkota itāļu valodā. Ko par to domāja pāvests, publiski netika ziņots. Nekāda oficiāla pāvesta reakcija nesekoja.
Bordāns vēstuli izsūtīja aptuveni 30 vēstniecībām
Skandālu 2019. gadā izraisīja toreizējā tieslietu ministra un Jaunās konservatīvās partijas vadītāja Jāņa Bordāna vēstule aptuveni 30 demokrātisko Rietumvalstu vēstniecībām.
Bordāns vēstniecībām sūdzējās par Saeimas deputāta Jura Juraša kriminālvajāšanu, raksturojot savam partijas biedram izvirzītās apsūdzības kā politiski motivētas un apšaubot Latvijas Ģenerālprokuratūras rīcību.
Ārlietu ministrija toreiz īpaši uzsvēra, ka Bordāna vēstule pauž tikai vienas politiskās partijas, nevis Latvijas valsts vai valdības kopējo pozīciju. Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas deputāti brīdināja, ka ministra rakstīto iespējams izmantot pret Latvijas valsts interesēm.
Mieriņa bez saskaņošanas atbalstīja Trampa kandidatūru Nobela prēmijai
Dombravas gadījumam vistuvākais piemērs fiksēts pavisam nesen. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) parakstīja Izraēlas un ASV parlamentu vadītāju rosinātu vēstuli Nobela prēmijas komitejai, aicinot 2025. gada Miera prēmiju piešķirt Donaldam Trampam.
Mieriņa vēstuli parakstīja, iepriekš to nesaskaņojot ar pārējiem Latvijas ārpolitikas veidotājiem. Tas notika laikā, kad Trampa izteikumi par Grenlandi bija izraisījuši nopietnu spriedzi ASV un Eiropas attiecībās. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs publiski kritizēja Saeimas priekšsēdētājas rīcību, norādot uz nepieciešamību ārpolitiskos jautājumus savstarpēji saskaņot.
Visus šos gadījumus vieno nevis politiķu tiesības paust personisku vai savas partijas viedokli, bet gan risks, ka augstas amatpersonas vēstījums ārvalstīs tiek uztverts kā visas Latvijas nostāja.
Dombravas gadījumā šis risks ir īpaši izteikts: vēstuli viņš nosūtīja kā Latvijas iekšlietu ministrs, turklāt valstij, kuras karavīri piedalās Latvijas aizsardzībā.
Avoti: LETA, LSM, Aizsardzības ministrija, Spānijas Aizsardzības štābs, Puaro.lv arhīvs
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!