Kulbergs nosauc topošās valdības sastāvu

Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs (AS) otrdien, 17. novembrī, iepazīstināja ar topošās valdības sastāvu.
Finanšu ministra amatam viņš izraudzījies bankas «Citadele» galveno ekonomistu Kārli Purgaili, veselības ministra amatam – bijušo Austrumu slimnīcas vadītāju Normundu Staņēviču, bet ārlietu ministra amatam – Latvijas vēstnieku Uzbekistānā Ģirtu Jaunzemu.
Valdību veido «Apvienotais saraksts» (AS) un Nacionālā apvienība (NA), kam Saeimā kopā ir 51 mandāts. Par valdības apstiprināšanu Saeima varētu lemt jau otrdienas pēcpusdienā.
Purgailis – finansēm, Staņēvičs – veselībai, Jaunzems – ārlietām
Kārlis Purgailis finanšu nozarē strādā 25 gadus. Karjeru viņš sāka «Parex bankā», vēlāk strādāja vairākās citās bankās, tostarp «SEB bankā», bet kopš 2024. gada ir bankas «Citadele» galvenais ekonomists Latvijā. Purgailis ir arī Kulberga ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos.
Normunds Staņēvičs ir «Amber Beverage Group» valdes loceklis un Kulberga bijušais studiju biedrs. Viņš vadījis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdi un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomi. Pirms darba slimnīcu pārvaldībā Staņēvičs vadīja arī «Rīgas piena kombinātu» un «Food Union Europe».
Ģirts Jaunzems, Kulberga bijušais klasesbiedrs, ārlietu dienestā strādā kopš 1999. gada. Pirms stāšanās vēstnieka amatā Uzbekistānā 2025. gadā viņš vadījis Ārlietu ministrijas Ekonomiskās diplomātijas departamentu un strādājis Latvijas vēstniecībās Krievijā, Itālijā un Grieķijā.
Melnis, Dombrava, Puntulis un Tavars saglabātu amatus
Aizsardzības ministriju arī turpmāk paredzēts uzticēt atvaļinātajam Nacionālo bruņoto spēku pulkvedim Raivim Melnim, kurš iepriekš strādājis Latvijas vēstniecībā Kijivā. Edgars Tavars (AS) paliktu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā.
Nacionālajai apvienībai valdībā paredzētas trīs ministrijas. Iekšlietu ministra amatā paliktu Jānis Dombrava, kultūras ministra amatā – Nauris Puntulis, savukārt līdzšinējā izglītības un zinātnes ministre, NA priekšsēdētāja Ilze Indriksone, pārņemtu Labklājības ministrijas vadību.
Ekonomikai virza Štelmaheru, satiksmei – Lipšānu
Ekonomikas ministra amatam izraudzīts uzņēmējs un Saeimas deputāts Edgars Štelmahers (AS), kurš iepriekš vadījis «Cēsu alu». Zemkopības ministra amatam virza deputātu un lauksaimnieku Edgaru Putru (AS), kurš bijis Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs. Izglītības un zinātnes ministriju vadītu bijušais skolas direktors un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Česlavs Batņa (AS), bet Tieslietu ministriju pārņemtu tās līdzšinējais parlamentārais sekretārs Viesturs Vitovskis (AS).
Satiksmes ministra amatam Kulbergs izraudzījies savu juridisko padomnieku Krišu Lipšānu. Viņš darbojas Auto asociācijas valdē, iepriekš bijis Kulberga palīgs Saeimā un konsultējis parlamentārās izmeklēšanas komisiju par «Rail Baltica» projektu. lsm.lv
Klimata un enerģētikas nozari pagaidām pārraudzītu Kulbergs
Valdības darba sākumā Kulbergs iecerējis sākt Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju. Līdz tās pabeigšanai viņš pats uzņemtos nozares politisko pārraudzību.
Par prioritātēm Kulbergs nosauc ekonomikas izaugsmi, valsts finanšu sakārtošanu, efektīvāku valsts pārvaldi un drošības stiprināšanu. Viņaprāt, divu politisko spēku koalīcijā par reformām būs iespējams vienoties ātrāk.
Koalīcijai 51 mandāts, atbalstu sola arī daļa Šlesera frakcijas
«Apvienotais saraksts» 15. Saeimas vēlēšanās ieguva 41 mandātu, bet Nacionālā apvienība – 10. Ārpus koalīcijas paliek «Latvija pirmajā vietā» ar 17 deputātiem, «Suverēnā vara» un «Apvienība Jaunlatvieši» ar 15, «Progresīvie» ar 10 un «Jaunā Vienotība» ar septiņiem. Kā vēsta LSM, seši Aināra Šlesera vadītās frakcijas «Latvija pirmajā vietā» deputāti plāno balsot par valdību.
Kulbergs iespēju valdībā iesaistīt «Progresīvos» un «Jauno Vienotību» noraidīja, jo, viņaprāt, šīs partijas varētu kavēt līdzšinējās politikas pārskatīšanu. Ar Šlesera partiju AS tikās vienu reizi, bet ar «Suverēnās varas» un «Apvienības Jaunlatvieši» saraksta pārstāvjiem sarunas nerīkoja.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Kulbergam uzticēja veidot nākamo valdību 4. novembrī. Kulbergs pirmoreiz kļuva par premjeru 2026. gada 28. maijā pēc Evikas Siliņas valdības krišanas. Pirms ievēlēšanas Saeimā 2022. gadā viņš strādāja uzņēmējdarbībā un vadīja Latvijas Auto asociāciju. Saeimā Kulbergs vadīja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par «Rail Baltica» projektu.
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Kulbergs paziņo jaunās valdības sastāvu 11
-
No 61 prioritātes pilnībā realizētas 16; Kulbergs sevis vadītās valdības darbu vērtējot virs vidējā līmeņa 3
-
Kāpēc Kulbergs vilcinās ar valdības veidošanu? Grāmatas un dzīves jēga 15
-
Partijas zīlē kafijas biezumos – paņems Kulbergs koalīcijā vai nepaņems? 7
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 8
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
Komentāri (0)
Vēl nav komentāru. Pievieno pirmo komentāru.