Nauris Puntulis

Kultūras ministrs

Dzimšanas gads: 1961.

Izglītība:

• Latvijas Mūzikas akadēmija, maģistra grāds dziedāšanā un pedagoģijā (1994)
• Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikums, kultūras darba speciālists, (1979)

Profesija:

• dziedātājs

Zinātniskās publikācijas: NAV

Grāmatas: NAV

Publikācijas presē:

• “Jā, bet…”: Nacionālās koncertzāles projekta līkloči /Latvijas Avīze, 2020.g./

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• Kultūras ministrs K.Kariņa valdībā
• Rīgas domes deputāts (2013 – 2019)

Dalība partijās:

• “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Nacionālā apvienība – valdes loceklis;
• Nacionālā apvienība

Dalība kapitālsabiedrībās: NAV

Patiesais labuma guvējs:

• Fonds Trīs Latvijas Tenori

Pieredze menedžmentā:

• Nacionālās apvienības Rīgas domes frakcijas vadītājs
• Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes priekšsēdētājs

Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: NAV

Parādsaistības: NAV

Papildu informācija:

• VIDam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2021.gadu liecina, ka Puntuļa bezskaidras naudas uzkrājumi gada izskaņā bija 141 000 eiro, kas ir par 14 000 vairāk nekā 2020. gadā. Algā no Valsts kancelejas 2021. gadā viņš saņēma 72 917 eiro. 2021.gadā Puntulis saņēmis arī pensiju 8312 eiro apmērā. Honorārā no Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) kultūras ministrs saņēma 148 eiro. No Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Puntulis algā saņēma 213 eiro. Tāpat ministrs ir deklarējis ienākumus 924 eiro apmērā no VKKF, kā arī ienākumus no saimnieciskās darbības un komercdarbības – 823 eiro. 2021.gadā, līdzās kultūras ministra pienākumiem Puntulis bija Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētājs, VKKF padomes loceklis, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidents, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK” valdes loceklis, sporta un atpūtas biedrības “Usma” valdes loceklis, Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmusvētku padomes priekšsēdētājs un pārstāvis fondā “Trīs Latvijas tenori”. Tāpat Puntulis reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs SIA “Latagro Trade”, kā arī autoratlīdzības saņēmējs – LaIPA;
• VIDam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2020.gadu liecina, ka Puntuļa bezskaidras naudas uzkrājumi pagājušajā gadā sasniedza 123 000 eiro, kas ir par 30 000 vairāk nekā pērn. AS “Swedbank” Puntulim ir uzkrājumi 123 000 eiro, algā no Valsts kancelejas viņš saņēmis 69 162 eiro, honorārā no Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības – 1098 eiro, pensijā – 8097 eiro, honorārā no SIA “Forte Production” – 1611 eiro. Kā ienākumus no saimnieciskās darbības un komercdarbības kultūras ministrs deklarējis 1564 eiro no SIA “Latagro Trade”, bet kā citi ienākumi deklarēti 1067 eiro no Valsts kultūrkapitāla fonda. Puntulis deklarācijā norādījis, ka iepriekšējā gadā viņš bijis padomes priekšsēdētājs Sabiedrības integrācijas fondā (SIF), padomes loceklis “Valsts kultūrkapitāla fondā”, prezidents “UNESCO Latvijas nacionālajā komisijā”, valdes loceklis Nacionālajā apvienībā “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un brīvībai/ LNNK”, pārstāvis fondā “Trīs Latvijas tenori”, valdes loceklis sporta un atpūtas biedrībā “Usma”. Kultūras ministram pieder divi dzīvokļi Rīgā, zeme Carnikavas novadā, zeme un ēkas Rojas novadā, būve Talsu novadā, savukārt kopīpašumā viņam pieder zeme Jumpravas pagastā. Tāpat Puntulim pieder 2007.gada automašīna “Nissan Qashqai”, 2006.gada motorlaiva “Terhi Vario T45”, 2018.gada piekabe transporta laivu vedējs “Tiki BS600-L”, 1967.gada motorlaiva “Kazanka”, 1967.gada laiva “Jūrja”, 1967.gada divritenis “Batavus”;
• 2021.gada 12.februārī saņēma ārpus kārtas tā dēvēto VIP covid poti (ŠEIT vairāk);
• VID iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2019.gadu Puntulis deklarējis, ka “Swedbank” glabā 93 000 eiro, viņam pieder divi dzīvokļi Rīgā, būve Talsu novadā, zeme un ēkas Carnikavas novadā un Jumpravas pagastā. Tāpat Puntulim pieder 2007. gada izlaiduma auto “Nissan Qashquai”, divas motorlaivas, zvejas laiva un laivu vedēja piekabe, kā arī 1967. gadā ražots divritenis “Batavus”, kas ir tikai sešus gadus jaunāks par ministru pašu. Aizdevis naudu viņš nav, toties ienākumu ailītē gan cipari gozējas raženi. Teju 32 000 liela ministra alga, 10 000 alga VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets”, 7052 eiro nākuši no pašvaldības kā nu jau bijušajam Rīgas domes deputātam, 4210 eiro saņemti no VSAA, 1166,67 eiro – kā honorārs no SIA “Forte Production”, 445 eiro lielu honorāru samaksājis Jūrmalas Kultūras centrs, 444,44 eiro – Kuldīgas Kultūras centrs, 222,22 eiro – Ādažu novada dome, 427 eiro lieli bijuši ienākumi no Valsts kultūrkapitāla fonda, bet 300 eiro saņemti stipendijā no Teodora Reitera fonda. Tā nu kopā Puntuļa ienākumi pērn sasnieguši 56,5 tūkstošus eiro;
• 2019.gada vasarā ievēlēts par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes priekšsēdētāju (ŠEIT vairāk).
• Politiskā Puntulis iesaistījās 2011. gadā, kandidējot 11. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta, taču netika ievēlēts.
• 2012. un 2013. gadā N. Puntulis bija kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes un pēc tam īslaicīgi arī Daces Melbārdes padomnieks, bet pēc tam divus sasaukumus pēc kārtas ticis ievēlēts Rīgas domē.
• Pretrunīgu vērtējumu izpelnījusies N. Puntuļa nostāja jautājumā par Latvijas krievvalodīgo mediju nozīmi integrācijā. “Nepiekrītu domai, ka mums būtu jāatbalsta mediju telpa krievu valodā, baidoties, ka klausītājs vai skatītājs izglītosies svešu mediju telpā, kas nav mūsu valsts interesēs. Ja cilvēks ir gatavs interesēties par politiskajiem procesiem valstī, lai viņš to dara, izmantojot valsts valodu,” intervijā “NRA.lv” atzina Puntulis.
• Darbojas biedrībā “Fonds Trīs Latvijas Tenori”.