Kariņa foto lieta: nesamērīgi augstais sods daļēji tāpēc, ka “cietušais” ir Ministru prezidents, atzīst DVI

Bijušā aizsarga pārkāpums bija nenoliedzams, publicējot attēlus ar premjerministru Krišjāni Kariņu no videonovērošanas ieraksta, tomēr viņam uzliktais 500 eiro sods ir nesamērīgi augsts, atzina datu aizsardzības jomas eksperts.

Datu valsts inspekcija pērn lēmusi par 69 gadījumiem, kad fiziskas personas pārkāpušas citu personu datu neaizskaramību. Naudas sodi bijuši tikai divos gadījumos – 200 un 300 eiro. Tātad krietni mazāki nekā bijušajam veikala apsargam Oļegam, kuram par Ministru prezidenta foto publiskošanu būs jāšķiras no 500 eiro.

Kariņš pēc fotoattēlu nopludināšanas Datu valsts inspekcijā neesot vērsies, lietu inspekcija uzsāka pati pēc savas iniciatīvas.

Lūgta paskaidrot apstākļus, kādēļ Oļegam piemērotais naudas sods ir lielāks nekā citos līdzīgos pārkāpumos,

inspekcijas direktora vietniece Lāsma Dilba skaidroja – pārkāpējs ne tikai prettiesiski ieguvis uzņēmumus, bet, izmantojot dažādus sociālo tīklu kontus kontus, tos centies maksimāli izplatīt sabiedrībā. Vienlaikus inspekcijas pārstāve nenoliedza – savu lomu lēmuma pieņemšanā spēlējis apstāklis, ka cietušais šajā lietā ir premjers.

“Protams, ka šis ir faktors, kas zināmā mērā spēlē lomu. Ja es teiktu, ka pilnīgi un galīgi šis neietekmēja, es neteiktu taisnību. Bet šis nav primārais. Tas drīzāk ir viens no notikumu raksturojošiem apstākļiem, tā varētu teikt,” sacīja Dilba.

Proti – inspekcija lietas izskatīšanā esot ņēmusi vērā apstākli, ka attēli ar premjeru sabiedrībā gūst plašāku rezonansi, nekā attēli ar mazpazīstamu cilvēku. Kariņš ar sava preses sekretāra starpniecību šo gadījumu komentēt atteicās.

Savukārt personas datu aizsardzības lietās specializējies zvērināts advokāts Lauris Klagišs uzskata, ka šajā gadījumā ir pazīmes, kas liecina par nevienlīdzīgu attieksmi likuma priekšā. Viņa pieredzē fizisko personu pārkāpumu gadījumos Datu valsts inspekcija parasti iztiek ar aizrādījumu vai brīdinājumu.

“Ir tāda sajūta, ka šie 500 eiro piemēroti tikai tādēļ, ka aizskartais un cietušais datu subjekts ir Kariņa kungs, Ministru prezidents. Un šeit rodas jautājums, kas būtu, ja cietušais būtu “pilsonis parastais”? Manā ieskatā šis ir paraugrprocess, paraugprāva. Ja tā tas ir un šī ir jaunā Datu valsts inspekcijas prakse, tad es kā advokāts sagaidu, ka līdzīgās situācijās būs līdzīgi sodi,” izteicās Klagišs.

Inspekcijā apgalvo, ka katrā gadījumā individuāli izvērtē cilvēka motivāciju publiskot citu personu datus. Ja tas patiešām darīts ar mērķi celt trauksmi par amatpersonu pārkāpumiem, atrast videonovērošanā nofilmētu zagli vai citu pārkāpēju, tad inspekcija šo datu publicētāju, visticamāk, nesodīs. Taču jārēķinās, ka prasību tiesā var iesniegt arī nofilmētais zaglis, tādēļ šādos gadījumos foto un video liecības labāk nodot policijai vai citiem dienestiem nevis pašam sākt izmeklēšanu soctīklos.

Datu valsts inspekcija sodīja bijušo apsargu, kurš sociālajos tīklos publicēja Kariņa  fotogrāfijas, kurās viņš redzams alkoholisko dzērienu veikalā bez sejas maskas laikā, kad masku lietošana it kā jau bijusi obligāta. Premjers sacīja, ka fotogrāfija uzņemta tad, kad maskas vēl nebija obligātas. To apstiprināja arī Datu valsts inspekcijas veiktā izmeklēšana.

Avots: lsm.lv