Iespējamās nodokļu izmaiņas tiek slēptas no sabiedrības; tas esot normāli

Kariņš, Ašeradens

ROLANDS PĒTERSONS, Neatkarīgā

Gan Finanšu ministrijas dibinātās t.s. Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas locekļu, gan mediju pārstāvju vidū ir aizsākusies kurnēšana par pusslepenajām darba grupas sēdēm un to dokumentiem. Un, lai gan Finanšu ministrija (FM) paziņoja, ka tai esot gatavi dažādi potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji, nekādu sīkāku informāciju tā nepauda.

“Neatkarīgajai” arī neizdevās saņemt no FM trešdien nodokļu darba grupas sēdē prezentēto materiālu, ar atrunu, ka prezentācija pagaidām nevienam netiekot dota un darba procesā pagaidām paliek grupas iekšienē. Uz jautājumu, kādēļ ir pieņemts lēmums darba grupas sēdes un dokumentus padarīt nepieejamus medijiem, kurš šo lēmumu ir pieņēmis un kāds tam ir pamatojums, “Neatkarīgā” no ministrijas preses sekretāra Alekša Jarocka saņēma atbildi: “Tādu lēmumu nav.”

“Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie ir veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus,” piebilda FM pārstāvis.

Nodokļi – visas sabiedrības interešu objekts

Taču FM putrošanās bezjēdzīgos izteikumos un pašas pieņemtajos lēmumos nav nebūt tik nevainīga. Nodokļu politika skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju un nevar būt par ekskluzīvu FM ierēdņu, valdošās koalīcijas politiķu un pieaicināto nevalstisko organizāciju pārstāvju īpašumu. FM klusēšanu vēl jo dīvaināku padara pašas ministrijas preses relīzē par vakardienas sēdi minētais konkrētais skaitlis: “Nodokļu ieņēmumus nākotnē paredzēts palielināt, lai sasniegtu nodokļu ieņēmumu potenciālu 32,75% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Prognozēts, ka 2023. gadā nodokļu ieņēmumi būs 30,8% apmērā.”

Faktiski FM frāze vedina domāt, ka drīzāk runa ir par nodokļu paaugstināšanu, nevis samazināšanu. Kādu nodokļu – par to ministrija nerunā.

FM noslēpumainība ir izraisījusi arī dažu darba grupas locekļu sašutumu, kuriem trešdien prezentācijai par nodokļu scenārijiem nācās sekot uz ekrāna, jo izdrukāts materiāls sēdē netika dots.

Kā “Neatkarīgajai” atzina “Apvienotā saraksta” pārstāve darba grupā, Saeimas deputāte Aiva Vīksna, “lai gan es jau 30 gadus aktīvi darbojos ekonomikā un uzņēmējdarbībā, kaut ko tādu pieredzu pirmo reizi. Šī slepenība ir vienkārši pārsteidzoša. Pat darba grupas locekļi un koalīcijas partneri netiek iepriekš informēti par darba grupas sēdēs izskatāmajiem jautājumiem. Pēc sēdes es tikai pret parakstu varēju saņemt speciāli numurētu dokumentu. Šādas situācijas es neatceros pat 90. gadu sākumā, kas liek uzdot jautājumu – kurp mēs kā sabiedrība virzāmies?”

A. Vīksna uzskata, ka, lai valstī pastāvētu sociālais dialogs, ir jārunā ar tiem, kurus skar gatavotie lēmumi. Visai sabiedrībai ir jābūt iespējai iesaistīties apspriešanā par to, kādi ir Latvijas mērķi ekonomikā, tajā skaitā nodokļu politikā, kādai nodokļu politikai ir jābūt, lai stimulētu ekonomisko izrāvienu.

“Nekam neder pieeja, ka FM ir vienīgā visgudrā šajos jautājumos. Man nav pieņemama šī slepenība, ir jābūt atklātai, godīgai sarunai, visai sabiedrībai ir jāiesaistās diskusijā par Latvijas attīstību,” uzsvēra deputāte.

FM gan domā citādi. “Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sastāvs ir pietiekami plašs. Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādāšanai izveidotā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa ir valdības koalīciju veidojošo partiju izveidota koleģiāla, koordinējoša konsultatīvā platforma nodokļu politikas jautājumos ar mērķi koordinēt sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem. Grupas sēdēs tiek pieaicināti valdības sociālie un sadarbības partneri – Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī eksperti no citām ministrijām, Latvijas Bankas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Valsts ieņēmumu dienesta, Ārvalstu investoru padomes, kā arī citām iestādēm un organizācijām,” uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai valsts nodokļu politikas, kas skar ikviena Latvijas iedzīvotāja intereses, apspriešanai nevajadzētu būt atklātam procesam, atbildēja A. Jarockis.

Bailes no “ažiotāžas”

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs, bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) šoreiz bija pielaidīgs pret esošo ministru Arvilu Ašeradenu. “Katram, protams, ir savas metodes, kā nonākt pie rezultāta,” viņš “Neatkarīgajai” sacīja. “Es nevaru detalizēti komentēt šo situāciju, jo apzināti neiesaistījos darba grupā, lai neiespaidotos no sākotnējām darba grupas diskusijām. Kad projekts [Nodokļu politikas pamatnostādnes] būs nonācis Saeimā, tad es varēšu skaidri spriest par gala rezultātu,” viņš teica.

“Mana iepriekšējā pieredze gan liecina, ka darba grupās var tikt izskatīti vairāki teorētiski iespējamie scenāriji, un, ja kāds no tiem nonāk atklātībā, tas var izraisīt milzu ažiotāžu sabiedrībā. Es domāju, ka metode – vispirms apspriest iekšienē visus iespējamos variantus, tad nonākt pie gala rezultāta un tad to prezentēt sabiedrībai – nav tā sliktākā. Būtiski, ka tajā darba grupā piedalās arī nevalstiskais sektors, uzņēmēju un arodbiedrību pārstāvji,” klāstīja J. Reirs.

Darba grupas loceklis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite “Neatkarīgajai” uzsvēra, ka viņš “nebaidītos no atklātas diskusijas par iespējamajiem nodokļu scenārijiem”. Viņš gan daļēji piekrita J. Reiram, atzīstot, ka dažādu scenāriju, arī tikai tīri teorētisku, nonākšana atklātībā varētu izraisīt sabiedrībā pārpratumus. Taču šobrīd īsti pat vēl neesot ko apspriest.

“Es pat teiktu – šobrīd patiešām nav materiāla, ko rādīt sabiedrībai,” sacīja A. Bite. “Finanšu ministrija būtībā prezentēja platformu, kurā ieliekot skaitļus mēs varam tālāk modelēt dažādus scenārijus. Neviens no šiem teorētiskajiem scenārijiem pagaidām nav apspriests. Divus mēnešus mēs [darba grupas locekļi] pavadījām “nodokļu skolā”, kur mums mācīja un rādīja, ko katrs nodoklis nozīmē. Mēs tikai tagad sāksim spriest, kādi vispār ir Latvijai sasniedzamie mērķi un uzdevumi nodokļu politikā. Pēc tam jau notiks nopietna modelēšana uz dažādu reālu uzņēmumu piemēra pamata. Es uzskatu, ka šī diskusija varētu būt atklāta.”

A. Bite arī atzina, ka FM piesauktais 15.augusts kā datums, kad FM ir iecerējusi virzīt izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam izstrādes virzību (par ko tikšot informēta arī sabiedrība),esot pilnīgi nereāls. “Skaidrs, ka tad nekas konkrēts vēl nebūs. Es domāju, ka visa šī gada atlikusī daļa aizies, veicot dažādu scenāriju modelēšanu,” viņš sacīja.

Ministrijām iespējas virzīt lietas paklusām

Lai gan no FM nekādu atbildi, kurš un kādēļ pieņēmis lēmumu par nodokļu darba grupas sēžu un materiālu nepubliskošanu, mēs nesaņēmām, visticamākais scenārijs ir, ka viss process atbilstoši Informācijas atklātības likumā paredzētajai procedūrai ir ticis atzīts par informāciju “iestādes iekšējai lietošanai”. Saskaņā ar likumu lēmumu par šādas birkas uzlikšanu pieņem “iestādes vadītājs”, šajā gadījumā acīmredzot FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

“Neatkarīgā” vērsās Valsts kancelejā (VK) ar jautājumu, cik pamatota VK ieskatā ir FM veiktā informācijas ierobežošana par plaša mēroga sanāksmēm ar daudzām iesaistītajām institūcijām, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un vai to var uzskatīt par “ iestādes iekšējai lietošanai” paredzētu informāciju.

VK preses pārstāve, Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone VK vārdā atbildēja: “Minētie jautājumi nav Valsts kancelejas kompetencē. Statusu “iestādes iekšējai lietošanai” informācijai piešķir un atceļ tā ministrija, kas izstrādā konkrēto dokumentu. Attiecīgi minētajā situācijā par apsvērumiem, kādēļ Finanšu ministrija konkrēto dokumentu saturu klasificējuši kā dienesta lietošanai paredzētu informāciju, jājautā Finanšu ministrijai.”

Savukārt Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa uz tādu pašu “Neatkarīgas” jautājumu vispirms rūpīgi atreferēja Informācijas atklātības likumā teikto: “Ja darba grupas informācijai ir noteikts statuss “iestādes iekšējai lietošanai”, tad jāņem vērā, ka šo statusu var noteikt informācijai, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Par iestādes iekšējās lietošanas informāciju uzskatāma informācija, kas iestādei nepieciešama, sagatavojoties lietu kārtošanai. Ierobežota pieejamība attiecas arī uz dokumentiem, kuri izstrādāti sakarā ar iestādes sagatavošanos lietu kārtošanai un kurus izstrādājuši: 1) attiecīgajai lietai īpaši pieaicināti padomdevēji vai lietpratēji; 2) viena iestāde citas iestādes lietošanai.”

Pēc tam sekoja verdikts: “Tiesībsarga skatījumā Informācijas atklātības likums neliedz nodokļu darba grupas radītajai informācijai noteikt statusu “iestādes iekšējai lietošanai”. Ja Finanšu ministrija ir noteikusi šo statusu, jautājums par pamatojumu ir jāvaicā attiecīgi Finanšu ministrijai.”

Kura, kā jau minēts, uz šo jautājumu Finanšu ministrija neatbild . Loks noslēdzies.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


12
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Šveiks
Šveiks

Pie nenormāliem viss savādais ir normāli.

Pauze
Pauze

musu valstī vispārēja prakse jau 30 gadus – te viens no izcilniekiem. Vēl jau tikai paris gadus līdz pensijai un kā gan neizpaudīsies

boss
boss

Šāda slēpšana tiek darīta tāpēc, lai nebūtu jāsaka kādai grupai, ka viņi nav vajadzīgi, citai grupai, ka viņi nemaksā nodokļus, ka darbojas pelēkajā biznesā utt. To jau izmēģinājās Reirs ar Jaunzemi, kas paspēja nepatiesi apvainot veselas nozares un dabūja publikas svilpienus. Ašerādens grib iztikt bez šīs pieredzes un arī noslēpt cik netautsaimnieciski domā FM un VID darbinieki, kas noteikti būs izcēlušies ar kārtējo nemācēšanu identificēt blēžus uzveļot maksāšanu visiem.

Niknais
Niknais

Jaunzemes kārtējais iznāciens šterva ir un paliks šterva mūžīgi,,cilvēciņš” dabujis lielu varu to izmanto vienīgi savās un JV intresēs.

Zvaigzne
Zvaigzne

Nu vispār VID tur ņepričom, viņi būs izpildītāji un likumu ievērošanas sargi, kad tos atkal sagrozīs bezjēgā. Nodokļu politiku šajā valstī organizē FM, nemainīgi slikti gadu no gada. Bail iedomāties – ko šoreiz izfantazēs.

boss
boss

Muļķības! Lielu daļu visādu dumjību ierosināja tieši VID, protams, to skaļi pieteica FM.

Ziepjufabrikas pavārs
Ziepjufabrikas pavārs

Saprotama ir vēlme projekta laikā saglabāt diskrēciju. Vai pie šāda sastāva izdosies – redzams, ka nē. Dažādu pārmaiņu procesu komunikācija ar sabiedrību – nevedās (tāpat kā pašas pārmaiņas). Līdzšinējā JV vadītās darbagrupas ir beigušas ar PM krēslu mētāšanu vai bezmērķīgi, ne kur liekamiem aprakstītiem “palagiem”. Ticības nav un tādēļ vien šūmēšanās būs neatkarībā no darba produkta kvalitātes.

Niknais
Niknais

Kā parasti tautai neko nevajag zināt.

LTV
LTV

PVN būs 23

Zvaigzne
Zvaigzne

Pirms nākamās nodokļu palielināšanas, būtu ļoti labi veikt iepriekšējo absolūti “ģeniālo” nodokļu likumu grozījumu ietekmes analīzi. Vai tiešām ir cerība, ka šī pati “blice” ko jēdzīgu izdomās? LOL
Tāpēc viss pareizi – jāslēpj tie kārtējie “slimā kaķa murgi”.

nu jā
nu jā

Lai sabalansētu valsts budžetu un palielinātu budžeta ieņēmumus, vajag ieviest bezbērnu jeb mazģimeņu nodokli. Tas veicinās latviešu tautas ataudzi, normālu tradicionālu ģimeņu veidošanos piegulēšanas attiecību vietā, alimentu maksājumu iekasēšanas uzlabošanos un ierobežos latviešu nācijai naidīgās liberālmarksisma ideoloģijas pasaules uzskata pievilcību nenobriedušu bāleliņu un zeltenīšu apstulbinātajos prātiņos.

Šoferis
Šoferis

Ej noprecē kādu geju un paraksti Stambulas konvenciju